atstabs
atstabs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atstabs | atstabi |
| Ģen. | atstaba | atstabu |
| Dat. | atstabam | atstabiem |
| Akuz. | atstabu | atstabus |
| Lok. | atstabā | atstabos |
Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
Avoti: KV