atstaipīt
atstaipīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atstaipu | atstaipām | atstaipīju | atstaipījām | atstaipīšu | atstaipīsim |
| 2. pers. | atstaipi | atstaipāt | atstaipīji | atstaipījāt | atstaipīsi | atstaipīsiet, atstaipīsit |
| 3. pers. | atstaipa | atstaipīja | atstaipīs | |||
Pavēles izteiksme: atstaipi (vsk. 2. pers.), atstaipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atstaipot (tag.), atstaipīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atstaipītu
Vajadzības izteiksme: jāatstaipa
Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
Stabili vārdu savienojumiAtstaipīt (arī atstiept) kaulus.
- Atstaipīt (arī atstiept) kaulus sarunvaloda, idioma — atpūsties (parasti guļus)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Staipoties sajutu, ka, nevingrojot pāris mēnešus, esmu atkal savilkusi savu jau atstaipīto pusi, tāpēc visa uzmanība un pūles šobrīd tiek likta uz to, lai atkal atvilktu un atstieptu muguru un sānus, katru reizi izpildu kādu papildu vingrinājumu, ko ierādījusi fizioterapeite, pakāpeniski palielinu katra vingrojuma ilgumu.