atskārst
atskārst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atskārstu, atskāršu | atskārstam, atskāršam | atskārtu | atskārtām | atskārtīšu | atskārtīsim |
| 2. pers. | atskārsti, atskārt | atskārstat, atskāršat | atskārti | atskārtāt | atskārtīsi | atskārtīsiet, atskārtīsit |
| 3. pers. | atskārst, atskārš | atskārta | atskārtīs | |||
Pavēles izteiksme: atskārsti, atskārt (vsk. 2. pers.), atskārstiet, atskārtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atskārstot, atskāršot (tag.), atskārtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atskārstu
Vajadzības izteiksme: jāatskārst, jāatskārš
Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tas neizslēdz pēkšņu atskārtu, ka attiecības mani nemaz neinteresē.
- Darba gaitā atskārtu, ka āķis lūpā, un iesāktais jāturpina.
- Kādā brīdī saimniece atskārta, ka pazudis viens no viņas mīluļiem.
- Caķejs bija muitnieks, kurš laikus atskārta un nožēloja savus maldus.
- Esmu atskārtusi, ka varu darīt arī kaut ko citu radošu.