atriezt
Lietojuma biežums :
atriezt apvidvārds
1.Atņirgt zobus.
2.Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
Avoti: ME, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazais pelmenis atkal ierūcās, atrieza zobus un pacēlās uz divām kājām.
- Amerikāņi mūs aplaiduši arī ar Elvisu, Holivudu, ātrēdienu un plaši atrieztu smaidu.
- Mario, līdz acīm notriepies ar balto pastu, pienāca pie komandtiltiņa un platā smaidā atrieza zobus.
- Visvairāk mani pie Luksemburgas dārza urināļa iespaidoja tas, cik mazsvarīgs bija grāmatas saturs; svarīgs bija lasīšanas brīdis, tas brīdis, kas ietvēra grāmatu, brīdis, kas noteikti un galīgi ievietoja grāmatu dzīvīgajā gaisotnē, kas valdīja istabā ar saules stariem, atveseļošanās atmosfēru, lupatu deķi, mājīgajiem krēsliem, virtuves un veļas mazgāšanas smakām; istabas mātišķais tēls vīdēja pāri visam liels un totēmisks, logi izgāja uz ielu un meta uz tīkleni atpakaļ dīku, izplūdušu figūru, grubuļainu koku un trolejbusa vadu attēlus, jumta kaķus, skrandainus rēgus, kas plandījās uz veļas auklas, krogu durvju virināšanu, atrieztus saulessargus, ķepīgu sniegu, klūpošus zirgus, mašīnu dzinēju ierēkšanos, aizsalušas rūtis, pumpurojošus kokus.
- – šoferis pietupās, pastiepa roku, taču suns nebija uz runāšanos un atrieza zobus.