atriet | Tēzaurs

atriet

Lietojuma biežums :

atriet 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Rejot atsaukties (par suni).

1.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs Ļoti skaļi un nikni atbildēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri