atriet
atriet 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atreju | atrejam | atrēju | atrējām | atriešu | atriesim |
| 2. pers. | atrej | atrejat | atrēji | atrējāt | atriesi | atriesiet, atriesit |
| 3. pers. | atrej | atrēja | atries | |||
Pavēles izteiksme: atrej (vsk. 2. pers.), atrejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrejot (tag.), atriešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrietu
Vajadzības izteiksme: jāatrej
1.Rejot atsaukties (par suni).
1.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Es neīdu, – atrēja Samsons.
- – gribēju atriet pretī.
- Lēni atriet dzīvības sulas sirdī, maigi acīs iesāpas gaisma, elpa skrapstinās pa krūtīm — netīra, karsta un sekla.
- 3, piedalās 2. grupas amatieri, sacensības 2 fāzēs, 115 cm - Olga Šellere ar Atreju ( JSK Telfas).
- Ausma no ielejas atrej miglu sejā.