atrietēt
atrietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrietu | atrietam | atrietēju | atrietējām | atrietēšu | atrietēsim |
| 2. pers. | atrieti | atrietat | atrietēji | atrietējāt | atrietēsi | atrietēsiet, atrietēsit |
| 3. pers. | atriet | atrietēja | atrietēs | |||
Pavēles izteiksme: atrieti (vsk. 2. pers.), atrietiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrietot (tag.), atrietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrietētu
Vajadzības izteiksme: jāatriet
1.Rasties, pieplūst (par pienu tesmenī, krūtīs).
1.1.Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet , kad lopi pavasarī tika kalnos , kurus maija beigās apklāja mīksta zāle un daždažādas puķes , tad lopi ātri uzbarojās un piens atrietēja
- Bet, kad lopi pavasarī tika kalnos, kurus maija beigās apklāja mīksta zāle un daždažādas puķes, tad lopi ātri uzbarojās un piens atrietēja.