ātrīgs
ātrīgs īpašības vārds; apvidvārdsLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | ātrīgs | ātrīgi |
Ģen. | ātrīga | ātrīgu |
Dat. | ātrīgam | ātrīgiem |
Akuz. | ātrīgu | ātrīgus |
Lok. | ātrīgā | ātrīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
ātrīga | ātrīgas |
ātrīgas | ātrīgu |
ātrīgai | ātrīgām |
ātrīgu | ātrīgas |
ātrīgā | ātrīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | ātrīgais | ātrīgie |
Ģen. | ātrīgā | ātrīgo |
Dat. | ātrīgajam | ātrīgajiem |
Akuz. | ātrīgo | ātrīgos |
Lok. | ātrīgajā | ātrīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
ātrīgā | ātrīgās |
ātrīgās | ātrīgo |
ātrīgajai | ātrīgajām |
ātrīgo | ātrīgās |
ātrīgajā | ātrīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kas savā rīcībā, darbībā ir veikls, ātrs, straujš.
2.Tāds, kam straujš raksturs.
3.Tāds, kas nemierīgi izturas; nemierīgs.
Avoti: ĒiV