atkliegt
atkliegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkliedzu | atkliedzam | atkliedzu | atkliedzām | atkliegšu | atkliegsim |
| 2. pers. | atkliedz | atkliedzat | atkliedzi | atkliedzāt | atkliegsi | atkliegsiet, atkliegsit |
| 3. pers. | atkliedz | atkliedza | atkliegs | |||
Pavēles izteiksme: atkliedz (vsk. 2. pers.), atkliedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkliedzot (tag.), atkliegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkliegtu
Vajadzības izteiksme: jāatkliedz
1.Ļoti skaļā balsī atbildēt.
1.1.intransitīvs
2.apvidvārds Ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Cikars slims, – sieva atkliedz, pie mutes piecēlusi plaukstu.
- "Sauc viņu par Jeremiju," Jukija atkliedz.
- – Kā siļķes ceturtajā līnijā, – atkliedz Šākijs.
- – Lai skatītos uz zvēriem, – Tīniņa atkliedz.
- “Bet tu vienmēr sāc,” Marjoleina atkliedz.