atklīdenis
atklīdenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atklīdenis | atklīdeņi |
| Ģen. | atklīdeņa | atklīdeņu |
| Dat. | atklīdenim | atklīdeņiem |
| Akuz. | atklīdeni | atklīdeņus |
| Lok. | atklīdenī | atklīdeņos |
atklīdene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atklīdene | atklīdenes |
| Ģen. | atklīdenes | atklīdeņu |
| Dat. | atklīdenei | atklīdenēm |
| Akuz. | atklīdeni | atklīdenes |
| Lok. | atklīdenē | atklīdenēs |
Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
Avoti: LLVV