atņurdēt
atņurdēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atņurdu | atņurdam | atņurdēju | atņurdējām | atņurdēšu | atņurdēsim |
| 2. pers. | atņurdi | atņurdat | atņurdēji | atņurdējāt | atņurdēsi | atņurdēsiet, atņurdēsit |
| 3. pers. | atņurd | atņurdēja | atņurdēs | |||
Pavēles izteiksme: atņurdi (vsk. 2. pers.), atņurdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atņurdot (tag.), atņurdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atņurdētu
Vajadzības izteiksme: jāatņurd
1.transitīvs Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ņurdot atsaukties (parasti par suni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Antons tik klusām atņurd, ka vakar esot gar mašīnas eļļām krāmējies.
- Egidija pateicīgi atņurdēja: " Jauki."
- – Man nav, – atņurd vīrs.
- Leons atņurdēja, ka viņam nav iebildumu.
- Ja Nora pajautā, mamma atņurd kaut ko muļķīgu: “ Tētis mežā garām ausēm!”