atņirgt
atņirgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atņirdzu | atņirdzam | atņirdzu | atņirdzām | atņirgšu | atņirgsim |
2. pers. | atņirdz | atņirdzat | atņirdzi | atņirdzāt | atņirgsi | atņirgsiet, atņirgsit |
3. pers. | atņirdz | atņirdza | atņirgs |
Pavēles izteiksme: atņirdz (vsk. 2. pers.), atņirdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atņirdzot (tag.), atņirgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atņirgtu
Vajadzības izteiksme: jāatņirdz
1.Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
Stabili vārdu savienojumiZobus atņirdzis nāk virsū.
- Zobus atņirdzis nāk virsū apvidvārds, kolokācija — tuvojas ar draudoši atņirgtiem zobiem (parasti par suni)
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Ņirgājoties atbildēt.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tad viņa atņirdz zobus, ka vīram nav variantu tuvoties.
- Nobiedēts lauvpērtiķis sabož krēpes, atņirdz zobus un raida spalgus spiedzienus.
- Pēkšņi viņa atņirdza zobus kā slazdā iekritis mežazvērs un iespiedās kaktā.
- – Fufū atņirdza zobus, cenšoties izskatīties nikns un bīstams.
- Vēders pavērās – tur, baltos zobus atņirdzis, rēja nikns suns.