aprobežots
aprobežots darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | aprobežots | aprobežoti |
Ģen. | aprobežota | aprobežotu |
Dat. | aprobežotam | aprobežotiem |
Akuz. | aprobežotu | aprobežotus |
Lok. | aprobežotā | aprobežotos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
aprobežota | aprobežotas |
aprobežotas | aprobežotu |
aprobežotai | aprobežotām |
aprobežotu | aprobežotas |
aprobežotā | aprobežotās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | aprobežotais | aprobežotie |
Ģen. | aprobežotā | aprobežoto |
Dat. | aprobežotajam | aprobežotajiem |
Akuz. | aprobežoto | aprobežotos |
Lok. | aprobežotajā | aprobežotajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
aprobežotā | aprobežotās |
aprobežotās | aprobežoto |
aprobežotajai | aprobežotajām |
aprobežoto | aprobežotās |
aprobežotajā | aprobežotajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
aprobežoti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → aprobežot.
2.Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs.
3.Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iznāk, ka bērns ir tik aprobežots, ka neko nespēj iemācīties.
- Žēl — tātad tikpat aprobežots kā Čaks vai Vācietis.
- Ja prasījums ir aprobežots, tad arī ķīlas tiesības prasība var būt tikai aprobežota.
- Bet, ja tev nav kulinārās augstskolas domāšanas veida, tad tu vienalga esi aprobežots.
- aprobežots prāts, sagumzīta platmale.