aprobežot
aprobežot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprobežoju | aprobežojam | aprobežoju | aprobežojām | aprobežošu | aprobežosim |
| 2. pers. | aprobežo | aprobežojat | aprobežoji | aprobežojāt | aprobežosi | aprobežosiet, aprobežosit |
| 3. pers. | aprobežo | aprobežoja | aprobežos | |||
Pavēles izteiksme: aprobežo (vsk. 2. pers.), aprobežojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprobežojot (tag.), aprobežošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprobežotu
Vajadzības izteiksme: jāaprobežo
1.Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilnvaras varēja būt aprobežotas ar tiesībām veikt vienīgi noteikta veida darbības.
- 2.1. īpašums, tiesības rīkoties ar kuru ir aprobežotas ar likumu;
- 2.4. īpašums, tiesības ar kuru rīkoties ir aprobežotas ar likumu;
- Tikai aprobežotas personas var spriest par cilvēku pēc kādas ārējās pazīmes.
- var aprobežot ar likumu tajos gadījumos, kad sabiedrības intereses prevalē.