aprobežot

Lietojuma biežums :

aprobežot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.

2.lieto: reti Norobežot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri