aproce
aproce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aproce | aproces |
| Ģen. | aproces | aproču |
| Dat. | aprocei | aprocēm |
| Akuz. | aproci | aproces |
| Lok. | aprocē | aprocēs |
1.Piešuve piedurknes nobeiguma daļai, parasti, lai to sašaurinātu.
PiemēriViņš kārtīgi aizpogā aproces un pienāk Lainei cieši klāt.
- Viņš kārtīgi aizpogā aproces un pienāk Lainei cieši klāt.
- Aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.
- Garās, platās piedurknes ap rokas locītavām nobeidzas šaurā aprocē.
1.1.Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
2.Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
PiemēriViņa uzrotīja džempera piedurkni un parādīja aproci uz rokas locītavas.
- Viņa uzrotīja džempera piedurkni un parādīja aproci uz rokas locītavas.
- Kolekcijas jaunums ir sudraba aproce, kuras unikālais dizaina risinājums ļauj piestiprināt kulonus bez karabīnes katram otrajam aproces posmam.
- Vara aprocēm piedēvē enerģiju, kas atjaunojot šūnas, mazina locītavu sāpes, asinsspiedienu, stiprina organisma imūnsistēmu.
3.apvidvārds Adīts roku sildītājs.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri:šeit