aprofēns
aprofēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aprofēns | aprofēni |
| Ģen. | aprofēna | aprofēnu |
| Dat. | aprofēnam | aprofēniem |
| Akuz. | aprofēnu | aprofēnus |
| Lok. | aprofēnā | aprofēnos |
Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
Avoti: TM