apolonisks
apolonisks īpašības vārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | apolonisks | apoloniski |
| Ģen. | apoloniska | apolonisku |
| Dat. | apoloniskam | apoloniskiem |
| Akuz. | apolonisku | apoloniskus |
| Lok. | apoloniskā | apoloniskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| apoloniska | apoloniskas |
| apoloniskas | apolonisku |
| apoloniskai | apoloniskām |
| apolonisku | apoloniskas |
| apoloniskā | apoloniskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | apoloniskais | apoloniskie |
| Ģen. | apoloniskā | apolonisko |
| Dat. | apoloniskajam | apoloniskajiem |
| Akuz. | apolonisko | apoloniskos |
| Lok. | apoloniskajā | apoloniskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| apoloniskā | apoloniskās |
| apoloniskās | apolonisko |
| apoloniskajai | apoloniskajām |
| apolonisko | apoloniskās |
| apoloniskajā | apoloniskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
apoloniski apstākļa vārds
Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šim apoloniskajam augumam noteikti piemita spēcīgs ķermenisks vilinājums.
- – Jaunības romantiskā jūsma un nežēlīgā realitāte; cerības un zaudēta mīla; dionīsiskais dzīves reibums un apoloniska skaistuma alkas”.
- Eiropas modernisma teorētiskās domas attīstībā liela nozīme ir gan Fridriha Nīčes ( Friedrich Nietchze) kanoniskajam darbam “ Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara” ( 1872), kura pamatā ir ideja par apoloniskā un dionīsiskā pirmsākuma nemitīgo mijiedarbi un teātra izcelsmi no mūzikas kā augstākās mākslas formas, gan Riharda Vāgnera ( Richard Wagner) Gesamtkunstwerk jeb Totālā mākslas darba konceptam, kas piedāvā sintētisku mākslas darba izpratni, gan Zigmunda Freida ( Sigmund Freud) psihoanalīzei, kas pievēršas cilvēka zemapziņas procesu izpētei.
- ( A. Arto uzskati par kultūru un civilizāciju acīmredzami atvasināti no F. Nīčes idejām par apolonisko un dionīsisko principu, kā arī pārcilvēku.)
- Nīče grieķu kultūras ģenēzē saskata divas pretrunīgas pasaules skatījuma formas — apolonisko un dionīsisko un nošķir tās.