apoloģēts
apoloģēts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apoloģēts | apoloģēti |
| Ģen. | apoloģēta | apoloģētu |
| Dat. | apoloģētam | apoloģētiem |
| Akuz. | apoloģētu | apoloģētus |
| Lok. | apoloģētā | apoloģētos |
Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apoloģēti bija baznīcas tēvi, kas rakstīja apoloģijas kristīgās reliģijas aizstāvībai.
- — lielie Viļņas ciešanu apoloģēti, visziņi, prātnieki, talanti un poēti.
- Viņš gribēja izaudzināt nākamo terora apoloģētu, slepenpolicijas ģēniju.
- Pēdējais ir Vācijas musulmaņu runas vīru un viņu vācu izcelsmes apoloģētu mūžīgie meli.
- Apoloģēts Justīns Moceklis pielīdzināja Jēzu ar Logosu.