apoloģētika
apoloģētika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apoloģētika | apoloģētikas |
| Ģen. | apoloģētikas | apoloģētiku |
| Dat. | apoloģētikai | apoloģētikām |
| Akuz. | apoloģētiku | apoloģētikas |
| Lok. | apoloģētikā | apoloģētikās |
1.Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
2.Teoloģijas nozare, kas iztirzā un aizstāv reliģijas pamatatziņas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 37 Tā ir apoloģētika un patiešām smalka aizstāvības stratēģija.
- Katoļu ticības apoloģētika ( 1939).
- 20. gadsimta kreisā kritika un labējā apoloģētika demonstrēja masu kultūru kā balstu kapitālismam un valsts ideoloģijai.
- To dziedot, mēs ikreiz veicam zināmu kultūras šķērsgriezumu, kurš iziet tālu ārpus patriotiskās apoloģētikas robežām.
- Madarās” nav praktiski neviena, ne tikai pret sabiedrību, bet arī pret vīrieti, vērsta asa dzejoļa vai sievietes apoloģētikas, tikai skumjas.