apoloģija
apoloģija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apoloģija | apoloģijas |
| Ģen. | apoloģijas | apoloģiju |
| Dat. | apoloģijai | apoloģijām |
| Akuz. | apoloģiju | apoloģijas |
| Lok. | apoloģijā | apoloģijās |
1.Apoloģētika1.
2.Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts.
Avoti: LLVV, JtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apoloģēti bija baznīcas tēvi, kas rakstīja apoloģijas kristīgās reliģijas aizstāvībai.
- Šo apoloģiju es, protams, varu sākt ar zināmu pašpārliecību.
- Vienīgi tas, nevis apoloģija, piešķir objekta tēlojumam dziļumu.
- Tā nav apoloģija neapdāvinātības aizstāvībai, musināšanas raksts pret ģenialitāti.
- Platons šos ideālus ir literāri iemūžinājis " Apoloģijā".