apmēļot
apmēļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmēļoju | apmēļojam | apmēļoju | apmēļojām | apmēļošu | apmēļosim |
| 2. pers. | apmēļo | apmēļojat | apmēļoji | apmēļojāt | apmēļosi | apmēļosiet, apmēļosit |
| 3. pers. | apmēļo | apmēļoja | apmēļos | |||
Pavēles izteiksme: apmēļo (vsk. 2. pers.), apmēļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmēļojot (tag.), apmēļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmēļotu
Vajadzības izteiksme: jāapmēļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu tādi paši sevišķie, kādus visi bija nule apmēļojuši.
- Tā jau ir, latvietis ir liels skauģis, ja pats nevar - tad apmēļo to, kurš var... BĒDĪGI!!!