apmērcēt
apmērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmērcēju | apmērcējam | apmērcēju | apmērcējām | apmērcēšu | apmērcēsim |
| 2. pers. | apmērcē | apmērcējat | apmērcēji | apmērcējāt | apmērcēsi | apmērcēsiet, apmērcēsit |
| 3. pers. | apmērcē | apmērcēja | apmērcēs | |||
Pavēles izteiksme: apmērcē (vsk. 2. pers.), apmērcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmērcējot (tag.), apmērcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmērcētu
Vajadzības izteiksme: jāapmērcē
1.Saslapināt, iegremdējot kādā šķidrumā (uz neilgu laiku).
2.lieto: pareti Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kukulītim iegriež strīpas, lai var labāk izplesties un apmērcē ar ūdeni.
- • Olas sakuļ, pievieno sāli, apmērcē tajās filejas.
- Ābolu pīrādziņus apmērcē olā un tad kanēļa - cukura maisījumā.
- Karotītē iegrābj nedaudz cukura, apmērcē to absintā un aizdedzina.
- Ar aukstā ūdenī apmērcētu karoti atdala un vārošā zupā liek nelielas gaļas piciņas.