apmelot
apmelot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmeloju | apmelojam | apmeloju | apmelojām | apmelošu | apmelosim |
| 2. pers. | apmelo | apmelojat | apmeloji | apmelojāt | apmelosi | apmelosiet, apmelosit |
| 3. pers. | apmelo | apmeloja | apmelos | |||
Pavēles izteiksme: apmelo (vsk. 2. pers.), apmelojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmelojot (tag.), apmelošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmelotu
Vajadzības izteiksme: jāapmelo
Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai viņu apmelotu, vēlāk tie sāka saukt viņu par Šakāli.
- Viņa par mums pastāv, neļauj nevienu apmelot vai citādi aizskart.
- ka viņi bijuši spiesti apmelot tavu vēsturi vai klusēt par to.
- Tikmēr Govadijas tuvinieki uzskata, ka viņš ticis apmelots."
- Mums toreiz skaidroja, ka tas ir — nebūs apmelot.