apkrist
apkrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkrītu | apkrītam | apkritu | apkritām | apkritīšu | apkritīsim |
| 2. pers. | apkrīti | apkrītat | apkriti | apkritāt | apkritīsi | apkritīsiet, apkritīsit |
| 3. pers. | apkrīt | apkrita | apkritīs | |||
Pavēles izteiksme: apkrīti (vsk. 2. pers.), apkrītiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkrītot (tag.), apkritīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkristu
Vajadzības izteiksme: jāapkrīt
1.Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
1.1.apvidvārds Krītot nokļūt kam apakšā.
2.Nokrist (par daudziem vai visiem).
3.novecojis; parasti formā: trešā persona Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
4.apvidvārds Saslimt (ar iesnām, gripu u. c.).
Stabili vārdu savienojumiApkrist ap kaklu.
- Apkrist ap kaklu sarunvaloda, idioma — strauji apskaut
Avoti: LLVV, ĒiV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu no tiem, kas apgriežas, apkrīt un atkal brauc.
- Kīts katrreiz atnāk pie manis uz kafejnīcu un apkrīt man ap kaklu.
- Ernai pieskrēja klāt sveša, grezni ģērbta sieviete un apkrita ap kaklu.
- Direktore neapkrita, neticamā kārtā noturējās stāvus un pievienojās vajātājiem.
- Tiem griežoties vai apkrītot, jauneklis gan raudāja, gan smējās.