apknābāt
Lietojuma biežums :
apknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apknābāju | apknābājam | apknābāju | apknābājām | apknābāšu | apknābāsim |
| 2. pers. | apknābā | apknābājat | apknābāji | apknābājāt | apknābāsi | apknābāsiet, apknābāsit |
| 3. pers. | apknābā | apknābāja | apknābās | |||
Pavēles izteiksme: apknābā (vsk. 2. pers.), apknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apknābājot (tag.), apknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apknābātu
Vajadzības izteiksme: jāapknābā
apķņābāt apvidvārds
Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kailajos kokos vēl karājās putnu apknābāti granātāboli, un dažviet kā oranžas lampu virtenes zaros savus gludos vaigus zibināja hurmas.
- Viņu – spitālīgas dižciltīgas kundzenes un ar šo pašu vainu šķietami sirgstoša kalpa – ceļojums uz Milkantiem cauri noplicinātajai zemei ilga nedēļu nedēļas, un nekas te vairs neatgādināja agrāko Lietuvu – ne saules izdedzinātā ainava, kur atmatā stāvēja lauki un rēgojās krāsmatas, ne pilsētas, ne ļaudis, kuri nereti šķita pārvērtušies mežonīgos zvēros un, ja tiem ko jautāja, tikai dusmīgi rūca un pat ūdeni no akas pasmēla tikai par naudu, un klosteri nevēra vaļā vārtus, iebraucamās sētas pat par zeltu piedāvāja vien nožēlojamas izēdas, par kurām nevarēji būt drošs, vai tavā šķīvī ir zaķis, kaķis vai cits kristietis; un, jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk bija izmirušu viensētu, ciemu, muižu, kur iekšā kā sastindzināti mirkļi – pie klātiem galdiem, atsegtās gultās, pie staļļiem un pie kapelām – rēgojās tikai aptrūdējuši, vilku un žurku apgrauzti, vārnu apknābāti līķi ar gariem matiem un nagiem, jo tie dīvainā kārtā turpināja augt arī pēc nāves, – veselas ģimenes, veselas dzimtas tur gulēja, un tumsā spīdošs lukturis jau sen vairs nenozīmēja viesmīlību, bet visbiežāk briesmas, par ko Uršule Birontiene varēja pārliecināties, kad viņi piebrauca pie muižas, kas bija piederējusi agrākajiem kaimiņiem Parčevskiem, un jā, tur spīdēja gaisma un no skursteņa kūpēja dūmi, un, kad viņi piebrauca tuvāk, viņa karietē novilka savu spitālīgās apmetni un pati aizsteidzās pieklauvēt pie koka muižiņas durvīm,
- Bērniem , kuriem melnas kājas , dzērves tās esot apknābāju šas
- Tad , lūk kādus desmit gadus vai nedaudz ilgāk viņš prasīs tavu mīlestību un sabiedrību , reizēm kritīs uz nerviem ar nerimstošo trokšņošanu , droši vien apknābās un izprovēs visu iespējamo , ko atradīs par sev tīkamu tavā mājā , sarīkos reizēm tādas šmuces , ka tev mati celsies stāvus
- Bet , kad pēc apmēram desmit gadiem amerikāņu nācijas lolojumi sāka lielās platībās pa tīro noēst labības laukus , samazināja dārzos ogu ražas , apknābādami pumpurus , nobendēja kokus un krūmus apstādījumos , zvirbuļi no lūgtiem kaimiņiem pārtapa nelūgtos prese veltīja šiem putniņiem neskaitāmas neslavas dziesmas , valdība viņu apkarošanai veltīja sanāksmes un izdeva dekrētus , munīcijas tirgotavās pieauga pieprasījums pēc smalkām skrotīm , apķērīgākie biznesmeņi attīstīja zvirbuļu indēšanas un bendēšanas rīku rūpalu