apkļūt
apkļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkļūstu | apkļūstam | apkļuvu | apkļuvām | apkļūšu | apkļūsim |
| 2. pers. | apkļūsti | apkļūstat | apkļuvi | apkļuvāt | apkļūsi | apkļūsiet, apkļūsit |
| 3. pers. | apkļūst | apkļuva | apkļūs | |||
Pavēles izteiksme: apkļūsti (vsk. 2. pers.), apkļūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkļūstot (tag.), apkļūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkļūtu
Vajadzības izteiksme: jāapkļūst
Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Avoti: LLVV