apklusēt
apklusēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apklusēju | apklusējam | apklusēju | apklusējām | apklusēšu | apklusēsim |
| 2. pers. | apklusē | apklusējat | apklusēji | apklusējāt | apklusēsi | apklusēsiet, apklusēsit |
| 3. pers. | apklusē | apklusēja | apklusēs | |||
Pavēles izteiksme: apklusē (vsk. 2. pers.), apklusējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apklusējot (tag.), apklusēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apklusētu
Vajadzības izteiksme: jāapklusē
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie kura skait a dzeguze apklus s , p c tik gadiem mirs
- Kad bazūnes tur augšā Pētera tornī apklus , tās atskan atkal otrā vietā no
- Ko ko apklusam bus ienaca , visi no tevis nobijaas
- Nu kas i , elSprogo ienaca apklusat
- Viņam bij jāapklus