aizrušināt
aizrušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrušinu | aizrušinām | aizrušināju | aizrušinājām | aizrušināšu | aizrušināsim |
| 2. pers. | aizrušini | aizrušināt | aizrušināji | aizrušinājāt | aizrušināsi | aizrušināsiet, aizrušināsit |
| 3. pers. | aizrušina | aizrušināja | aizrušinās | |||
Pavēles izteiksme: aizrušini (vsk. 2. pers.), aizrušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrušinot (tag.), aizrušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrušinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizrušina
1.Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Rušināt ciet.
2.Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grāvīti nevajag aizrušināt.
- Ja nav vagu - katram kartupelim jāizveido bedrīte, bet nav vajadzīga aizvagošana, jo bedrīti tūdaļ pat arī aizrušinās.
- Puse saujas granulu ieberamas ap auga saknītēm izveidotā bedrītē, kuri jāaizrušina ar augsni, nedaudz jāpiespiež, lai saglabātos nepieciešamais mitrums.
- Stādot augu vai aprušinot jau augošu augu, pussauju granulu ieberam bedrītē ap auga saknēm, aizrušinām ar augsni, nedaudz piespiežam, lai saglabātos nepieciešamais mitrums.
- Iebakstu sīpolu, aizrušinu, bet neredzu, ka mans draugs aiz muguras rosās.