aizburbulēt
aizburbulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizburbulēju | aizburbulējam | aizburbulēju | aizburbulējām | aizburbulēšu | aizburbulēsim |
| 2. pers. | aizburbulē | aizburbulējat | aizburbulēji | aizburbulējāt | aizburbulēsi | aizburbulēsiet, aizburbulēsit |
| 3. pers. | aizburbulē | aizburbulēja | aizburbulēs | |||
Pavēles izteiksme: aizburbulē (vsk. 2. pers.), aizburbulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizburbulējot (tag.), aizburbulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizburbulētu
Vajadzības izteiksme: jāaizburbulē
Burbuļojot aizplūst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekā nebija, pašas aizburbulēs akacī pa taisno uz elli!