aizburbuļot
aizburbuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizburbuļoju | aizburbuļojam | aizburbuļoju | aizburbuļojām | aizburbuļošu | aizburbuļosim |
| 2. pers. | aizburbuļo | aizburbuļojat | aizburbuļoji | aizburbuļojāt | aizburbuļosi | aizburbuļosiet, aizburbuļosit |
| 3. pers. | aizburbuļo | aizburbuļoja | aizburbuļos | |||
Pavēles izteiksme: aizburbuļo (vsk. 2. pers.), aizburbuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizburbuļojot (tag.), aizburbuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizburbuļotu
Vajadzības izteiksme: jāaizburbuļo
Burbuļojot aizplūst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ūdeņu strūklas aizburbuļo, varonis atgriežas istabā un atkal ieriktējas uz dīvāna.