aizburt
aizburt apvidvārds
1.Buršanas rezultātā pārvietot.
1.1.Ar burvībām aizdzīt.
2.Noburt, apvārdot.
Avoti: EH, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sīmu pašu pārņēma slāpes, taču viņš tās tūlīt pat atkal aizbūra.
- Vai tu, dārgo burvi, nevarētu aizburt viņu prom no šejienes?
- Hokejistus aizbūrusi prom, sasaukusi ap sevi mūzikas badā nīkušos.
- Puisītis aizbūra visus prom un palika viens pats pasaulē.
- Pārliekot spriedzi uz paša izdomātiem simboliem, bērns noticēs, ka slikto var " aizburt".