aizburāt
aizburāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizburāju | aizburājam | aizburāju | aizburājām | aizburāšu | aizburāsim |
| 2. pers. | aizburā | aizburājat | aizburāji | aizburājāt | aizburāsi | aizburāsiet, aizburāsit |
| 3. pers. | aizburā | aizburāja | aizburās | |||
Pavēles izteiksme: aizburā (vsk. 2. pers.), aizburājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizburājot (tag.), aizburāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizburātu
Vajadzības izteiksme: jāaizburā
Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salinieki aizburāja savos kuģos ar asiņainiem zobeniem, vezdami līdzi sagūstītos.”
- Kopīgi uz vienas buru jahtas visi kovboji aizburāja līdz Roņu salas dienvidrietumu krastam.
- Aizburāsim uz Aduu un pastāvēsim Radītāja nama ēnā.
- Viņi bija aizburājuši pat līdz Klaipēdai.
- Aleksandrs Muzičenko ir vienīgais Latvijas sporta vēsturē, kurš aizburājis līdz olimpiskajai zelta medaļai.