aizaulekšot
aizaulekšot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizaulekšoju | aizaulekšojam | aizaulekšoju | aizaulekšojām | aizaulekšošu | aizaulekšosim |
| 2. pers. | aizaulekšo | aizaulekšojat | aizaulekšoji | aizaulekšojāt | aizaulekšosi | aizaulekšosiet, aizaulekšosit |
| 3. pers. | aizaulekšo | aizaulekšoja | aizaulekšos | |||
Pavēles izteiksme: aizaulekšo (vsk. 2. pers.), aizaulekšojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizaulekšojot (tag.), aizaulekšošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizaulekšotu
Vajadzības izteiksme: jāaizaulekšo
1.Aulekšojot attālināties.
1.2.Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Aizskriet (par cilvēku).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kumeļš, kā dzīvību glābdams, aizaulekšoja pāri pagalmam.
- Jau tumsā, lietum līstot, gar krastu aizaulekšojuši vairāki zirgi, daži ar jātniekiem, daži – bez.
- Toms pameta atpakaļ vienu vienīgu skatienu, iekams viņi abi ar Frenku aizaulekšoja uz braslu, bet Enijas tur vairs nebija.
- Un otrkārt — arī runātāji nevar novaldīties un ik pa brīdim aizaulekšo emocionālos sānceļos; piemēram, jau minētā šveiciete Brenda Bollaga, uzstājoties debatēs, piemin vēsturisko PSRS Kinematogrāfistu savienības V kongresu 1986. gadā, kura laikā tika nomainīta vecā valde, par jauno priekšnieku ieceļot talantīgo režisoru Elemu Kļimovu, bet Jānis Streičs publiski pārlabojis veco priekšnieku Ļevu Kulidžanovu, kurš sajaucis Lietuvu ar Latviju.
- Puškins bija vēlu no viesiem iz Trigorskas pārnācis un tikko paspēja uzmest uz pleciem mēteli un paņemt drusku naudas, kad feldjēgers, viņu līdzi vezdams, atkal aizaulekšoja.