aizauļot

Lietojuma biežums :

aizauļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Auļojot attālināties.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Auļot prom; aizaulekšot.

1.2.Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri