Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam von.

Atrasts vārdos (88):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (425):

garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā.
Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē.
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos.
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci.
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā.
smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis").
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā.
Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m.
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m.
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m.
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas.
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
červoņecs Červoncs.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums.
KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons.
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
morīns Dzeltenā augu krāsviela; flavona derivāts.
Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers.
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
FAD Flavonadenīndinukleotīds (ģenētikā).
eriodiktīns Flavonons, P vitamīna sastāvdaļa.
fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
vWF Fon Villebranda faktors (angļu "von Willebrand's factor").
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Gižduvana Ghidžduvona - pilsēta Uzbekistānā.
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.).
Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
Dobeles struktūra gredzenveida struktūra, kas izveidojusies devona iežos gandrīz 800 m dziļumā, neskarot dziļāk ieguļošos silūra, ordovika un kembrija iežus.
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums.
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos.
Hyponomeuta evonymella ievu tīklkodes ("Yponomeuta evonymellus") nosaukuma sinonīms.
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam.
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā.
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
stylonurus Izmirusi silūra un devona laika zauru ģints, līdz 1 m garumā ar kvadrātisku galvas vairogu.
kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi.
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
kalamāriācejas Izmirušu augu grupa skostaugu rindā ar kokveidīgu stumbru, gk. karbona florā, bet sākaš jau devonā un izmira permā.
pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā.
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
artrodiras Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Arthrodira"), dzīvoja devona periodā jūrā un saldūdeņos, garums no dažiem desmitiem centimetru līdz 6 m.
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji.
Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m.
Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
kaledoniskā krokošanās kalnveidošanās etaps un procesu kopums, kas sākās kembrijā un beidzās devona periodā.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā.
kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi.
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
Kaledonijas krokojums krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās un granitizācijas cikls, kas ilga no kembrija līdz devonam.
Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā.
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
Zvoniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Zvonišķi" nosaukuma variants.
novadnieks Leimanis (Livonijā).
brēke Likuma vai noteikuma pārkāpums un sods par to, kas bija paredzēts Livonijas likumos un dažu Rīgas amatnieku apvienību statūtos.
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam.
Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
Rīgas kanna Livonijas laikā 14. gs. 1 kanna = 2 stopi = \~2,58 l.
Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
Velves Andrejs Livonijas ordeņa mestrs 1241. g. un 1248.-1253. g.
Dunaburg Livonijas ordeņa pils, ko sāka celt 1275. gadā un 16. gadsimtā izveidojās pilsēta - Daugavpils.
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
Koadjutora karš Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa militāra sadursme 1556. g.
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
Rēveles bīskapija Livonijas sastāvdaļa tagadējā Ziemeļigaunijā 1219.-1561. g.
ozerings Livonijas sudraba naudas vienība vienāda ar pusmārku vai 8 lotīm sudraba; 1212. g. minēts Indriķa hronikā un līdz 1582. g. citos dokumentos, stieņu nauda, ko lietoja arī aproču un gredzenu veidā; ozeriņš.
Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā.
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
zemnieku paražu tiesības Livonijas vietējo tautību paražu tiesības, kas kodificētas 13. gs. un ar papildinājumiem bija spēkā līdz 16. gadsimtam.
Diervanīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Diervonīši" nosaukuma variants.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
brūnā zoste mērce, ko gatavono taukos sabrūninātiem miltiem un piena.
landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā.
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās.
čons Monēta Ziemeļkorejā, vienāda ar 0,01 Ziemeļkorejas vonu.
landsknehts Muižkungs (Livonijā).
artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām.
brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām.
Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā.
devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas.
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
platopaugurs Paugurs ar plašu virsotnes plakanumu, ko veido bezakmens māls; zvoncs.
pelēkais pāvacis pāvaču suga ("Eudia pavonia").
Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Indiānas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Konnektikutas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Ohaio štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Livonija Pilsēta ASV ("Livonia"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čhunčhona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kutjevo Pilsēta Horvātijā ("Kutjevo"), Požegas-Slavonijas županijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Lipika Pilsēta Horvātijā ("Lipik"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Pakraca Pilsēta Horvātijā ("Pakrac"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Pleternica Pilsēta Horvātijā ("Pleternica"), Požegas-Slavonijas županijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
Požega Pilsēta Horvātijā ("Požega"), Požegas-Slavonijas županijā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.).
Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
Alasio Pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Albenga Pilsēta Itālijā ("Albenga"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kairo Montenote pilsēta Itālijā ("Cairo Montenotte"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Loano Pilsēta Itālijā ("Loano"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjetra Ligure pilsēta Itālijā ("Pietra Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Savona Pilsēta Itālijā ("Savona"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60700 iedzīvotāju (2014. g.).
Varace Pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Masana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.).
Vondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kanvondo provincē, 298800 iedzīvotāju (2007. g.).
Anbjona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (_Anbyŏn_), Kanvondo provincē.
Vonsana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Kanvondo provinces administratīvais centrs, 358300 iedzīvotāju (2005. g.).
Novosibirska Pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska.
Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
Čipnema pilsēta Lielbritānijā (_Chippenham_), Anglijas dienvidrietumos, Eivonas upes krastos.
Hanitona pilsēta Lielbritānijā (_Honiton_), Devonas grāfistē, Austrumdevonas distrikta administratīvais centrs.
Ragbi pilsēta Lielbritānijā (_Rugby_), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs.
Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.).
Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.).
Tivertona pilsēta Lielbritānijā (_Tiverton_), Anglijā, Devonas grāfistes austrumos, Eksas upes krastos.
Torkī pilsēta Lielbritānijā (_Torquay_), Anglijā, Devonas grāfistes dienvidos, Laima līča rietumu piekrastē.
Tevistoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē, Rietumdevonas distrikta administratīvais centrs.
Ņūtonebota pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē.
Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
Eksetera pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos (_Exeter_), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.).
Bristole Pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.).
Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē.
Savonlinna pilsēta Somijā (somu val. _Savonlinna_, zviedru val. _Nyslott_), Dienvidsavo reģionā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā.
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
arheospermi Pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas ("Archaeospermae"), kas atrastas augšdevona nogullumos.
Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā.
Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
reinzemnieki Politiska partija Livonijas ordeņa valstī 14. un 15. gs., kurā sastāvēja gk. no Reinzemes ieceļojušie bruņinieki.
estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos.
Savona Province Itālijā ("Provincia di Savona"), Ligūrijas reģionā, platība - 1545 kvadrātkilometri, 286100 iedzīvotāju (2012. g.).
Leina pussala pussala Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, norobežo Karnārvonas un Kārdiganas līci (kopā ar Bārdsi salu).
Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā starp Grenlandi, Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu, platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km.
Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski.
Īvoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivoni" nosaukuma variants.
Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski.
červonicieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji.
červonikieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji.
Kuldīgas lūzumzona Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums — \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi.
illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas.
Devona Sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Devon Island"), lielākā neapdzīvotā sala pasaulē, platība - 55000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1887 m.
Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m.
Convolvulus sabatius Savonas tītenis.
lāčgrauds Segliņš ("Euonymus", senāk "Evonymus verrucosa").
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
nagata Sena naudas vienība Krievijas ziemeļdaļā un Livonijā, domājams, ka ādu (igauņu "nahhad") naudas norēķinu veids.
kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība.
čons Senāk lietota monēta Dienvidkorejā, bija vienāda ar 0,01 Dienvidkorejas vonu, nav apgrozībā.
Červoņiki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
Čirvinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
Čirvoļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags.
Arukilas svīta statigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva nogulumu slāņkopā Latvijā (izņemot Kurzemes ziemeļu malu starp Kolku un Ventspili), biezums - 24-103 m.
Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā.
Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos.
pērnavas svīta stratigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva pamatnē, konstatēta urbumos visā Latvijas teritorijā \~450-730 m dziļumā, biezums — \~8-53 m.
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
Svonsi Svonzi - pilsēta Lielbritānijā.
Ābertau Svonzi, apvienotā pārvalde (administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) Velsā, Lielbritānijā.
Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_).
segliņš Šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas).
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
teikvondo Tekvondo - austrumu pašaizsardzības sistēma, kurā izmanto dažādus sitienus ar rokām un kājām.
taekwondo Tekvondo.
Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci.
ievu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta evonymellus syn. Hyponomeuta evonymella").
paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms.
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi.
DISK Turcijas revolucionārā strādnieku arodbiedrību konfederācija. (turku "Devrimci Iscileri Sendikasi Konfederasvonu").
Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka.
Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
papenheimeri Vācu ģenerāļa G. H. von Papenheima kirasieru (jātnieku) pulks Trīsdesmitgadu karā, kas karoja katoļu pusē.
Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
landmeister Vācu ordeņa mestra nosaukums Livonijā.
Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
Kurzemes bīskapija valsts Livonijas konfederācijā, ko nodibināja 1234. g. un pastāvēja līdz 1560. g., kad tās vietā izveidojās Piltenes apgabals.
protolepidodendri Vecākie un primitīvākie staipekņveidīgo klases augi, kas parādījās devonā un bija dihotomiski zaraini, 40-70 cm augsti lakstaugi ar skujveida lapām.
palaiovulkanīti Vecākie vulkāniskie izvirdumu ieži, kas radušies pirms terciārā perioda, gk. devona, karbona un perma periodos.
Salandzeja Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" daļa.
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
psammosteīdi Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi (34 sugas), kuru vairogus un zvīņas vai to fragmentus bieži atrod Latvijā, gk. Gaujas, Salacas, Abavas baseinā.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta.
Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā.
Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga.
Burtnieku svīta vidusdevona Živetas stāva stratigrafiskā vienība Latvijā, biezums — 23-89 m, Latvijas ziemeļu daļā un pie Daugavpils veido pamatiežu virsu.
leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
gravamina Viduslaikos Vācijā un Livonijā sūdzības, ko kārtas iesniedza valdniekam.
paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena.
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā.
Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m.
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
flavonoīds Viens no flavona derivātiem, pie kuriem pieder citrīns, hesperetīns, rutīns, kvercetīns un kvercitrīns; tiem piemīt P vitamīna īpašības.
antocianīns Viens no pigmentiem, kuri atrodami augos glikozīdu veidā, radnieciski flavoniem un katehīniem; nesatur slāpekli; noteic augļu un ziedu sarkano, zilo un violeto krāsu; pārtikas piedeva E163.
Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
Frānas stāvs vispārējās strarigrāfiskās shēmas augšdevona vienība.
Famenas stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienība, seklas jūras un lagunāro nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 180 m, iedala 2 pastāvos.
Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa.
ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām.
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene.
Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
KPW Ziemeļkorejas vona; Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - čons.
Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu.
Perija jūra Ziemeļu Ledus okeāna starpsalu jūra, tā sauca šaurumu sistēmu Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīru, Devonu, Batersta un Melvila salu.
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
konhostraki Žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), tikai fosilās formas, Latvijā atrod devona nogulumos; recentos šīs apakškārtas vēžus sauc par divvākčauļiem.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa von.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: