vonītis
vonītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vonītis | vonīši |
| Ģen. | vonīša | vonīšu |
| Dat. | vonītim | vonīšiem |
| Akuz. | vonīti | vonīšus |
| Lok. | vonītī | vonīšos |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās, šis pa kanalizācijas trubām nokļuvis šīs dāmas vonītī.
- Gunārs Binde pa Baibas vonīša logu fočēja pārlieku kolorītos mājas pagalmā klīstošos un plīstošos tipāžus.
- Taču šim pārapbūvētajam zemes pleķītim bijusi vēl heroiskāka un muzikālāka pagātne — še, toreizējā Pēterburgas priekšpilsētas policijas iecirkni, dažas stundas izgājšgadsimtā pavadījis kāds Rihards Vāgners, kura vonīti apkrāmējis viņa kalpones brūtgāns.
- No “ Pablo” galdiņa labi pārredzams Pētera vonīša atvērtais logs, taču, pretēji gaidītajam, mēs viņa mitekli šoreiz neapmeklēsim, kaut gan tajā ir jābūt izpilnām dažādu brīnišķu, dīvu un svešādu lietu un priekšmetu ( sajūti atšķirību), jo: atmiņas.