Paplašinātā meklēšana
Meklējam virso.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1174):
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
- obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup
- Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei
- Bihori Apusenu kalnu augstākā daļa Rumānijas rietumos, augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- kosains ar 2 virsotnēm
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
- Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
- Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
- Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
- Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
- Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- profila negludumu maksimālais augstums attālums starp profila visaugstākās virsotnes punktu un zemākās rievas punktu bāzes garuma robežās
- augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī)
- Olimps Atzītu literātu vai citu nozaru pārstāvju virsotne
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
- Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
- Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m
- Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto Jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā
- Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
- Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē
- Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
- Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
- Bistrinskijgoļecs Augstākā virsotne Aizbaikālā - 3253 m vjl., atrodas Dauru grēdā
- Akongava augstākā virsotne Andos, Amerikā un Argentīnā - 6959 m, 7 šļūdoņi, kas noslīd līdz 3900 m vjl. (garums - līdz 6 km)
- Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
- Šeiha kalns augstākā virsotne Antilibāna kalnu masīvā Rietumāzijā, 2814 m vjl.
- Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
- Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu
- Avrins augstākā virsotne Armēnijas kalnienes Kotura grēdā, augstums - 3623 m
- Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
- Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
- Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
- Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m
- Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
- Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m
- Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
- Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
- Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
- Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
- Belindas kalns augstākā virsotne Dienvidsendviču salās, augstums — 1372 m
- Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
- Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
- Šnēbergs Augstākā virsotne Fihtela kalnos, Vācijā, starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
- Asborna kalns augstākā virsotne Foklenda Salās (_Usbourne, Mount_), Austrumfolklendā, augstums - 705 m
- Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
- Mensfīlda kalns augstākā virsotne Grīnmauntinsu kalnos Ziemeļapalačos, augstums — 1338 m vjl.
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
- Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m
- Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
- Veļki Javornīks augstākā virsotne Javornīku kalnu grēdā Slovākijā, augstums - 1072 m
- Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
- Kailaša kalns augstākā virsotne Kailaša kalnu grēdā, augstums — 6714 m
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
- Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
- Petermana kalns augstākā virsotne Karaļa Kristiana X Zemē, Grenlandes ziemeļaustrumos, augstums - 2490 m
- Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m
- Kotaimalajs augstākā virsotne Kardamona kalnos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m
- Karligtaga kalns augstākā virsotne Karligtaga grēdā, augstums — 4925 m
- Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
- Matagalsa kalns augstākā virsotne Katalonijas kalnos, augstums - 1894 m
- Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m
- Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m
- Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
- Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
- Olimps augstākā virsotne Kipras salā (_Olympos_), augstums – 1952 m
- Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
- Kristobala Kolona smaile augstākā virsotne Kolumbijā, Ziemeļrietumu Andos, augstums - 5775 m
- Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
- Sento augstākā virsotne Korsikas salā, augstums - 2710 m
- Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
- Idas kalns augstākā virsotne Krētas salā, augstums - 2456 m
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- Pates kalns augstākā virsotne Kuntana grēdā, Taizemes ziemeļu daļā, augstums - 2024 m
- Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m
- Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
- Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m
- Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
- Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes
- Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
- Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m
- Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
- Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m
- Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m
- Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
- Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m
- Balanšeti kalns augstākā virsotne Moldovā, Kodri augstienē, augstums - 429 m vjl.
- Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos
- Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
- Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
- Kropotkina kalns augstākā virsotne Oļokmas Stanovikā, Krievijas Aizbaikāla novada austrumos, augstums — 1911 m
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
- Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
- Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
- Eštrela augstākā virsotne Portugālē, Eštrelas kalnos, augstums - 1993 m
- Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns
- Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
- Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m
- Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m
- Marmora augstākā virsotne Sardīnijas salā, augstums - 1834 m
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
- Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
- Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
- Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m
- Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m
- Ailaošaņs augstākā virsotne šajā kalnu grēdā, augstums 3166 m
- Dahšteins Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 2996 m
- Munkusardiks Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3491 m vjl.
- Ortless Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3899 m
- Munguntaiga Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3976 m
- Allahiekbers augstākā virsotne šajā klanienē (_Allahūekber Tepe_), augstums - 3120 m
- Sebelans Augstākā virsotne šajā masīvā - aprimis vulkāns, augstums - 4821 m
- Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
- Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m
- Ensiansa kalns augstākā virsotne Taitao pussalā Čīles dienvidos, augstums - 1200 m
- Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
- Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
- Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
- Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
- Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
- Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
- Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
- Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
- Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali
- Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m
- Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi
- Ulunšana kalns augstākā virsotne Žehes kalnos Ķīnas ziemeļaustrumos, augstums - 2050 m
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
- Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
- gals Augšējā daļa, augšpuse; virspuse; virsotne
- apikāls Augšup vērsts; tāds, kas ir virsotnē
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
- Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
- Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā)
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
- Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē
- trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē
- potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā
- maršruts Ceļš starp divām grafa virsotnēm
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
- Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā
- Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins)
- K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas
- Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
- Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
- Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
- Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni
- astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm
- oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris
- četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm
- piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm
- pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris
- sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm
- trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm
- trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1)
- ievilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas virsotnes atrodas uz dotās riņķa līnijas
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu
- virsotnīte dem. --> virsotne
- Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
- Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
- Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri)
- Zengisa smaile Dženiša smaile, augstākā virsotne Tjanšanā
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Fanši Fansipans - kalns, augstākā virsotne Vjetnamā
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
- tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā
- galainis Galotne, virsotne
- galvenīce Galotne, virsotne
- spicaune Galotne, virsotne
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
- Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
- Bezengi krauja Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis
- jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs
- Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum
- Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā
- incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos
- krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
- sakarīgs grafs grafs, kurā ikkatras divas virsotnes savieno šķautņu virkne (maršruts)
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
- Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā
- poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
- Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
- Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m
- Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
- svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē
- Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni; diatoniskās gammas desmitā pakāpe
- secunda Intervāls, kura virsotne ir otrā pakāpe attiecībā pret pamatni
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu
- nunataks Izolēta klinšaina kalna virsotne, kas paceļas pār ledāju
- nočukurēt izveidot jumtam vai stirpai virsotni
- gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe
- kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
- kalngals Kalna augstākā vieta; kalna virsotne
- Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
- Betra kalna virsotna Saūda Arābijā, Tebūkas mintakā, pie Medīnas Mintakas robežas, augstums - 870 m
- bauze Kalna virsotne
- Bāburs kalna virsotne Alžīrijā (_Babor, Djebel_), Satīfas vilājā, augstums - 1833 m
- Betlpīks kalna virsotne Antarktīdā, Skota krastā, augstums - 1490 m
- Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m
- Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m
- Bigboldi kalns kalna virsotne ASV, Aidaho štatā, Selmonriveras kalnos, agstums - 2958 m
- Bimberi smaile kalna virsotne Austrālijā, Jaundienvidvelsas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos, augstums 1913 m
- Bērdžesa kalns kalna virsotne Austrālijā, Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, augstums - 554 m
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
- Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
- Besū kalna virsotne Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Korēzas departamentā, augstums - 977 m
- Bernārs kalna virsotne Francijā, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamenta dienvidos, augstums - 1941 m
- Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m
- Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
- Belvjēdelinini kalna virsotne Gviānā, Francijas aizjūras reģionā Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, augstums - 851 m
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
- Armakonda kalna virsotne Indijā (_Arma Konda_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos, augstums 1680 m
- Bailādila kalna virsotne Indijā, Čhatīsgarhas štatā, augstums - 1240 m
- Bahmangarha kalna virsotne Indijā, Madhjas Pradēšas štata austrumu daļā, augstums - 1127 m
- Baturs kalna virsotne Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas ziemeļu daļā, augstums - 1717 m
- Besars kalna virsotne Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidu daļā, Dienvidkalimantānas provincē, Beratusa grādas ziemeļaustrumos, augstums - 1892 m
- Binaija kalna virsotne Indonēzijā, Moluku provincē, Seramas salā, augstums - 3027 m
- Bandahara kalna virsotne Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļrietmos, Ačehas provincē, pie robežas ar Ziemeļsumatru, augstums - 3012 m
- Ālāms kalna virsotne Irānā (_Ālām_), Kazvīnas ostāna ziemeļaustrumos, augstums - 4850 m
- Alvands kalna virsotne Irānā (_Alvand, Kūh-e_), Hamadānas ostānā, augstums - 3571 m
- Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m
- Baurdarbunga kalna virsotne Islandē, Vahdnajegidla ledāja ziemeļrietumu daļā, augstums - 2000 m
- Amaro kalna virsotne Itālijā (_Amaro, Monte_), Abruco reģionā, augstums - 2793 m
- Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
- Beraka kalna virsotne Jemenā, Hadramauta muhāfazas dienvidrietumu daļā, augstums - 2185 m
- Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
- Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
- Meckirss kalna virsotne Kalnu Karabahā, Karabaha grēdā, augstums - 2725 m
- Bambuto kalna virsotne Kamerūnā, uz Dienvidrietumu un Rietumu provinces robežas, augstums - 2749 m
- Bārnsa ledus kupols kalna virsotne Kanādā, Bafina salā, augstums - 1250 m
- Besazs kalna virsotne Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdā, augstums - 2176 m
- Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
- Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
- Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m
- Baikāla smaile kalna virsotne Krievijā, Burjatijas Republikā, austrumos no Baikāla ezera, augstums - 2841 m
- Beštau kalna virsotne Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, ziemļos no Pjatigorskas pilsētas, augstums - 1401 m
- Bedeligs kalna virsotne Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, Rietumsajānos, Kurtušibinas grēdas dienvidrietumos, augstums - 2491 m
- Berills kalna virsotne Krievijas austrumos, Suntarhajatas grēdā, uz Sahas Republikas (Jakutijas) un Habarovskas novada robežas, augstums - 2934 m
- Baimadzjaņs kalna virsotne Ķīnā, Aņhui provinces rietumu daļā, Babiešaņa grēdas dienvidaustrumos, augstums - 1774 m
- Bajans kalna virsotne Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļu daļā, augstums - 5030 m
- Baijuņdžans kalna virsotne Ķīnā, Guandunas provincē, augstums - 1007 m
- Bia kalna virsotne Laosā, Saisombūnas provinces ziemeļu daļā, augstums - 2817 m
- Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
- Bintanutara kalna virsotne Malaizijā, uz Kedahas un Perakas štata robežas
- Besars kalna virsotne Malaizijā, uz Pahanas un Džohoras štatu robežas, augstums - 1036 m
- Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
- Bernala klints kalna virsotne Meksikā, Keretaro de Arteaga pavalstī, augstums - 2510 m
- Barūnmatadūls kalna virsotne Mongolijā, Austrumu aimaka dienvidu daļā
- Batūra kalna virsotne Pakistānā, Ziemeļu teritorijas ziemeļu daļā, augstums - 7795 m
- Besna Kobila kalna virsotne Serbijā, Pčiņas apgabalā, augstums - 1922 m
- Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
- Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
- Baigura kalna virsotne Spānijā, Navarras autonomajā apgabalā, Pireneju dienvidrietumos, augstums - 1477 m
- Barans kalna virsotne Turcijā, Aksarajas ilā, augstums - 2137 m
- Bijikgezetdags kalna virsotne Turcijā, Konjas ila dienvidrietumu daļā, augstums - 2529 m
- Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
- Begarslans kalna virsotne Turkmenistānā, Balkanas vilajeta austrumu daļā, augstums - 488 m
- Berdo kalna virsotne Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, augstums - 519 m
- Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
- Āorāls kalna virsotve Kambodžā (_Aôtal, Phnum_), Kamponķhnanas provincē, augstums - 1771 m
- Andersona kupols kalnājs Antarktīdā (_Anderson Dome_), Belinhauzena jūras piekrastē, Eitsa krastā, augstākā virsotne - 1475 m
- Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
- Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
- Asamas kalni kalni Indijas ziemeļaustrumu daļā, pie Bangladešas robežas, garums — \~350 km, platums — līdz 200 km, vidējais augstums — 600-900 m, augstākā virsotne — Šillonga kalns (1961 m)
- Krkonoše kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka)
- Kāpas kalni kalni Āfrikas dienvidos, Dienvidāfrikas Republikā, garums - \~700 km, vidējais augstums - 1500-1700 m, augstākā virsotne - 2326 m; Kāpzemes kalni
- Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m
- Blūridži kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
- Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m
- Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
- Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m)
- Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m)
- Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
- Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
- Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m
- Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m
- Čugači kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km
- Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >800 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
- Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra
- Penini kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m
- Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m
- Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m
- Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
- Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
- Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Grīnmauntinsi kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni
- Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m
- Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku)
- Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m
- Asedžrāds kalniene Alžīrijā (_Asedjrad_), Adrāras un Tananrāsetas vilājā, augstākā virsotne - 705 m
- Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns)
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m (Jezerca, Albānijā)
- Bafiānsklūfbērhi kalniene Dienvidāfrikā (_Baviaanskloofberge_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, augstākā virsotne - 1759 m (Koskoms)
- Ahmars kalniene Etiopijā (_Ahmar_), Oromijas un Somāli kililā, augstākā virsotne 3381 m (Muleta)
- Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
- Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
- Barbadža kalniene Itālijā, Sardīnijas salas vidienē un austrumu daļā, augstākā virsotne - 1834 m
- Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
- Bešparmaks kalniene Kipras ziemeļu piekrastē, augstākā virsotne - 1023 m (Kiparisovuns)
- Baudo kalniene kalniene Kolumbijā, Čoko departamenta ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne -1810 m (Buejs)
- Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
- Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
- Baitiks kalniene Ķīnā, pie Mongolijas robežas, augstākā virsotne - 3290 m (Altanovoūls)
- Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
- Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
- Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 5165 m (Ararats)
- Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs)
- Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_)
- Bejdags kalniene Turcijas dienvidrietumu daļā, Antaljas ilā, augstākā virsotne - 3070 m (Kizlarsivrisi)
- Bekantovs kalniene Uzbekistānā, Navoji vilajetā, augstākā virsotne - 764 m (Irlirs)
- Belasica kalniene Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā un Bulgārijā, augstākā virsotne - Radomira smaile (2029 m) uz Grieķijas un Bulgārijas robežas
- Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m
- Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
- Sauleskalns kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m
- Vaskarans kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs
- Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
- sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos)
- plakankalns kalns ar samērā plašu, līdzenu virsotni
- Nabišaibs kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns
- Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
- Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
- Rugājkalns kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena
- Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
- Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
- Krievukalns kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns
- Ušba kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis
- Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
- Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
- Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
- Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
- Vieķu kalns kalns Raunas pagastā, 3,5 km gara un 3 km plata masīva virsotne, absolūtais augstums — 130 m vjl., relatīvais augstums — 63 m
- Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
- Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis
- Lisa kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
- Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
- Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
- Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers)
- Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m
- Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
- Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
- Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m
- Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
- Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
- Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
- Gegamas grēda kalnu grēda Armēnijā, Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, uz rietumiem no Sevana ezera, augstākā virsotne - 3597 m ("Aždaks")
- Aulkrīkas kalni kalnu grēda ASV (_Owl Creek Mountains_), Vaiomingas štatā, augstākā virsotne - 3010 m
- Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
- Bārli grēda kalnu grēda Austrālijā, Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, augstākā virsotne - 695 m (Palgreiva kalns)
- Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns)
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
- Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m)
- Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji
- Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
- Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Karligtaga grēda kalnu grēda Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs — ledāji
- Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani)
- Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km
- Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
- Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
- Atamana kalnu grēda Grieķijā (_Athamánon_), Epiras un Tesālijas perifērijā. augstākā virsotne - 239r m (Cumerks)
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
- Biokova kalnu grēda Horvātijā, Dalmācijas županijā, augstākā virsotne 1762 m (Sveti Jure)
- Borkoldojs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~100 km, vidējais augstums - \~4300 m, augstākā virsotne - 5049 m, ziemeļu nogāzē apledojums
- Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
- Baraili grēda kalnu grēda Indijā, Asamas, Nāgālendas un Manipuras štatā, augstākā virsotne - 2080 m
- Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
- Bārāns kalnu grēda Irānā, Dienvidhorasānas ostāna dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 2561 m
- Bašākerda kalni kalnu grēda Irānas dienvidos, Kermānas, Hormozgānas un Sīstānas un Beludžistānas ostānā, augstākā virsotne - Hūrāns (2168 m)
- Aspromontes grēda kalnu grēda Itālijā (_Asppromonte_), Kalabrijas pussalas un Kalabrijas Apenīnu dienvidos, augstākā virsotne - 1955 m (Montalto)
- Bergāmo Alpi kalnu grēda Itālijā, Lombardijas un Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionā, augstākā virsotne - 3554 m (Adamello)
- Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
- Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m; Jaunzēlandes Alpi.
- Bafaloheda kalni kalnu grēda Kanādā, Albertas provinces ziemeļu daļā, augstākā virsotne - 915 m
- Beščadi kalnu grēda Karpatos, Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
- Alajkū grēda kalnu grēda Kirgizstānā un Ķīnā (_Alaykuu kırka toosu_), augstākā virsotne - 5001 m
- Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
- Bighorna kalni kalnu grēda Klinšu kalnos, ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m
- Austrumkordiljera kalnu grēda Kolumbijā, (_Oriental, Cordillera_), Andu ziemeļaustrumu malā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
- Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
- Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
- Bruksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju
- Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m
- Baščelakas grēda kalnu grēda Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, augstākā virsotne - 2423 m
- Burejas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, garums — \~400 km, līdz 2167 m, nogāzēs skujkoku un platlapju meži, virsotnēm kailkalnu forma
- Čerska grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums — \~800 km, augstākā virsotne — 2119 m
- Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas
- Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes
- Kašgārijas grēda kalnu grēda Kunluna rietumu daļā, Ķīnā, garums - \~100 km, augstums - 5000-6000 m, augstākā virsotne - 7579 m (Kongurs), apledojums - >6000 kvadrātkilometru
- Banmašaņs kalnu grēda Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, augstākā virsotne - 3234 m (Dasjuešaņs)
- Baijuišaņs kalnu grēda Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne - 1936 m
- Barkeltags kalnu grēda Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 4281 m
- Baicaolins kalnu grēda Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidos, augstākā virsotne - 3664 m
- Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards)
- Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
- Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
- Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
- Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
- Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
- Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m
- Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds)
- Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
- Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
- Kantabrijas kalni kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (_Cordillera Cantabrica_), gar Biskajas līci, Spānijā, garums — ~500 km, augstākā virsotne — 2648 m
- Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m; Kantabrijas kalni
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida
- Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
- Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
- Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m
- Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
- Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
- Aktau kalnu grēda Tadžikistānas dienvidrietumos (_Aqtau_), augstākā virsotne - 2233 m
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
- Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
- Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
- Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
- Balkani kalnu grēda Turkmenistānā, augstākā virsotne - 1880 m (Arlans)
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
- Bakoņa kalnu grēda Ungārijas rietumu daļā, augstākā virsotne - 709 m (Kerišs)
- Baltie Karpati kalnu grēda uz Čehijas un Slovākijas robežas, daļa no Karpatiem, augstākā virsotne - 970 m
- Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
- Bavārijas Alpi kalnu grēda Vācijā un Austrijā, augstākā virsotne - 2961 m (Cūgšpice)
- Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
- Aizilijas Alatau kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4973 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
- Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes
- Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis
- Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
- Bernes Alpi kalnu grēdas Rietumalpos, Šveicē, garums — \~120 km, augstākā virsotne — 4274 m, apledojums — 598 kvadrātkilometru platībā, \~80 šļūdoņi
- Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m
- Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno)
- Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m
- Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi)
- Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m
- Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta
- Bigbelta kalni kalnu masīvs ASV, Montānas štatā, augstākā virsotne - 2947 m (Sakadžavijas smaile)
- Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
- Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m
- Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi
- Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m
- Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka (1602 m)
- Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
- Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m
- Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes
- Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji
- Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji
- Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne
- Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
- Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
- Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
- Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m
- Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas
- Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m
- Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m
- Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri
- Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni
- Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
- Ānarisa kalni kalnu masīvs Zviedrijā, Jemtlandes dienvidrietumos, augstākā virsotne - 1423 m vjl.
- vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs
- Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
- Apenīni kalnu sistēma Eiropas dienvidos, Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno Grande (2912 m)
- Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
- Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
- Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
- Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas
- Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas
- Mazais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Krievijā, garums - \~500 km, platums - līdz 320 km, augstākā virsotne - 1150 m
- Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
- Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
- Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m
- Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
- Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m
- Baundari smaile kalnu virsotne ASV, Sjerranevadas kalnu austrumos, Nevadas štata austrumu pierobežā, augstums - 4007 m
- Šotas Rustaveli virsotne kalnu virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4960 m vjl.
- Baso kalnu virsotne Čadā, Ennedi plato, augstums - 1450 m
- Basiles smaile kalnu virsotne Ekvatoriālajā Gvinejā, Atlantijas okeāna Gvinejas līča Bioko salā, augstums - 3008 m
- Batu kalnu virsotne Etiopijā, Oromijas kililā, augstums - 4307 m
- Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
- Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m
- Barbo kalns kalnu virsotne Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salu Elsmīras salas Jūnaitidsteitsas grēdā, augstums - 2616 m
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
- Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
- Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
- Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
- Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
- Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
- Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
- Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos
- Babinzubs kalnu virsotne Melnkalnē (_Babin zub_), augstums - 2277 m
- Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
- Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
- Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
- Beštors kalnu virsotne Piskomas grēdā uz Kirgizstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4291 m
- Beļanica kalnu virsotne Serbijā, Braničcevas apgabala dienvidos, augstums - 1339 m
- Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
- Baškaledags kalnu virsotne Turcijā, Vanas ila dienvidaustrumu daļā, augstums - 3668 m
- Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē
- Karligtags Karligtaga grēda - atrodas Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs - ledāji
- Karligtags Karligtaga kalns - augstākā virsotne šajā grēdā, augstums - 4925 m
- Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
- Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
- Metaliči Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) masīvs, augstākā virsotne - 1438 m
- poloņinas Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; planina
- planina Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; poloņina
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
- kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes
- Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā
- Kebnekaise Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos
- Kiebnekaisi Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos
- Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
- Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m
- Kengzoška Kengzoška kalns - augstākā virsotne Nišapūras kalnos, Binaluda grēdā, Irānas ziemeļaustrumos, augstums - 3314 m
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- Kīla Kīla smaile - augstākā virsotne Selvina kalnos, Kanādā, Kordiljeru ziemeļu daļā, augstums - 2972 m
- Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m
- Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m
- Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
- Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne
- gonions Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa virsotnē
- ģenions Kraniometrisks punkts zoda izciļņa virsotnē
- skaldnēs centrēts kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi ir kuba virsotnēs un arī skaldņu centrā
- vienkāršs kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti kuba skaldņu virsotnēs
- telpiski centrēts kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti kuba virsotnēs un centrā
- heksagonāls kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti sešstūra prizmas pamatnes virsotnēs un centrā, kā arī trīs atomi starp pamatņu plaknēm
- Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
- Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm
- Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
- kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes
- Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
- aizsegleņķis Leņķis starp ieroča horizontu un aizsega virsotni
- redzes leņķis leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem
- centra leņķis leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi
- zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem
- piramīda liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne
- Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi)
- Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi)
- Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas
- Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea)
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
- Špicbergena Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 39000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1712 m, ledāji klāj 21200 kvadrātkilometru, akmeņogļu ieguve
- Ugunszeme Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 48000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2469 m
- Sokotra Lielākā sala šajā salu grupā, garums - \~140 km, platums - līdz \~50 km, augstākā virsotne - 1503 m
- Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (_Australian Alps_), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas ir augstākais kalns Austrālijā
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos
- Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
- Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m)
- Karstensa kalns Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums līdz 1965. g.
- ugunsizturība materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni
- saistību matrica matrica, ko izmanto grafa uzdošanai un kuras elements a~ij~ = 1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotni i ar virsotni j
- Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm
- Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
- iestigošana Meža izmantošanai paredzētās platības norobežošana ar vizūrām, maikstēm vai krāsu, punktu virsotņu vietās iedzenot stabiņus, tos numurējot un ierokot cirsmas nosaukuma stabu
- Mašu Mistisks kalns pasaules rietumdaļā, ar divām virsotnēm, starp kurām, kā caur vārtiem katru vakaru norietēja saule
- vintāža Modes un dizaina jomā ar šo jēdzienu parasti apzīmē oriģinālu iepriekšējo paaudžu lietu, kas precīzi ataino tā brīža "modes kliedzienu", "stila virsotni" (parasti 30-60 gadu senās robežās)
- kūre Mugura, virsotne
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri
- vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm
- saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos
- Benneviss Neviss – augstākā virsotne Lielbritānijā
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
- Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
- datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai
- Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
- Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns)
- Haiti Otra lielākā sala Lielo Antiļu salu grupā, platība - 76500 kvadrātkilometru, garums - 650 km, platums - 241 km, 17,5 mlj iedzīvotāju, augstākā virsotne - 3175 m
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām)
- pampaks pacelta zemes virsmas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni; paugurs
- Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
- Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m
- platopaugurs Paugurs ar plašu virsotnes plakanumu, ko veido bezakmens māls; zvoncs
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu
- stūra masīvs pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā; stūra paugurmasīvs
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
- Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- kārlings piramidāla kalnu virsotne, parasti ar trijskaldņa formu
- Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
- Rietumaustrālijas plakankalne plakankalne Austrālijas kontinenta rietumos, vidējais augstums — 400-600 m vjl., augstākā virsotne — 1400 m vjl.
- Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
- Adamava Plakankalne Kamerūnā, vidējais augstums - 1000-1500 m, augstākā virsotne - 2710 m, savannas, dienvidu daļā mitrie tropu meži
- Bolsona de Mapini plakankalne Meksikas kalnienes ziemeļos, Meksikā, augstums - 900-1200 m, virsotnes >2500 m
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
- Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi
- Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
- diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa
- Čotanagpūra Plato Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos ("Chota Nagpur"), Indijā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1366 m
- Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži
- Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m
- Džosas plato plato Rietumāfrikā, Nigērijas centrālajā daļā (angļu val. "Jos Plateau"), izmēri \~180 x 320 km, augstums — 1000-1400 m, augstākā virsotne — 1735 m
- Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda)
- zvoncs Platopaugurs - paugurs ar izteiktu virsotnes plakanumu, kuru veido bezakmens māls
- Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
- Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
- Pulogs Pulags, augstākā virsotne Lusonas salā
- puskalniņā pusceļā starp virsotni un kalna pakāji
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
- Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m
- Liaoduna pussala pussala Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, starp Dzeltenās jūras Korejas līci un Bohai jūras Liaodunas līci, garums - 225 km, platums - 80-130 km, vidējais augstums - \~300 m vjl., augstākā virsotne - 1132 m
- Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
- Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju
- n-stūris regulārs daudzstūris ar n virsotnēm
- Guansji Džuanu autonomais reģions reģions Ķīnas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m
- Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
- Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
- Revolūcijas Revolūcijas smaile - Istiklols, virsotne Pamira kalnos
- Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa Provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
- Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m
- vitka rīkste ar gredzenā sagrieztu virsotni, aizlieguma zīme
- apvilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas iet caur visām dotā daudzstūra virsotnēm
- krota Robeža starp piekrates nogāzi un līdzenumu; kalnu grēdas virsotne, kas redzama tālumā
- Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
- Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits
- tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja)
- Keipbretona sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Cape Breton Island"), pie Sentlorensa līča ieejas, Kanādā, platība - 10300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 532 m, ar Jaunskotijas pussalu savieno 2,1 km garš dambis
- Tasmanija sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
- Čedžudo sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m)
- Sahalīna sala Āzijas austrumu piekrastē, starp Ohotskas jūru un Japāņu jūru, Krievijā, platība - 76400 kvadrātkilometru, garums - 948 km, platums - 100-125 km, augstākā virsotne - 1609 m
- Ambona sala Bandas jūrā, Indonēzijas Moluku provinces teritorijā, platība - 775 kvadrātkilometri, 441000 iedzīvotāju (2010. g.), augstākā virsotne - 1225 m vjl.
- Evija sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijā, platība - 3261 kvadrātkilometrs, garums - 170 km, augstākā virsotne - Dirfa kalns (1743 m)
- Eiboja sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijas teritorija, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 170 km, 218000 iedzīvotāju (2005. g.), augstākā virsotne - 1473 m
- Roda sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Rhodhos_), Dienvidsporādu salu grupā (pieder Grieķijai), platība - 1410 kvadrātkilometri, kalnaina, augstākā virsotne - 1215 m vjl.
- Negrosa sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao salas, Rietumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m
- Samara sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis
- Leite sala Filipīnu arhipelāgā, uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
- Bioko sala Gvinejas līcī (angļu val. "Bioko"), Ekvatoriālās Gvinejas province, platība - 2000 kvadrātkilometru (70 km gara, 30 km plata), augstākā virsotne - 3008 m
- Santome sala Gvinejas līcī, pie Āfrikas rietumu krastiem, platība - 835 kvadrātkilometri, garums - \~35 km, lielākais platums - \~20 km, augstākā virsotne - 2024 m
- Madagaskara sala Indijas okeāna rietumu daļā, platība - \~582000 kvadrātkilometru, ceturtā lielākā sala pasaulē, garums - \~1600 km, platums - >600 km, augstākā virsotne - 2666 m
- Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
- Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
- Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m
- Bailota sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - Maliks, 1905 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina līcī
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
- Santaizabela sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas
- Taivāna sala Klusā okeāna rietumos, Āzijas dienvidrietumu piekrastē, no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso vairākas kalnu grēdas, augstākā virsotne - 3950 m
- Gvadalupe sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus
- Paramušira sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes
- Puertoriko sala Lielajās Antiļu salās, platība - 8670 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, platums - līdz \~70 km, augstākā virsotne - 1338 m
- Kuba sala Lielo Antiļu salu grupas ziemeļrietumos, platība - 105000 kvadrātkilometru, garums - 1250 km, platums - 31-191 km, augstākā virsotne - 2005 m
- Butona sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns)
- Sumatra sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasaulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m
- Singapūra sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
- Sentvinsenta sala Mazajās Antiļu salās, platība - 345 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1234 m
- Gvadalkanala sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs)
- Jaunbritānija sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija
- Jaunīrija sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga
- Buru sala Moluku salu grupā, Indonēzijā, platība - 12655 kvadrātkilometri, 210600 iedzīvotāju (2019. g.), kalnaina, augstākā virsotne - Kaupalatmadas kalns (2428 m)
- Jaunkaledonija sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
- Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes
- Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
- Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m
- Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m
- Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m)
- Himavats senindiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē Himalaju virsotni, rākšasu, pišāču un jakšu mājokli
- akrotērijs Skulpturāls rotājums ēku frontonu stūros vai virsotnē, gk. palmetes, volūtas un skulptūras veidā
- smaile Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne; augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts
- špice Smaile, virsotne, galotne; priekšgals
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā)
- sniegonis Sniegājs, sniegaina kalna virsotne
- alpīns reljefs sniegiem un ledājiem klātu kalnu reljefs, kam raksturīgas asas, robotas kores, smailas virsotnes, stāvas, klinšainas nogāzes ar kārēm un dziļām trogielejām
- helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums
- delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs
- Haltiatunturi Somijas augstākā virsotne ("Haltiatunturi") - 1324 m vjl., atrodas Somijas ziemeļos, uz robežas ar Norvēģiju
- alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas
- vizierlineāls Speciāls trīsstūrveida lineāls, kura virsotni (augšējo daļu) izmanto vizēšanai, noteicot savu atrašanās vietu kartē
- alpīnisms sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
- ziemeļu stodere stodere, kuras augšdaļā ir konuss ar virsotni uz augšu
- austrumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām pamatnēm
- Rietumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām virsotnēm
- dienvidu stodere stodere, kuras virsotnē ir konuss ar virsotni uz leju
- akadēmiskās mūža organizācijas studentu biedrības un korporācijas, akadēmiskās vienības, virsotnes, konkordijas un citas biedrības, kurās locekļi tiek uzņemti uz visu mūžu; to filistru un vecbiedru biedrības, kā arī minēto organizāciju apvienības
- stūra paugurmasīvs stūra masīvs - pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā
- Lužicas kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā, garums — 120 km, augstākā virsotne — Ješteda kalns — 1012 m
- Sukarno Sukarno kalns - Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums 1965.-1969. g.
- Suleimāna Suleimāna kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes austrumu malā, Pakistānā (angļu val. "Suliaman Range"), garums - \~600 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3441 m
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu
- Alingangri šīs grēdas augstākā virsotne - 7315 m vjl.
- ligzdenīte šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei
- šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem
- Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m
- apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē
- bisektrise Taisne, kas iet caur leņķa virsotni un dala leņķi divās vienādās daļās
- diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
- Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m)
- Caidama Tektoniska ieplaka Tibetas kalnienes ziemeļaustrumos ("Caidam"), Ķīnā, garums - \~700 km, platums - 100-300 km, augstums - 2600-2900 m vjl., ietver kalnu grēdas ar virsotnēm virs 6000 m vjl.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā
- Urāli Teritorija starp Austrumeiropas un Rietumsibīrijas līdzenumu, kalnu sistēma, kas ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas >2000 km, platums - 40-150 km, augstākā virsotne - 1895 m
- Kaukāzs Teritorija starp Melno un Azovas jūru rietumos un Kaspijas jūru austrumos, platība - 440000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 5642 m
- Timpanoga kalns Timpanogoss, virsotne Klinšu kalnos, ASV
- genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem
- Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
- polārais trīsstūris trīsstūris ar lielo riņķu malām, tā virsotnes ir zenīts, pols un spīdekļa vieta; aprēķina ar sfēriskās trigonometrijas paņēmieniem
- Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju
- akropetāls uz virsotni vērsts, kad auga visjaunākās daļas atrodas vistuvāk virsotnei
- pauga Uzkalniņš, cinis, kalna virsotne (tukša)
- Uzvaras Uzvaras smaile - Dženiša smaile, augstākā virsotne Tjanšanā
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam)
- Krimas kalni vairākas kalnu grēdas Krimas pussalas dienvidu daļā, garums — \~150 km, platums — līdz 50 km, augstākā virsotne — 1545 m
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m
- Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
- Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
- Kolimas kalniene vidēji augstu kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabala ziemeļaustrumu daļā, garums - 1300 km, veido ūdensšķirtni starp Kolimas baseina un Klusā okeāna baseina upēm, augstākā virsotne - 1962 m
- Centrālais masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā (_Massif Central_), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
- Rietumkordiljeri viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m
- Aizalaja grēda viena no augstākajām grēdām Pamira kalnos (Coñ-Alay kirka toosu), Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijā, ziemeļos robežojas ar Alaja ieleju; garums - 240 km, vidējais augstums - 5500 m, augstākā virsotne - 7134 m
- Apekalns viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis)
- Bākūzis viena no Bākūžu kalna 3 virsotnēm
- Kuņluņs viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m
- Vezuvs Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz dienvidiem no Neapoles (it. val. _Vesuvio_), augstums - 1281 m vjl., virsotnē krāteris 750 m diametrā, pēdējais izvirdums 1944. g.
- pilns grafs vienkāršs grafs, kurā katras divas virsotnes savieno šķautne
- regulārs grafs vienkāršs grafs, kurā no katras virsotnes iziet vienāds šķautņu skaits
- paraboloīds Virsma, ko pārvietodamās veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulārām; ja abu parabolu asīm ir vienāds vērsums, tad veidojas eliptisks paraboloīds, bet, ja asīm vērsums ir pretējs, - hiperbolisks paraboloīds
- Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
- Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m
- Adauda virsotne Ahagara kalnos (_Adaouda, Djebel_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 2138 m
- Tahats virsotne Ahagara kalnos (_Tahat_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 3003 m
- Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
- Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
- Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
- Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
- Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m
- Aīsa virsotne Alžīrijā (_Aïssa, Djebel_), Mišrījas vilājā, Sahāras Atlasa kalnu rietumu daļā, augstums 2236 m
- Ohoss del Salado virsotne Andu kalnos ("Nevado Ojos del Salado"), Argentīnā un Čīlē, augstums - 6893 m vjl., otrā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Mersedario Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6770 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Pisiss Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6882 m vjl., trešā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
- Ārks virsotne Antarktīdā (_The Ark_), Šekltona grēdā, augstums - 1640 m
- Berlina kalns virsotne Antarktīdā, Flada grēdas rietumos, augstums -3498 m
- Adamsa kalns virsotne ASV (_Adams Mount_) Kaskāžu kaļnos, Vašingtonas štatā, augstums 3742 m
- Bafalolukauts virsotne ASV (_Buffalo Lookout_), Ārkanzasas štata ziemeļrietumu daļā, augstums - 781 m
- Bēra smaile virsotne ASV, Kalifornijas štata ziemeļos, Klematu kalnos, augstums - 2228 m
- Bighils virsotne ASV, Nebraskas štata ziemeļrietumu daļā, augstums - 1263 m
- Beikera kalns virsotne ASV, Vašingtonas štata ziemeļritimu daļā, augstums - 3285 m
- Lomnicas smaile virsotne Augstajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2632 m
- Bindo kalns virsotne Austrālijā, Jaundienvidvelsas austrumu daļā, Zilajos kalnos, augstums - 1364 m
- Beirdsteibls virsotne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Ņūkāslas grēdas dienvidrietumu daļā, augstums - 750 m
- Beita kalns virsotne Austrālijas ārējā teritorijā, Klusā ookeāna Norfolkas salas ziemeļu daļā, augstums - 319 m
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
- Asanakess virsotne Bolīvijā (_Azanaques, Cerro_), Oruro departamentā, dienvidaustrumos no Poopo ezera, augstuns - 5102 m
- Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m
- Almass virsotne Brazīlijā (_Almas, Pico das_), Baijas štatā, Djamantinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 1836 m
- Barbadu virsotne Brazīlijā, Baijas štatā, Djamtinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 2033 m
- Dankova smaile virsotne Centrālajā Tjanšanā, Kokšaltava grēdā, uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, augstums — 5982 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Ankouma virsotne Centrālajos Andos (_Ancohuma, Nevado_), Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m
- Āsfoelkops virsotne Dienvidāfrikā (_Aasvoēlkop_), Thabo Motucaņanes distrikta ziemeļaustrumu daļā, augstums - 2308 m
- Baeiērsbērhs virsotne Dienvidāfrikā (_Bayersberg_), Karieberhi kalnos, augstums - 1656 m
- Aneisbērhs virsotne Dienvidāfrikas Republikā (_Anysberg_), Rietumkāpas provincē, augstums - 1623 m
- Bendārgs virsotne Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distrikta rietumos
- Aironkrauns virsotne Dienvidāfrikas Republikas Limpopo provincē (_Iron Crown_), augstums 2126 m
- Tutoko smaile virsotne Dienvidalpu dienvidos Jaunzēlandes Dienvidsalā, augstums - 2756 m
- Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m
- Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi
- Abuje Meda virsotne Etiopijas kalnienē (_Abuyē Mēda_), Amaras kilila austrumos, augstums 4008 m
- Abune Josefs virsotne Etiopijas kalnienē (_Ābune Yosēf_), Amaras kilila ziemeļaustrumu daļā, augstums 4190 m
- Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā
- Bako virsotne Filipīnās, Mindoro salas Hairolingu kalnu dienvidu daļā, Rietummindoro provincē
- Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m
- Belērs virsotne Francijā, Bretaņas reģiona Kotdamoras departamenā, augstums - 339 m
- Amatea virsotne Franču Polinēzijā (_Amatea_), Marķiza salu Tahuatas salā, augstums - 1050 m
- Gunbjerna kalns virsotne Grenlades austrumos pie Blosvila krasta, augstums – 3693 m, piekājē šļūdoņi
- Forela kalns virsotne Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiana IX Zemē, augstums 3391 m
- Atavirs virsotne Grieķijā (_Attávyros_), Rodas sals ziemeļrietumu daļā, augstums - 1215 m
- Šikunlina kalns virsotne Guandunas provinces ziemeļos Ķīnā, augstums - 1922 m
- Akatenango virsotne Gvatemalā (_Acatenango_), uz Čimaltenango un Sakatepekesas departamenta robežas, augstums 3976 m
- Bandera virsotne Haiti salā, Dominikānas Republikas Lavegas provincē, augstums - 2872 m
- Monkajo virsotne Ibērijas kalnos, Spānijā, augstums - 2313 m
- Alamdārs virsotne Irānā (_‘Alamdār, Kūh-e_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Mīšūdāga kalnājā, augstums - 3131 m
- Barāftābs virsotne Irānā, Fārsas ostāna ziemeļu daļā, augstums - 3514 m
- Asģa virsotne Islandē (_Askja_), Oudaudahreinas dabas apgabalā, augstums - 1510 m
- Snaifjadls virsotne Islandes ziemeļrietumu daļā, starp Jēgilfjordu un Īsafjordu, augstums - 783 m
- Albo kalns virsotne Itālijā (_Albo, Monte_), Sardīnijas salas austrumu daļā, Nuoro provinces ziemeļu daļā, augstums - 1127 m
- Ardžentēra virsotne Itālijā (_Argentera_), Pjemontas provinces Kuneo provinces dienvidrietumos, augstums - 3297 m
- Asta virsotne Itālijā (_Asta, Cima d’_), Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionā, Dolomītalpos, augstums - 2847 m
- Korno Grande virsotne Itālijā, Apenīnu pussalas vidusdaļā, augstums - 2912 m
- Akaiši virsotne Japānā (_Akaishi_), Akaiši grēdā, Šidzuokas prefektūras ziemeļu daļā, augstums 3120 m
- Amagi virsotne Japānā (_Amagi-san_), Idzu pussalā Honsju salas dienvidaustrumos, augstums - 1406 m
- Amagoi virsotne Japānā (_Amagoi-dake_), Šigas prefektūras austrumu pierobežā, Sudzukas grēdā
- Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
- Vilhelma kalns virsotne Jaungvinejas salas austrumu daļā, Papua-Jaungvinejā, augstums - 4700 m vjl., piektā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Aoraki virsotne Jaunzēlandē, Dienvidsalas vidusdaļas rietumos, augstums - 3764 m
- Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m
- Ambišens virsotne Kanādā (_Ambition Mountain_), Britu Kolumbijas rietumu daļā, Piekrastes kalnos, augstums - 2938 m
- Asiniboina kalns virsotne Kanādā (_Assiniboine, Mount_), Britu Kolumbijas provinces dienvidaustrumos, augstums - 3618 m
- Autluks virsotne Kanādā (_Outlook Peak_), Karalienes Elizabetes salu Aksela Heiberga salā, augstums - 2210 m
- Bērka kalns virsotne Kanādā, Albertas provinces dienvidrietumos, augstums - 2540 m
- Torreserredo virsotne Kantabrijas Kordiljerā, Pireneju pussalas ziemeļos, Spānijā, augstums - 2648 m
- Gašerbrums I virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Gašerbruma II, augstums - 8068 m
- Gašerbrums II virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz ziemeļrietumiem no Gašerbruma I, augstums — 8035 m
- Hoverla virsotne Karpatos, Ukrainas Aizkarpatu apgabala dienvidos, augstums - 2060 m
- Adala-Šuhgelmeers virsotne Kaukāzā, Bogosas grēdā, Krievijas Dagestānas Republikā, augstums 4151 m
- Akbets virsotne Kazahstānā (_Aqbet_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā, augstums 1022 m
- Akdims virsotne Kazahstānā (_Aqdim tawi_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos, augstums - 901 m
- Aksorans virsotne Kazahstānā (_Aqsorañ tawi_), Karaghandi apgabala austrumu daļā, augstums 1565 m
- Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
- Babašata virsotne KIrgizstānā (_Babaș-Ata_), Džalalabatas apgabalā, augstums - 4427 m
- Bandīras smaile virsotne Klusā okeāna Mariannas salās, Alamaganas salā, augstums - 744 m
- Belijholms virsotne Kolas pussalas dienvidaustrumos, Krievijas Murmanskas apgabalā, augstums - 230 m
- Benara virsotne Komoras salu Majotas salā, Francijas aizjūras kopienā Indijas okeānā, augstums - 660 m
- Sitlaltepetls Virsotne Kordiljeru kalnu sistēmā Meksikā (sp. val. "Cilaltepetl"), augstākā virsotne Meksikā un trešā augstākā Ziemeļamerikā - 5610 m vjl.; Orisaba; Orisava
- Adirojektaiga virsotne Krievijā (_Adir-Oek-Tajga, gora_), Tivas Republikā, augstums 2592 m vjl.
- Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
- Belaja virsotne Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1348 m
- Belaja virsotne Krievijā, Hakasijas Republikas ziemeļrietumos, augstums - 1263 m
- Belaja Seļga virsotne Krievijā, Karēlijas Republikā, augstums - 212 m
- Aborigēna smaile virsotne Krievijā, Magadanas apgabala rietumu daļā, augstums 2286 m
- BAM smaile virsotne Krievijā, Stanovoja kalnienē, uz Irkutskas apgabala un Aizbaikāla novada robežas, augstums - 3072 m
- Stepanbugors virsotne Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā, augstums 135 m
- Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m
- Alņejs virsotne Krievijas Kamčatkas novadā (_Alnej, gora_), Vidusgrēdā, augstums - 2598 m
- Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, trošu ceļš, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja
- Ačitags virsotne Ķīnā (_Aqitag_), Tjanšana kalnu Čeltaga grēdā, augstums 1524 m
- Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
- Altintags virsotne Ķīnā, tāda paša nosaukuma kalnu grēdas austrumos, augstums - 5798 m
- Ajanganna virsotne Lagransabamas kalnos (_Ayanganna, Mount_), Dienvidamerikā, Venecuālas, Gajānas un Brazīlijas robežu saskares punktā
- Sauda virsotne Libānas ziemeļu daļā, augstums - 3088 m
- Babadaghs virsotne Lielā Kaukāza kalnu grādas austrumos (_Babadağ_), Azerbaidžānā, augstums - 3629 m
- Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi
- Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju
- Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m
- Anibuhiča virsotne Madagaskaras ziemeļos (_Anibohitra_), Ancirananas provincē
- Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
- Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
- Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
- Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m
- Barahass virsotne Meksikā, Durango pavalsts ziemeļos, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 3315 m
- Belenešti virsotne Moldovā, uz Nisporenu un Keleraši rajona robežas, augstums - 428 m
- Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m
- Asralthairhanūls virsotne Mongolijā (_Asralt Hajrhan uul_), Henteja grēdā, Centra aimakā, augstums - 2800 m
- Atasbogdūls virsotne Mongolijā (_Atas Bogd uul_), Gobi Altaja aimaka dienvidos, Aizaltaja Gobi kalnienē, augstums - 2695 m
- Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m
- Bagabogdūls virsotne Mongolijā (_Baga Bogd uul_), Uvurhangaja aimakā, Gobi Altaja kalnos, augstums - 3590 m
- Auasbergs virsotne Namībijā (_Auasberge_), Khomasa reģiona vidienē, Khomasa kalnos, augstums - 2479 m
- Augubs virsotne Namībijā (_Augub_), Karasas reģionā Hibas plakankalnes rietumu daļā, augstums - 1210 m
- Bagzanes kalns virsotne Nigērā (_Bagzane, Monts_), Agadesas reģionā, Aira plato dienvidos, augstums - 2022 m
- Galhēpigens virsotne Norvēģijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m
- Bhairihols virsotne Pakistānā, Beludžistānā, Makrānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 1453 m
- Amungviva virsotne Papuā-Jaungvinejā (_Amungwiwa_), Morobes provinces dienvidu daļā, augstums - 3278 m
- Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m
- Ampato virsotne Peru (_Ampto, Nevado_), Rietumkordiljerā, Arekipas reģionā, augstums - 6310 m
- Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
- Balaituss virsotne Pireneju rietumu daļā, uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3151 m
- Bigaraks virsotne Pireneju ziemeļaustrumos, Francijā, Oksitānijas reģiona Odas departamentā, Korbjēru kalnos, augstums - 1230 m
- Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
- Bihors virsotne Rumānijā, Bihori kalnos, uz Bihori un Albas žudeca robežas, augstums - 1849 m
- Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m
- Spīka kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, ceturtā augstākā virsotne Āfrikā - 4890 m vjl.
- Stenlija kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, trešā augstākā virsotne Āfrikā — 5109 m vjl.
- Ankompagrī smaile virsotne Sanhuana kalnu ziemeļos (_Uncompahgre Peak_), ASV Kolorādo štata dienvidaustrumu daļā, augstums - 4361 m
- Beida virsotne Saūda Arābijā, Medīnas mintakā, augstums - 1780 m
- Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas
- Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi
- Pallastunturi virsotne Somijas ziemeļu daļā, augstums -807 m
- Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m
- Almansors virsotne Spānijā (_Almazor, Pico_), Centrālajā Kordiljērā, agstums 2592 m
- Amors virsotne Spānijā (_Amor, Riscos del_), Toledo kalnos, Kastīlijas un Lamanžas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidos, augstums - 1377 m
- Banjuela virsotne Spānijā, Kastīlijas-Lamančas provinces dienvidrietumos, Sjerramorenas kalnu grēdas austrumu daļā, augstums - 1323 m
- Bercēliusa kalns virsotne Svalbārā, Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Bellsunna līča dienvidu krasta, augstums - 1205 m
- Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m
- Airibobo virsotne Tjanšana kalnu rietumos (_Ayribobo_), uz Uzbekistānas un Turkmenistānas robežas, augstums 3137 m; Turkmenbaši
- Agu virsotne Togo Republikā (_Agou_), Plato reģiona dienvidrietumu daļā, augstums 986 m
- Šanabī virsotne Tunisijas ziemeļrietumu daļā, augstums - 1544 m
- Akbaba virsotne Turcijā (_Akbaba Tepe_), Munzuras grēdā, Erindžanas ila dienvidaustrumos
- Akčakara virsotne Turcijā (_Akçakara Tepe_), Bingelas ilā, Austrumtaura kalnos, augstums 2940 m
- Akdogans virsotne Turcijā (_Akdoğan Daği_), uz Mušas un Erzuruma ila robežas, augstums - 2879 m
- Ala kalns virsotne Turcijā (_Ala Dağı_), Karsas ila dienvidu daļā, augstums - 3138 m
- Kizlarsvirisi virsotne Turcijā, Antaljas ila dienvidrietumu daļā, augstums - 3070 m
- Uludags virsotne Turcijā, Bursas ilā, augstums - 2543 m
- Bekirdere virsotne Turcijā, Tekirdagas ilā, Marmora jūras rietumu piekrastē, augstums - 924 m
- Kēkešs virsotne Ungārijā, augstums - 1014 m
- Konžakovskijkameņs virsotne Urālos, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā, augstums - 1569 m
- Ačkasara kalns virsotne uz Armēnijas un Gruzijas robežas, augstums 3198 m
- Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m
- Halti virsotne uz Norvēģijas un Somijas robežas, augstums - 1328 m
- Binga virsotne uz Zimbabves un Mozambikas robežas, augstums 2436 m
- Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
- Galtosens virsotne Zviedrijas dienvidu daļā, agstums - 362 m
- relatīvais augstums virsotnes un piekājes absolūtā augstuma starpība (nosaka, izmantojot karti) vai relatīvais paaugstinājums no piekājes līdz virsotnei (dabā)
- Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m
- galotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (piemēram, kalnam); virsotne
- Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m
- Bugenvila Vulkāniska sala Klusajā okeānā (fr. val. "Bougainville"), lielākā no Zālamana salām, platība - 8800 kvadrātkilometru, 175000 iedzīvotāju (2000. g.), augstākā virsotne - 2743 m
- Takana Vulkāniska virsotne Kordiljeros, Meksikas dienvidaustrumos, 4092 m vjl., Čjapasas Sjerramadres un Centrālamerikas Vulkāniskās grēdas saskare
- Vrangeļa kalni vulkānisks kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidos, ASV (angļu val. "Wrangell Mountains"), garums - 150 km, platums - līdz 50 km, augstākā virsotne - 4996 m, 3 darbīgi vulkāni
- Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m
- Ararats vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē (_Büyükağrı Dağı_), Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem, augstākā virsotne - 5165 m
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri
- Mātra Vulkānisks masīvs Rietumkarpatu dienvidos, Ungārijā, augstākā virsotne masīvā un Ungārijā - Kēkeša kalns - 1015 m, andezītu lava un tufs
- Druzu kalni vulkānisks masīvs Sīrijas dienvidos un Jordānijā ("Jebel ed Druz"), garums - \~100 km, platums - \~50 km, augstākā virsotne - 1803 m
- dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu
- Šaņdunas kalni zemu kalnu masīvs Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, vidējais augstums - \~500 m (augstākā virsotne - Taišana kalns (1591 m))
- Ziemeļrietumu grēda zemūdens grēda Klusā okeāna ziemeļos, sākas uz dienvidiem no Komandora salām, garums - \~3000 km, dienvidos - Havaju grēda, virsotnes paceļas līdz 1000, 1500 m virs okeāna gultnes (Milvoki sēklī - 11 m dziļumā)
- Hamgjona grēda Ziemeļkorejas kalnu austrumu daļa Ziemeļkorejā ("Hamgyongsanmaek"), garums - \~400 km, augstums - 1200-1800 m, augstākā virsotne - 2541 m (Kvanmobona)
- Grempjanu kalni Ziemeļskotijas kalnienes dienvidu daļa (angļu val. "Grampians"), augstākie kalni Lielbritānijā, garums - \~250 km, platums - 100 km, augstākā virsotne - 1343 m
- Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats
virso citās vārdnīcās:
MEV