Paplašinātā meklēšana
Meklējam viens pats.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (37):
- vienpatis cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats
- verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- vienzīdis Jērs, kurš aitai dzimis viens pats
- pasjansa Kāršu spēle, ko var spēlēt arī viens pats; pasjanss
- solitārs liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
- ne pats velns neviens pats, itin neviens
- vienatā Pa vienam; viens pats
- vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv)
- saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2))
- vienpatnība stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats; vienpatība
- vienpatība stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats
- vienatne stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats
- vientulība stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta
- vienpatne stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats; vienatne
- vientuļš tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem)
- vientulīgs tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī vientuļš (1)
- soliters tāds, kas ir (aug) viens pats
- vienīgais tāds, kas ir tikai viens, viens pats
- vienpatīgs tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats
- vienpatnīgs tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs
- soliteraugs tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats
- monomahs tas, kas ar ienaidnieku cīnās viens pats
- vientulis tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo; arī vientuļnieks
- vientuļnieks tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem; arī vientulis
- vienīgais tas, kas ir tikai viens, viens pats
- vienaudzis tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē)
- vienkāršs teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido patstāvīgs vārds noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdu - prievārdu, partikulu vai palīgdarbības vārdu
- galvenais loceklis teikuma virsloceklis, kas viens pats veido gramatisko centru vienkopas teikumā
- vientuļais tēvs tēvs, kurš viens pats audzina bērnu vai bērnus
- biedns Tikai, viens pats
- vientuļais vecāks viens no vecākiem, kurš viens pats audzina bērnu(-us)
- viens kā celms viens pats, vientuļš
- solo- Viens, viens pats, viena paša
Citās vārdnīcās nav šķirkļa viens pats.