Paplašinātā meklēšana
Meklējam vaska.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (318):
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
- uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu.
- ceroplastika Anatomisku preparātu veidošana no vaska.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
- kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām.
- bazilobregmatisks Attiecīgs uz galvaskausa pamatu un zodu.
- bazikraniāls Attiecīgs uz galvaskausa pamatu.
- etmokraniāls Attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- bazilīze Augļa galvaskausa pamata sadragāšana patoloģiskās dzemdībās.
- sfenotripsija Augļa galvaskausa pamata sadragāšana.
- transforācija Augļa galvaskausa perforācija.
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
- cefalotripsija Augļa galvaskausa sadragāšana patoloģiskās dzemdībās.
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- marketes Balta vaska gabali.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- acrania Bezgalvaskausaiņi.
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
- biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- vaskadziedzeri bišu dzimtas kukaiņu orgāns, kurā notiek vaska izstrāde.
- medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
- vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe.
- miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
- makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
- pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
- dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas.
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- vaska palmas divas palmu rindas ģintis - vaskapalmas ("Ceroxilon") un kopernīcijas ("Copernicia")
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
- acs dobums dobums galvaskausa sejas daļā, kurā atrodas acābols.
- kraniopāgs Dvīņu kroplība, kurā dvīņu galvaskausi saauguši kopā.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss.
- pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ.
- zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
- pneimokrānija Gaiss galvaskausa dobumā; intrakraniāla pneimocēle.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā.
- heterokrānija Galvaskausa asimetrija.
- čumals Galvaskausa augšējā daļa.
- smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
- neirokrānijs Galvaskausa daļa, kurā atrodas smadzenes.
- kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija.
- encefalocēle Galvaskausa dobums; galvas smadzeņu ventrikuls.
- kraniognomija Galvaskausa formas pētīšana.
- mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss.
- galvaskausa indekss galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos.
- kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne.
- autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs.
- perikrānijs Galvaskausa kaula plēve.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- kraniomalācija Galvaskausa kaulu atmiekšķēšanās.
- kranīts Galvaskausa kaulu iekaisums.
- diploja Galvaskausa kaulu porainā kaulviela.
- kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas.
- osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība.
- entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
- kraniogramma Galvaskausa kontūru zīmējums.
- sfenocefālija Galvaskausa ķīļveida deformācija.
- goniokraniometrija Galvaskausa leņķu mērīšana.
- cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā.
- kefalometrija Galvaskausa mērīšana.
- cefalocentēze Galvaskausa punkcija.
- entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- kraniopātija Galvaskausa saslimšana.
- stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
- splanhnocranium Galvaskausa sejas daļa.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
- kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās.
- kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
- kraniotripēze Galvaskausa trepanācija.
- kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne.
- kraniogrāfija Galvaskausa un sejas kaulu rentgenogrāfija.
- GST Galvaskausa un smadzeņu trauma.
- kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās.
- hemikranioze Galvaskausa vai sejas vienas puses palielināšanās uz hiperostozes pamata.
- perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
- galvaskausa vāks galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
- smadziņkauss Galvaskauss, galva.
- bauza Galvaskauss, pauris.
- krams Galvaskauss, pauris.
- galvas kauss galvaskauss.
- čereps Galvaskauss.
- ķaukste Galvaskauss.
- dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%.
- enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- kraniamfiktomija Grieziens apkārt galvaskausam; dekompresijas metode.
- oksihidrocefālis Hidrocefālis ar smailu galvaskausu.
- skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi.
- gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu.
- mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
- shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne.
- hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija.
- eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē.
- meroakrānija Iedzimts galvaskausa daļas trūkums.
- notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums.
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
- kraniofors Ierīce galvaskausa balstīšanai, izdarot kraniometriskus pētījumus.
- kraniometrs Ierīce galvaskausa dimensiju mērīšanai.
- kraniografs Ierīce galvaskausa kontūru projicēšanai uz kādas virsmas.
- hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
- kraniotomija Ikviena galvaskausa operācija.
- cirtocefālis Indivīds ar galvaskausa deformāciju.
- cirtocefāls Indivīds ar galvaskausa deformāciju.
- cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- akrocefāls Indivīds ar koniskas formas galvaskausu, ar torņa galvu.
- eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem.
- sfenotribs Instruments augļa galvaskausa pamata sadragāšanai.
- transforators Instruments augļa galvaskausa perforācijai.
- dekusorijs Instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot.
- encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
- cirtometrs Instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
- celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu.
- paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi.
- ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90.
- ultradolihocefālija Izteikta dolihocefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss <65.
- cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- discefālija Jebkura galvaskausa anomālija.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- kustodijas Kastītes, kurās ielika pie senajām grāmatām līdzdotos vaska, metāla vai lakas zīmogus.
- iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu.
- kranioti Kopnosaukums dzīvniekiem ar galvaskausu.
- dibukaīns Kosmētikas sastāvdaļa, vietējās anestēzijas līdzeklis, izmanto vaska depilācijas līdzekļos, ļoti toksisks žurkām, ja injicē vēderā.
- katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem.
- eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos.
- opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
- antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam.
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
- sfenotrēzija Kraniotomijas veids, kurā perforē augļa galvaskausa pamatu.
- triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums - 9 m, masa - 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
- nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi.
- cistencefāls Kroplis ar iekšējo hidrocefāliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas.
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei.
- amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki.
- Galleria mellonella lielais vaskasvilnis.
- makrokefalija Lielas cilvēka galvas, resp. galvaskausa apzīmējums.
- triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
- mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
- pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai.
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- šūņas Mākslīgi veidota vaska pamatne ar regulāra sešstūra kontūrām, ko iestiprina kārē.
- Cerinthe minor mazā vaskainīte.
- Achroia grisella mazais vaskasvilnis.
- scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
- fonogrāfs mehāniska ierīce skaņu ierakstīšanai vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai.
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
- iegalvis Mīkstas galvaskausa daļas starp kauliem jaunpiedzimušajiem.
- likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums.
- vertebrata Mugurkaulnieki jeb galvaskausaiņi.
- bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki.
- galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss.
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav.
- epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi.
- akrocefālija Nedabīga (torņveidīga) galvaskausa forma.
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- šūņas Neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai).
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- leptocefālija Nenormāls galvaskausa augstums un šaurums.
- pahicefālija Neparasti biezas galvaskausa sienas.
- smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm.
- rožmarinzieža No cūku taukiem, vaska un rozmarīna, muskatriekstu un paegļu eļļas pagatavota aromātiska ziede, ko lieto locekļu ieberzēšanai pret reimatismu, kā arī apsalumiem.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- krani- Norāda uz galvaskausu.
- kranio- Norāda uz galvaskausu.
- parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- pseidoacefāls Omfalozīts bez galvas, ar rudimentāru galvaskausu.
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
- Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja.
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
- mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju: vaska papīrs.
- vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
- osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija.
- bonēt Pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt.
- vākot Pārklāt ar plānu vaska kārtu (ar medu piepildītās šūnas) - par bitēm.
- aizvākāt Pārklāt ar vaska kārtu (medus šūnas) - par bitēm.
- apvaskot Pārklāt ar vaska kārtu.
- savākot Pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- kavi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
- sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata").
- oranžbrūnā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora laeta").
- priežu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora pini").
- grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia").
- ozolu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora quercina").
- rūsganā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Phlebia rufa").
- holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu.
- hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā.
- fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem.
- laminācija Plākšņaina struktūra; embriotomijā augļa galvaskausa sagriešana šķēlēs.
- plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
- eiricefālija Plats galvaskauss.
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
- cerogrāfija Process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam.
- bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
- hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā.
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
- dravniecība Sena nodarbošanās palīgnozare - medus, vaska ieguve (no meža, arī māju dravām).
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
- palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem.
- triptihs Seno romiešu trīsdaļīga vaska rakstāmā tāfele.
- vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kraniomeningocēle Smadzeņu apvalku izspiešanās pa galvaskausa defektu.
- meningocēle Smadzeņu apvalku izvirzījums caur defektu galvaskausā vai mugurkaulā.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija.
- cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
- encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam.
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi.
- piocefāls Strutas galvaskausa dobumā, sevišķi smadzeņu ventrikulos.
- stenocefālija Šaurs galvaskauss.
- gliemezene Šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas.
- medusbite Šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai.
- hidrokefals Šķidruma pavairošanās galvaskausā (smadzeņu ventrikulos un subarachnoidālos dobumos).
- dolihocefālisks Tāds, kam gara un šaura galva; galvaskausa indekss mazāks par 75,9.
- metriocefālisks Tāds, kam ir galvaskauss ar vidēja augstuma pauri (vertikālais indekss 72-77).
- vaskains Tāds, kam ir vaskam raksturīgā konsistence.
- vaskveida Tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības.
- ekstrakraniāls Tāds, kas atrodas ārpus galvaskausa dobuma.
- ekstracerebrāls Tāds, kas atrodas galvaskausā, bet ārpus galvas smadzenēm.
- intrakraniāls Tāds, kas atrodas galvaskausā.
- subkraniāls Tāds, kas atrodas zem galvaskausa.
- aurikulokraniāls Tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu.
- bazilomentāls Tāds, kas attiecas uz galvaskausa pamatu un zodu.
- kraniosakrāls Tāds, kas attiecas uz galvaskausu un krustu kaulu.
- vomerobazilārs Tāds, kas attiecas uz lemesi un galvaskausa bazālo daļu.
- vaskains Tāds, kas ir bišu vaska krāsā, dzeltenīgs.
- vaskains Tāds, kas ir no vaska.
- vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
- achroia Tauriņu kārtas vaskasviļņu dzimtas ģints.
- aphomia Tauriņu kārtas vaskasviļņu dzimtas ģints.
- mimeogrāfija Tekstu pavairošanas paņēmiens; teksts jāuzraksta uz speciāla vaska papīra ar metāla smaili.
- mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem.
- atvārša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug.
- hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā.
- ektokraniāls Uz galvaskausa ārpusi attiecīgs.
- kraniospināls Uz galvaskausu un mugurkaulu attiecīgs.
- Hygrocybe ceracea vaska stiklene.
- Hoya carnosa vaskapuķe.
- mazais vaskasvilnis vaskasviļņu dzimtas suga ("Achroia grisella").
- lielais vaskasvilnis vaskasviļņu dzimtas suga ("Galleri mellonella").
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
- bezmēns Vēsturiska masas vienība Krievijā 16.-17. gs., lietoja gk. vaska tirdzniecībā ar Krieviju; = 2,5 lielās grivnas jeb mārciņas.
- hemikrānija Vienas galvaskausa puses attīstības traucējums.
- kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
- mazā vaskainīte vienīgā Latvijā konstatētā vaskainīšu suga ("Cerinthe miror"), 15-60 cm augsta, adventīva, sastopama ļoti reti dārzos, gar dzelzceļiem.
- pakauša kauls viens no astoņiem galvaskausa kauliem, kas veido tā pamatnes mugurpuses daļu.
- spārnkauls Viens no galvaskausa mugurējās daļas kauliem.
- žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- māmulītis Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli; avotiņš.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70.
- kraniomantija Zīlēšana ar galvaskausu.
- feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- cefaloloģija Zinātne par galvaskausa izmēriem un pazīmēm.
- frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vaska.