Paplašinātā meklēšana
Meklējam vētra.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (103):
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- aukt Būt aukstam, vētrainam.
- sērfists Cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērferis; sērfotājs.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē.
- aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras.
- furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi.
- patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta.
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- trisele Grotburas vietā paceļama neliela, stipra trīsstūraina vētras bura ar vaļēju apakšējo malu.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
- smadzeņu vētra ideju ģenerēšanas metode, prāta vētra, ideju vētra, domu apmaiņa.
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
- Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
- Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis.
- Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
- Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls.
- atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras.
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
- karavētra Kara notikumi; kara vētra.
- kara vētra kara notikumi; karavētra.
- kauka Kaukšana, vētra.
- Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
- paizums lietus gāze, vētra.
- auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
- auklauzne Meža nogabals ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem.
- vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
- vētras buras no ļoti stipra, bieza auduma šūtas neliela laukuma buras, kuras lieto vētras laikā, kad parastās buras vairs nelīdz rēvēt.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra.
- albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
- vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
- slēgtais reids reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
- angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem.
- sērferis Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērfotājs.
- sērfotājs Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā.
- grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā).
- ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums; uzdzīve; izdarības.
- suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem.
- ciklonopātija Slimības parādības, kas iestājas, tuvojoties barometriskam minimumam, vēja, vētras laikā.
- heimafobija Slimīgas bailes no ziemas un vētras.
- habūbs Smilšu vētra Ziemeļāfrikā un Indijā.
- sniegavētra Sniega vētra.
- blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā.
- zīdvesters Speciāla no eļļota vai gumijota auduma izgatavota cepure, ko lieto jūrnieki lietus un vētras laikā; tā veidota ar platu apmali, kas nosedz kaklu un plecus.
- vētras fokbura speciāli vētrai paredzēta priekšbura (štagbura).
- sturme Spēcīga, postoša parādība dabā (parasti vētra, lietus).
- viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra.
- viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis.
- travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras.
- sīpa Stipra vētra.
- peizums Stiprs vējš, vētra.
- Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu.
- Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds.
- vētrains Tāds, kad ir vētra (par laikapstākļiem, laikposmu).
- vējdrošs Tāds, kas aizsargāts no vēja vai vētras.
- pirmsvētras Tāds, kas pastāv, notis (neilgi) pirms vētras.
- pēcvētras Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc vētras.
- vētrains Tāds, kur bieži ir vētra (parasti par ūdenstilpi, par vietu tās tuvumā).
- strepitoso Trokšņaini; skaļi; vētraini.
- tumultuoso Trokšņaini; vētraini.
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
- Puffinus griseus tumšais vētrasputns.
- bezvēja viļņošanās ūdens viļņošanās pirms un arī pēc vētras, kad viļņi ir gari, vienādi un lēzeni.
- maruti Vēdisma un hindu mitoloģijā - vētras, vēja, pērkona un zibens dievības, kas pavada dievu Indru.
- 8 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 17,2-20,7 m/s, vētrains vējš, šūpojas lieli koki, lūst nelieli zari, ļoti grūti iet.
- 9 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 20,8-24,4 m/s, vētra, vējš sagrauj vieglas celtnes un sētas, lūst resni koku zari.
- 10 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 24,5-28,4 m/s, stipra vētra, vējš izrauj kokus aar visām saknēm, sagāž izturīgas celtnes.
- melnā vētra vētra, kas aiznes no laukiem augsnes virsējās daļas.
- smilšu vētra vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis.
- orkāns vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskā ciklona paveids.
- vētras grotbura vētrai paredzēta grotbura no bieza auduma.
- vētras foks vētras fokbura.
- vētras grots vētras grotbura.
- pārlaist vētru uz enkura vētras laikā noenkuroties un palikt uz vietas.
- wīdra Viesulis, vētra.
- mērauka Viesuļa veids, liela vētra.
- bagio Viesuļvētra Filipīnu salās, tropisko ciklonu veids.
- lauzs Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis.
- lauzenis Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras.
- vētrainums Vispārināta īpašība --> vētrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziemeļvētra Ziemeļu vētra.
- aeromantija Zīlēšana pēc dabas (gaisa) parādībām: vēja, mākoņiem, komētām un krītošām zvaigznēm, varavīksnes, vētras, zibens, pērkona un citām.
- vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis.
vētra citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV