Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēži.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (70):
- peldkājvēži Airkājvēži
- airkāji Airkājvēži ("Copepoda")
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- kolta Ala, kur vēži mājo
- vēžupe ar vēžiem bagāta upīte, strauts
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- malacostraca Augstākie vēži
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
- krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
- subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
- decapoda Desmitkājvēži
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem)
- ēdmaņa Ēsma vēžiem
- ēdmanis Ēsma vēžiem
- rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem)
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu
- kefalotoraks Galvkrūtis, kopējā vienībā saplūdušās galva un krūtis zirnekļveidīgiem dzīvniekiem un dažiem vēžiem
- ostracoda Gliemeņvēži
- špīrs Iesms ar varžu barību vēžiem
- peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai
- bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži
- botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma
- phyllopoda Lapkājvēži
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība
- savēžot lēnām un gāzelīgi (kā vēži) sanākt
- čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem)
- šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas
- peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem)
- natantia Peldvēži
- estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos
- reptantia Rāpotājvēži
- krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas
- amphipoda Sānpeldvēži - augstāko vēžu apakšklases kārta
- kāls sena skaita mērvienība - 30 gabalu; lietota tirdzniecībā (gk. zivīm, nēģiem, vēžiem); dažviet mainīgs skaits (no 60 līdz 100)
- ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci, Latvijā 27 sugas
- euphausiacea Spīdvēži
- cirripedia Sprogkājvēži
- sakņvēži Sprogkājvēžu kārta ar \~120 sugu; vēži, kas parazitē krabjos, omāros un garnelēs, gk. silta klimata zonās
- branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži)
- astacus Upesvēži - upesvēžu dzimtas ģints
- entomostraca Vēžu apakšklase, zemākie vēži, ar mainīgu posmu skaitu ķermenī
- izopodi Vēžu kārta, vienādkāju vēži
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
- eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži)
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
- makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
- isopoda Vienādkājvēži
- vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
- zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi
- branchiura Žaunastvēži
- žaunastes Žaunastvēži
- branchiopoda Žaunkājvēži
- žaunkāji Žaunkājvēži
- bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi
- žokļkāji Žokļkājvēži
- maxillopoda Žokļkājvēži jeb žokļkāji
- airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži
vēži citās vārdnīcās:
MEV