Paplašinātā meklēšana

Meklējam vāle.

Atrasts vārdos (42):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (104):

Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji
bungotava Bungu vāle
bungātava bungu vāle (teica par dzimumlocekli)
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles
dvālektiņš dem. --> dvālekts
vālīte dem. --> vāle
clavariadelphus Dižvālenes
izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus")
dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus")
mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula")
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
Clavariadelphus fistulosus dobā dižvālene
uzpūstā dižvālene dobā dižvālene
dvālektis Dvālekts
dvāliktis Dvālekts
kriečiņš Dvālekts
vālekts Dvālekts
dvāliķis Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra
dvālikts Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra
sikmers Grozu pinēja koka vāle
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces")
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula")
bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas
Clavariadelphus contortus izlocītā dižvālene
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
liekša Jumiķa vāle
liekše Jumiķa vāle
buņava Kalta vāle, bungu vāle
stempe Kāpuostu grūžamā stampa (koka vāle)
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
plekšis Klona blietējamā vāle
plekšķis Klona blietējamā vāle
veleklis Koka vāle ar ko velē veļu
veleknis Koka vāle ar ko velē veļu
bukvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai
bulvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai
kanavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu
kaņavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
kanuvāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
kurika Malkas skaldāmā vāle
vante Malkas skaldāmā vāle
Clavariadelphus ligula mēles dižvālene
Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms
Clavariadelphus pistillaris milzu dižvālene
bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai)
Clavariadelphus tuncatus nošķeltā dižvālene
bauze Nūja, spriguļa vāle
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
pazvāls Pavāle
pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais
Hammerfesta pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu
Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
milns Resna runga, vāle
mils Resna runga, vāle
boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis
Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja
Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
siteklis Sitamais, vāle
bijstarags Spieķis ar zariem, vāle milna
bīstarags Spieķis ar zariem, vāle, milna
vangale Spriguļa vāle
neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz
Pidole Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Pedvāle" bijušais nosaukums
popervālnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Popervāle" iedzīvotāji
vecvālēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji
bōbineica vāle māla trauku taisīšanai
lapukoku svečtursēne vāleņu dzimtas sēņu suga ("Artomyces pyxidatus")
mālkrāsas vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria argillacea")
trauslā vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria fragilis")
mēles vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavariadelphus ligula")
sūnvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Eocronartium")
daudzvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Multiclavula")
stobrene vāleņu sēņu grupas ģints ("Typhula")
Spathularia flavida vāles lāpstenīte
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam
punca Velējamā vāle
vangale Velējamā vāle
veneklis Veļas mazgāšanas vāle
kantavāle veļas vāle
tomahauks Ziemeļamerikas indiāņu vālei vai cirvim līdzīgs sitamais, metamais ierocis
knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe

vāle citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV