Paplašinātā meklēšana
Meklējam trūcīgs.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (34):
- ērslakas Atliekas, trūcīgs pārpalikums.
- babulis babulnieks^2^(1) - trūcīgs lauku iedzīvotājs.
- tukšdirša Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- tukšpakaļa Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- paputējis Diezgan trūcīgs.
- nogs Kails, pliks, nabags; trūcīgs, nabadzīgs.
- prosts Mazizglītots, trūcīgs.
- caurums Mazs, trūcīgs, nemājīgs dzīvoklis, telpa.
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
- dievots Nožēlojams, trūcīgs.
- paplāns Samērā mazs (piemēram, par naudas summu, līdzekļiem); arī samērā trūcīgs.
- puskaīka Samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs.
- paknaps Samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem).
- patrūcīgs Samērā, arī mazliet trūcīgs.
- utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks.
- neģērbs Slikts, trūcīgs apģērbs.
- mazrocīgs Tāds, kam ir maza rocība; trūcīgs.
- nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā; nemantīgs, trūcīgs; nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma; nemantīgs, trūcīgs.
- maznodrošināts Tāds, kas ir materiāli maz nodrošināts, trūcīgs.
- spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas bija ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās; trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un bija no viņa atkarīgs.
- babulnieks trūcīgs lauku iedzīvotājs; vaļinieks; zemākais zemnieku slānis Latvijas austrumdaļā 16.-19. gs.; babulis^2^(1).
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- soluonīts trūcīgs zemnieks.
- utu nobara trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- pakulzaķis Vājš, neuzņēmīgs cilvēks; arī trūcīgs (pakulu drānās ģērbies) cilvēks.
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcība (3).
- trūcība Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcīgums (2); arī nabadzība (3).
trūcīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV