Paplašinātā meklēšana
Meklējam teka.
Atrasts vārdos (88):
- teka:1
- Acteka:1
- apteka:1
- apteka:2
- atteka:1
- dateka:1
- ieteka:1
- izteka:2
- izteka:1
- Izteka:1
- lateka:1
- leteka:1
- neteka:1
- noteka:1
- sateka:1
- tekalāt:1
- tekalēt:1
- tekalis:1
- tekaļāt:1
- tekanāt:1
- tekaņāt:1
- tekatne:1
- ceļteka:1
- Ferteka:1
- lasteka:1
- lāsteka:1
- ledteka:1
- Perteka:1
- pieteka:1
- sānteka:1
- sāņteka:1
- Tenteka:1
- vilteka:1
- zemteka:2
- zemteka:1
- Iztekas:1
- patekas:1
- tekainis:1
- tekalīte:1
- tekatnis:1
- Bžosteka:1
- caurteka:1
- Čoluteka:1
- ledsteka:1
- promteka:1
- Sulsteka:1
- Vrouteka:1
- Mežtekas:1
- tekalītis:1
- tekampuķe:1
- starpteka:1
- aptekalēt:1
- iztekalāt:1
- iztekalēt:1
- iztekaļāt:1
- līdztekas:1
- notekains:1
- notekalēt:1
- notekanāt:1
- notekaņāt:1
- patekalēt:1
- patekaļāt:1
- Patekatls:1
- rievtekas:1
- satekalēt:1
- tekainītis:1
- straujteka:1
- aiztekalēt:1
- beznotekas:1
- ceļtekaugi:1
- lāstekains:1
- Montekarlo:1
- Sakatekasa:1
- šķērsnoteka:1
- ūdensnoteka:1
- bezpietekas:1
- Daštekavirs:1
- Ņeftekamska:1
- iztekalāties:1
- iztekalēties:1
- Montekasiāno:1
- notekalēties:1
- notekanāties:1
- notekaņāties:1
- pitekantrops:1
- Bubierpieteka:1
- Frīdekmīsteka:1
- supratekamība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (6467):
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
- Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
- Acupe Acupīte, Rūjas pieteka
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
- Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Viče Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka
- Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
- Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka
- Sure Alekšupīte, Ventas pieteka
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka
- Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka
- Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka
- Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Beja Alūksne, Pededzes pieteka
- Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- pēctecis Alus patekas
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
- Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā
- Belfrī apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidos, Jeloustounas labā krasta pietekas Klarksforkas kreisajā krastā
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
- Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera
- Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā
- Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
- Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
- Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
- Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisā krasta pietekas Abakanas labajā krastā
- Beļtirska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas pietekas Abakanas kreisajā krastā
- Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
- Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
- Beļaki apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras pietekas Irkiņejevas krastā
- Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala austrumos, Obas pietekas Čulimas ziemeļu krastā
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Ketas krastā
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka
- Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
- Ārupīte Āriņa, Sūlas pieteka
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
- Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka
- Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka
- Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
- Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
- Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- Ataše Ataša, Neretas pieteka
- Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km
- Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Lielā Atradze Atradze, Pērses pieteka
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- pieroce Atteka
- steģere Atteka
- atleja Atteka (upes)
- attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa
- čorka Atteka, strautiņš, ieleja
- apteka Attekas daļa, kas ir atdalīta no pārējās upes
- Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus
- Mazupe Atupe, Durbes pieteka
- Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka
- Īle Auce, Svētes pieteka
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
- Andile Audīle, Pededzes pieteka
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka
- Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
- Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
- Austra Austrona, Aronas pieteka
- Austronīca Austrona, Aronas pieteka
- Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka
- Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka
- Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
- Rute Baižupīte, Raunas pieteka
- Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka
- Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka
- Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka
- Kažaune Balda, Maltas pieteka
- Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka
- Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka
- Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km)
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā
- Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
- Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka
- Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile
- Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
- Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km
- Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km
- Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
- Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka
- Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka
- Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka
- Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka
- Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka
- Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
- Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka
- Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
- Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka
- Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka
- Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
- Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka
- Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka
- Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā
- Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Svētes pieteka
- Mālupe Bērzene, Ventas pieteka
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
- Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā
- Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka
- Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
- Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
- grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
- Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
- Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
- Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka
- Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka
- Birstala Birztala, Vārtājas pieteka
- Birstele Birztala, Vārtājas pieteka
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
- Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka
- Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka
- Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā
- ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē
- Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
- Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera
- Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka
- Lielborne Borne, Daugavas pieteka
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
- Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka
- Līdace Briede, Burtnieka pieteka
- Briedene Briede, Iecavas pieteka
- Briediena Briede, Iecavas pieteka
- Briedupīte Briede, Iecavas pieteka
- Briednieku strauts Briede, Pededzes pieteka
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
- Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
- Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka
- Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka
- Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
- Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
- Pikāte Budze, Briedes pieteka
- Pinte Budze, Briedes pieteka
- Pintesupe Budze, Briedes pieteka
- Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka
- Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka
- Buļļupīte Buļļupe, Sedas pieteka
- Staizupe Buļļupe, Sedas pieteka
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā
- Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā
- Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā
- Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
- Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka
- Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
- ceļstekla Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
- ceļsteklu Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
- dzīslulapa Ceļteka
- celine Ceļteka ("Plantago")
- ceļine Ceļteka ("Plantago")
- ceļinīca Ceļteka ("Plantago")
- celiņlapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļlapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļlapiņa Ceļteka ("Plantago")
- ceļlapīte Ceļteka ("Plantago")
- ceļmala Ceļteka ("Plantago")
- ceļmalas Ceļteka ("Plantago")
- ceļmale Ceļteka ("Plantago")
- ceļmaliņa Ceļteka ("Plantago")
- ceļmalīte Ceļteka ("Plantago")
- ceļmallapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļmallapiņa Ceļteka ("Plantago")
- ceļmallapīte Ceļteka ("Plantago")
- ceļmalulapas Ceļteka ("Plantago")
- celmene Ceļteka ("Plantago")
- celmenīte Ceļteka ("Plantago")
- celmiene Ceļteka ("Plantago")
- celmine Ceļteka ("Plantago")
- celtaka Ceļteka ("Plantago")
- ceļtaka Ceļteka ("Plantago")
- ceļteklapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļvārpa Ceļteka ("Plantago")
- ceļvārplapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļvārplapiņa Ceļteka ("Plantago")
- cūkaustiņa Ceļteka ("Plantago")
- dzelzlapiņa Ceļteka ("Plantago")
- dzīslainīte Ceļteka ("Plantago")
- dzīslene Ceļteka ("Plantago")
- dzīslenīca Ceļteka ("Plantago")
- dzīslenīte Ceļteka ("Plantago")
- dzīsliene Ceļteka ("Plantago")
- dzīslienīte Ceļteka ("Plantago")
- dzīsline Ceļteka ("Plantago")
- dzīsllapa Ceļteka ("Plantago")
- dzīsllape Ceļteka ("Plantago")
- stidzeņa Ceļteka ("Plantago")
- stidzene Ceļteka ("Plantago")
- stidzenīte Ceļteka ("Plantago")
- tripatnieks Ceļteka ("Plantago")
- polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
- dzelbežlapa Ceļteka ("Plantago"); šī auga lapa
- ceļalapas Ceļtekas
- ceļavārpas Ceļtekas
- kazaslapas Ceļtekas
- plantago Ceļtekas
- polīšu lapas ceļtekas ("Plantago")
- baiciņi Ceļtekas ("Plantago")
- boicovīs Ceļtekas ("Plantago")
- celmeņlapas Ceļtekas ("Plantago")
- celmiņlapas Ceļtekas ("Plantago")
- ceļtaklapas Ceļtekas ("Plantago")
- dzeltenes Ceļtekas ("Plantago")
- dzelzszāle Ceļtekas ("Plantago")
- dzīslapa Ceļtekas ("Plantago")
- dzīsleņlapas Ceļtekas ("Plantago")
- podorožņiks Ceļtekas ("Plantago")
- polis Ceļtekas ("Plantago")
- rautine Ceļtekas ("Plantago")
- saldati Ceļtekas ("Plantago")
- sloksne Ceļtekas ("Plantago")
- turki Ceļtekas ("Plantago")
- vālītes Ceļtekas ("Plantago")
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
- Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
- Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
- Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka
- Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
- Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
- Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
- Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
- Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
- Gilmija Cilmija, Kujas pieteka
- Cimza Cimziņa, Raunas pieteka
- Cimze Cimziņa, Raunas pieteka
- Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka
- Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka
- Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā
- Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai
- Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
- Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
- Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka
- Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka
- Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka
- Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- Černija Čornaja, Maltas pieteka
- Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka
- Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka
- Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka
- Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka
- Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka
- Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
- Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
- Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova
- Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
- Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
- Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
- Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
- Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe
- Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna
- Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
- Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
- Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
- Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
- Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
- Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā
- Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
- Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
- Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas
- Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
- Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
- Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
- Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
- Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe
- Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
- Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
- Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā
- Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
- Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
- Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4 km
- Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
- Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
- Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
- Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
- Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
- Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
- Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka
- atteciņa dem. --> atteka
- teciņa dem. --> teka
- Denica Deņica, Sarjankas pieteka
- Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka
- Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka
- Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
- Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
- Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka
- Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā
- Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka
- Diņa Diņa orga - Orga, Rīvas pieteka
- Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana
- Dūklis Diukle, Dubnas pieteka
- Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka
- Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi)
- divjēzis Divu upju sateka
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
- Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
- Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka
- Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka
- Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
- Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā
- Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā
- Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Augšdonava Donavas posms no iztekas līdz Vīnei, garums - \~920 km
- Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Dzirnupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Mācītājupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Tonaviņa Donaviņa, Daugavas pieteka
- Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka
- Dorupe Dorupīte, Auces pieteka
- Lambupīte Dranda, Abula pieteka
- Lembupīte Dranda, Abula pieteka
- Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
- Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
- Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka
- Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā
- Pačurga Drona, Briedes pieteka
- Pučurga Drona, Briedes pieteka
- Sautupīte Drona, Briedes pieteka
- Štucele Drona, Briedes pieteka
- Druva Druve, Ezeres pieteka
- Krūmupe Druve, Ezeres pieteka
- Melnupe Druve, Ezeres pieteka
- Krūmešu upe Druve, Ezeres pieteka
- Melnupīte Druve, Ezeres pieteka Saldus novadā
- Dubene Dubeņa, Durbes pieteka
- Dubeņu upe Dubeņa, Durbes pieteka
- Zīlīte Dubeņa, Durbes pieteka
- Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā
- Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona
- Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka
- Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka
- Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
- Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km
- Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
- Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
- Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka
- Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
- Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Plantago ulinigosa dūkstu ceļteka
- Plantago intermedia dūkstu ceļtekas "Plantago uliginosa" nosaukuma sinonīms
- Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
- Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Dūņupīte Dūņupe, Abavas pieteka
- Ozolupe Dūņupe, Abavas pieteka
- Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Kapurga Dūņupe, Sudas pieteka
- Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā
- Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
- Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
- Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
- Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
- Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
- Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā
- Kalla Dūre, Burtnieku ezera pieteka
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
- Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe
- Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka
- Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā
- Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- Dzedzekste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka
- Džedzūkste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka
- Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
- Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
- dzelbeži Dzelbežu lapas - ceļtekas ("Plantago")
- Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km
- Lankupe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka
- Dzelzsāmura upe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka
- Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka
- Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka
- Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka
- Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka
- Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka
- Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka
- Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka
- Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
- Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka
- Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka
- Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka
- Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā
- Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā
- Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka
- Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka
- Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka
- Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka
- Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka
- Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka
- Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka
- Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- Šnigerovka Dzilna, Šusta ezera pieteka
- Dzilaune Dziļaune, Ičas pieteka
- Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā
- Girla Dzirla, Sitas pieteka
- Dzirnavu upe Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Pūņa Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Ragana Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Zeļļupe Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
- Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
- Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
- Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
- Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka
- Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka
- Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka
- Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka
- dzīsliņa Dzīsliņu lapeņas - ceļteka ("Plantago")
- Gaiķu upe Dzīvene, Imulas pieteka
- Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka
- Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka
- Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
- Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka
- Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
- Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
- Eda Ēda, Ventas pieteka
- Ede Ēda, Ventas pieteka
- Ēde Ēda, Ventas pieteka
- Ēdus upe Ēda, Ventas pieteka
- Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
- Dzelznīca Eglona, Daugavas pieteka
- Eglaine Eglona, Daugavas pieteka
- Egļone Eglona, Daugavas pieteka
- Eglūne Eglona, Daugavas pieteka
- Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
- Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška
- Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
- Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
- Eglupe Egļupe, Aišas pieteka
- Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums
- Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka
- Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka
- Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka
- Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
- Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
- Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
- Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka
- Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
- Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
- Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
- Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
- Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka
- Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka
- Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā
- Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka
- Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka
- Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
- Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km
- Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
- Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā
- Krievraggrāvis Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā
- Pelčupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā
- Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
- Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi
- Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē
- Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē
- Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts
- Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera
- Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
- Melnupe Engures upe, Engures ezera noteka uz jūru
- Vecupe Engures upe, sena Engures ezera noteka uz jūru
- Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
- čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem
- Ezera Ezere, Vadakstes pieteka
- Ezerupe Ezere, Vadakstes pieteka
- Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis
- Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte
- Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci
- Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
- Sevans ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana
- Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
- Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
- Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
- Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
- Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
- Keroumoras ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, noteka uz Bleksoda līci
- Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu
- Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
- Bafalo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju dienvidos, noteka uz Greitsleivleiku
- Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga
- Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
- Belaja Strugas ezers ezers Krievijā, Pleskavas apgabalā, noteka uz Veļikajas (Mudes) upi
- Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve
- Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
- Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
- Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
- Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
- Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
- Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
- Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
- Feijmanka Feimanka, Dubnas pieteka
- Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
- Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
- Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
- Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu
- Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī
- Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
- Gogra Gagra, Gangas kreisā krasta pieteka
- gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
- Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā
- Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka
- Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka
- Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m
- Gangotri Gangas pieteka, kas iztek no Gangotri šļūdoņa
- Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji
- Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.)
- Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
- Garoza Garoze, Lielupes pieteka
- Garozis Garoze, Lielupes pieteka
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
- Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Garādene Garūdene, Ventas pieteka
- Kandeļupe Garūdene, Ventas pieteka
- Ropju upe Garūdene, Ventas pieteka
- Garūdens upe Garūdene, Ventas pieteka
- Ropjupe Garūdene, Ventas pieteka
- Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km
- Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha
- Kūļa atteka Gaujas atteka Kocēnu pagastā, platība - 4,8 ha
- Zvejnieku atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā
- Kārklone Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība - 1,5 ha
- Lielā Piena atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība — 1,2 ha
- Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
- Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
- Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha
- Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha
- Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
- Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
- Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
- Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
- Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā
- Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
- Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja
- Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
- Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
- Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km
- Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe
- Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
- Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
- Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
- Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā
- Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts
- Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
- Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts
- Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā
- Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
- Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
- Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā
- Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.)
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
- Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē
- Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera
- Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru
- Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
- Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe
- Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā
- Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
- Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas
- Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna
- Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
- Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
- Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
- Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
- Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā
- Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
- Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums
- Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera
- Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē
- Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai
- Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē
- Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
- Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
- Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
- Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka
- Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka
- Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka
- Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
- Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe
- Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka
- Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
- Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
- Maļutka Gļinovka, Daugavas pieteka
- Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka
- Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
- Gavaine Govainis, Auces pieteka
- Govaine Govainis, Auces pieteka
- Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka
- Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka
- Grabste Grāpste, Tebras pieteka
- Grābste Grāpste, Tebras pieteka
- Ilmade Grāpste, Tebras pieteka
- Gardene Grauzdu upīte, Bērzes pieteka
- Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
- Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka
- Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā
- Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā
- Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka
- Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka
- Grūšļovas strauts Griušļova, Supenkas pieteka
- Grivka Grīva, Istras pieteka
- Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
- Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
- Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka
- Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka
- Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
- Jaunkariņa Grozila, Ventas pieteka
- Junkariņa Grozila, Ventas pieteka
- Grūbe Grūba, Kumadas pieteka
- Meldrupīte Grūba, Kumadas pieteka
- Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera
- Gruzdauka Gruzdovka, Liepnas pieteka
- Gruzdavka Gruzdovka, Liepnas pieteka
- Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka
- Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka
- Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
- Gubaina Gubaika, Jāšas pieteka
- Kazupe Gubaika, Jāšas pieteka
- Križovas strauts Gubaika, Jāšas pieteka
- Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
- Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka
- Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā
- Gavronka Gurva, Kiras pieteka
- Gorova Gurva, Kiras pieteka
- Gurava Gurva, Kiras pieteka
- Gvarika Gvariko, Apures pieteka Venecuēlā
- Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- Džīla Hīla - Kolorādo kreisā krasta pieteka
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
- Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa
- Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
- Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
- Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
- Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
- Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
- Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
- Mente Iecavas kreisā krasta pieteka
- Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
- Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
- Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
- Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
- Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā
- Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts
- Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
- Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
- Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
- Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
- Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka
- Jūga Iesala, Braslas pieteka
- Jūgupe Iesala, Braslas pieteka
- Skausta Iesala, Braslas pieteka
- Skaustupe Iesala, Braslas pieteka
- Skrausta Iesala, Braslas pieteka
- Skraustupe Iesala, Braslas pieteka
- Susāne Iesala, Braslas pieteka
- Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe
- Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas
- Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
- Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
- Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
- Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
- ietece Ieteka
- upesmute Ieteka
- leja Ieteka (upei)
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece
- Javane Ievedne, Pededzes pieteka
- Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
- Ieža Iežupe, Gaujas pieteka
- Iža Iežupe, Gaujas pieteka
- Ižupe Iežupe, Gaujas pieteka
- Ladupe Iežupe, Gaujas pieteka
- Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
- Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
- Dzirnupe Igate, Aģes pieteka
- Igrīva Igrīve, Pededzes pieteka
- Igrive Igrīve, Pededzes pieteka
- Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
- Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
- Īģe Iģe, Salacas pieteka
- Kristīne Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā
- Ūpšupīte Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 7 km
- Soģupe Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 9 km
- Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
- Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka
- Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā
- Ikstruma Īkstrums, Iecavas pieteka
- Ikstrume Īkstrums, Iecavas pieteka
- Īleņvalks Īlenvalks, Rojas pieteka
- Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
- Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka
- Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi
- Eglaine Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 10 km
- Kazupe Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km
- Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
- Šēdere Ilūkstes labā krasta pieteka, garums - 12 km
- Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā
- Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka
- Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera
- Lēnupe Imala, Ventas pieteka
- Imulas strauts Imala, Ventas pieteka
- Vētrasleja Imala, Ventas pieteka
- Imaļupe Imula, Abavas pieteka
- Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe
- Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m
- Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
- Sārcene Imulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā
- Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava
- Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte
- Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā
- Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka
- Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Indra Indrica, Daugavas pieteka
- Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
- Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka
- Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā
- Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato
- Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
- Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā
- Islica Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslica Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
- Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte
- Isliene Isliena, Aiviekstes pieteka
- Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Istrenka Istra, Zilupes pieteka
- Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera
- Torževinka Istras ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā
- Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā
- Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka
- Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
- Izvaisis Ivaisis, Ošas pieteka
- Avanda Īvande, Abavas pieteka
- Mācītājupīte Īvande, Abavas pieteka
- Valdatupīte Īvande, Abavas pieteka
- Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km
- Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km
- Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka
- iztaka Izteka
- iztece Izteka
- augša Izteka (upei)
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei)
- sausupe Izžuvusi atteka
- Iša Ižupīte, Libes pieteka
- Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka
- Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā
- Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
- Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
- Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
- Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka
- Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka
- Jaša Jāša, Dubnas pieteka
- Jašupe Jāša, Dubnas pieteka Preiļu novadā
- Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
- Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca
- Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera
- Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka
- Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka
- Jēčupe Ječupe, Bārtas pieteka
- Krista Ječupe, Bārtas pieteka
- Kriste Ječupe, Bārtas pieteka
- Kristupe Ječupe, Bārtas pieteka
- Upita Ječupe, Bārtas pieteka
- Upīte Ječupe, Bārtas pieteka
- Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā
- Enceļupe Jencelis, Braslas pieteka
- Endzeļupe Jencelis, Braslas pieteka
- Eņģeļupe Jencelis, Braslas pieteka
- Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā
- Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
- Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera
- Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
- Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
- Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka
- Runga Jogla, Salacas pieteka
- Ruzga Jogla, Salacas pieteka
- Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka
- Cāle Jole, Aronas pieteka
- Iole Jole, Aronas pieteka
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
- Ivone Joņupe, Daugavas pieteka
- Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka
- Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera
- Ioša Joša, Aiviekstes pieteka
- Jaša Joša, Aiviekstes pieteka
- Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka
- Juča Jūga, Viesītes pieteka
- Meldrupe Jugla, Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru
- Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe
- Juglas strauts Jugliņa, Ālavas pieteka
- Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka
- Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m
- patags Jumta noteka
- renkstele Jumta noteka
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
- Plantago maritima jūrmalas ceļteka
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas
- ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
- Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka
- iztekupe kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām
- Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule
- Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka
- Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā
- Kaļva Kaldabruņa, Dvietes pieteka
- Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka
- Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā
- Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka
- Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka
- Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka
- Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
- Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
- Jāņupīte Kalnupe - Engures ezera pieteka
- Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka
- Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka
- Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
- Dubenca Kalupe, Dubnas pieteka
- Kalupka Kalupe, Dubnas pieteka
- Uda Kalupe, Dubnas pieteka
- Ūda Kalupe, Dubnas pieteka
- Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka
- Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka
- Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka
- Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka
- Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
- Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
- Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā
- Kamačupe Kamārce, Ventas pieteka
- Kamagula Kamārce, Ventas pieteka
- Kamarce Kamārce, Ventas pieteka
- Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
- Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka
- Kaņupe Kāņupe, Usmas ezera pieteka
- Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera
- Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe
- Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka
- Kāna Kāņupe, Vilces pieteka
- Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka
- Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka
- Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci
- Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka
- Karakste Karikste, Daugavas pieteka
- Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka
- Kārikste Karikste, Daugavas pieteka
- Kārklupis Kārklupe, Bārtas pieteka
- Kārklupīte Kārklupe, Iežupes pieteka
- Urgale Kārklupe, Iežupes pieteka
- Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
- Karnīte Kārnīte, Vārnienes pieteka
- Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka
- Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka
- Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā
- Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka
- Ausupe Kārpene, Šķēdes pieteka
- Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka
- Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka
- Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka
- Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka
- Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka
- Kauce Kaucis, Lielupes pieteka
- Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
- Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
- Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
- Sudmalupe Kauliņa, Užavas pieteka
- Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka
- Kausa Kausupe, Daugavas pieteka
- Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka
- Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
- Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks
- Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka
- Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
- Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka
- Kažava Kaževa, Malmutas pieteka
- Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka
- Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka
- Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe
- Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums
- Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km
- Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km
- Meirupīte Kiras kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, garums - 11 km
- Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
- Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma
- Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka
- Kivdolova Kivdolica, Pildas pieteka
- Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Muižnieku grāvis Klampupe, Raunas pieteka
- Muižnieku strauts Klampupe, Raunas pieteka
- Plampupe Klampupe, Raunas pieteka
- Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
- Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku
- Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
- Grāverupe Klūga, Ventas pieteka
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km
- Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka
- Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
- Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte
- Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
- Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka
- Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kerbe Korģe, Salacas pieteka
- Korba Korģe, Salacas pieteka
- Korga Korģe, Salacas pieteka
- Korģene Korģe, Salacas pieteka
- Korģupīte Korģe, Salacas pieteka
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā
- Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka
- Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Aruna Kosī kreisā krasta pieteka Nepālā (_Arun_)
- Kauša Kovšupe, Rēzeknes pieteka
- Grumuži Kozupe, Maltas pieteka
- Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kazupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kosupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kozubka Kozupe, Maltas pieteka
- Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā
- Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā
- Krāčupīte Krāčupe, Gaujas pieteka
- Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka
- Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka
- Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka
- Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka
- kr. Kreisais (kr. krasts, kr. pieteka)
- Krēslīte Krēsle, Aiviekstes pieteka
- Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā
- Kreziņģe Krēziņģe, Vēždūkas pieteka
- Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
- Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka
- Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka
- Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts
- Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
- Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā
- Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka
- Kraujvalks Krojvalks, Rindas pieteka
- Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
- Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
- Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka
- Aizupe Krustalīce, Pededzes pieteka
- Kristalīce Krustalīce, Pededzes pieteka
- Krustalica Krustalīce, Pededzes pieteka
- Krustalpe Krustalīce, Pededzes pieteka
- Krustalīču upe Krustalīce, Pededzes pieteka
- Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
- Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
- Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka
- Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka
- Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka
- Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā
- Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
- Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka
- Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- Kuchva Kuhva, Veļikajas pieteka
- Kukva Kuhva, Veļikajas pieteka
- Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
- Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
- Kūja Kuja, Aiviekstes pieteka
- Kujupe Kuja, Aiviekstes pieteka
- Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
- Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km
- Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
- Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā
- Padēle Kujas labā krasta pieteka
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
- Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija
- Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm
- Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km
- Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle
- Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā
- Kokava Kūkova - Veļikajas kreisā krasta pieteka
- Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā
- Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m
- Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km
- Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera
- Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
- Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
- Ežupe Kumada, Amatas pieteka
- Kumāda Kumada, Amatas pieteka
- Kumata Kumada, Amatas pieteka
- Kumoda Kumada, Amatas pieteka
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
- Ieriķupīte Kumadas labā krasta pietekas Grūbas nosaukums pie Ieriķiem
- Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā
- Kumbele Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
- Kumbula Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
- Kumbuls Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
- Kumbuļupe Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
- Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka
- Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka
- Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka
- Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats
- Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
- Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
- Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā
- Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā
- Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka
- Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka
- užuļāties Kustēties, tekalēt
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
- Kaiba Ķeiba, Ičas pieteka
- Kaibe Ķeiba, Ičas pieteka
- Keiba Ķeiba, Ičas pieteka
- Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km
- Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km
- Zites strauts Ķekaviās kreisā krasta pieteka Baldones pagastā
- Ķekava Ķekaviņa, Daugavas pieteka
- Melnais strauts Ķekaviņas kreisā krasta pieteka Baldones pagastā
- Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā
- Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe
- Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka
- Ķeižupe Ķēšupe, Rojas pieteka
- Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka
- Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka
- Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā
- Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
- Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka
- Ciemupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kilupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kiļupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Ķīlupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Ķīļupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā
- Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka
- Ķira Ķire, Rūjas pieteka
- Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku
- Kirela Ķirele, Salacas pieteka
- Kirele Ķirele, Salacas pieteka
- Kirera Ķirele, Salacas pieteka
- Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka
- Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
- Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka
- Tiše Ķīse, Vārmes pieteka
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe
- Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema
- Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka
- Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
- Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
- Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga
- Kive Ķīve, Vilces pieteka
- Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
- Ēdernieku krāces Ķūķu krāces, Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas
- Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka
- Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka
- Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā
- lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka)
- Barisa Labonīte, Vesetas pieteka
- Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka
- Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka
- Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka
- Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka
- Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
- Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
- Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka
- Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka
- Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem
- Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
- Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš
- Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km
- Lakšenieku strauts Lakšinīku strauts, Ičas pieteka
- Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka
- Laņģe Langa, Ķīšezera pieteka
- Laņķa Langa, Ķīšezera pieteka
- Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe
- Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe
- Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km
- Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka
- lakstagas Lāses, lāstekas
- pīpere lāsteka
- atpīle Lāsteka
- glīsma Lāsteka
- glīzma Lāsteka
- ķēģele Lāsteka
- lastaga Lāsteka
- lāstaka Lāsteka
- lastega Lāsteka
- lasteka Lāsteka
- lataga Lāsteka
- lataka Lāsteka
- lateka Lāsteka
- leduspilka Lāsteka
- ledustilka Lāsteka
- letaka Lāsteka
- leteka Lāsteka
- pilka Lāsteka
- pillis Lāsteka
- stalgala Lāsteka
- stangala Lāsteka
- steģele Lāsteka
- steņģele Lāsteka
- stente Lāsteka
- strūkala Lāsteka
- strūkla Lāsteka
- strūklis Lāsteka
- strūkulis Lāsteka
- strūkuls Lāsteka
- tilēns Lāsteka
- tore Lāsteka
- ledsteka Lāsteka (1)
- ledteka Lāsteka (1)
- stince Lāsteka pie jumta
- ledene Lāsteka; ledus gabaliņš
- stinte Lāsteka; stente
- pilkains Lāstekains
- standalains Lāstekains
- standalaiņš Lāstekains
- tilkains Lāstekains
- tilkaiņš Lāstekains
- lakstakas Lāstekas
- lastagas Lāstekas
- streliņas Lāstekas
- streliņi Lāstekas
- penes Lāstekas pie jumta
- pennes Lāstekas pie jumta
- Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
- Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka
- Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka
- Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
- Laucese Lauce, Daugavas pieteka
- Laucesīte Lauce, Daugavas pieteka
- Ellīte Lauces kreisā krasta pieteka Daudzeses pagastā
- Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km
- Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā
- Secene Lauces labā krasta pieteka Seces pagastā, garums - 10 km; Sece; Setce; Setcene; Laucese
- Laucasa Laucesa, Daugavas pieteka
- Lauce Laucesa, Daugavas pieteka
- Laukasa Laucesa, Daugavas pieteka
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
- Medums Laucesas kreisā krasta pieteka Medumu pagastā, iztek no Meduma ezera
- Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka
- Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace
- Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka
- Laura Laurupīte, Ventas pieteka
- Laure Laurupīte, Ventas pieteka
- Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā
- Kerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka
- Ķerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka
- Lazdupīte Lazdupe, Gaujas pieteka
- Lebge Lebjava, Daugavas atteka
- Lebje Lebjava, Daugavas atteka
- Ļeblova Lebjava, Daugavas atteka
- Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
- Ladupe Ledupe, Iežupes pieteka
- Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha
- Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā
- Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
- Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
- Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
- Sapra Leičupe, Maltas pieteka
- Sopra Leičupe, Maltas pieteka
- Līdacīte Leidaceite, Rītupes pieteka
- Līdaces strauts Leidaceite, Rītupes pieteka
- Zurzu upe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka
- Zurzupe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka
- Kalaša strauts Leidiukšņa, Pildas ezera pieteka
- Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
- Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
- Ozolbirzes grāvis Lejasdonavas grāvis, Rojas pieteka
- Lejasupe Lējējupe, Ventas pieteka
- Viesalupe Lējējupe, Ventas pieteka
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
- Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- tākaļāt Lēkāt, skraidīt apkārt, tekalēt
- Vīgriežlejgrāvis Leķupe, Pilsupes pieteka
- Vīnkalnvalks Leķupe, Pilsupes pieteka
- Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
- Kazene Lenčupe, Gaujas pieteka
- Lenču upe Lenčupe, Gaujas pieteka
- Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā
- Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera
- Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka
- Leitiža Lētīža, Ventas pieteka
- Leitīža Lētīža, Ventas pieteka
- Letiža Lētīža, Ventas pieteka
- Lētiža Lētīža, Ventas pieteka
- Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele
- Velda Lētīžas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 7 km
- Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km
- Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā
- Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka
- Liba Lībe, Kujas pieteka
- Libe Lībe, Kujas pieteka
- Libija Lībe, Kujas pieteka
- Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte
- Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas
- Līce Līčupe, Bērzes pieteka
- Līču strauts Līčupe, Daugavas pieteka
- Līce Līčupe, Ogres pieteka
- Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka
- Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā
- Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā
- Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte
- Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka
- Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā
- Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
- Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
- Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km
- Krieviņgrāvis Liedes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
- Skujas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka
- Palejas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka
- Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe
- Plantago major lielā ceļteka
- celbede Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celbezis Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celiņas Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļines Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmala Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmales Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmalīte Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmallapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celmene Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celmine Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celtene Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļvārplapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- čigaiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- čigiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- dzīslene Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celbežlapa Lielā ceļteka ("Plantago major"); šī auga lapa
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā
- izleja liela noteka, izlietne
- Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta
- Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
- Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru
- Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
- Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
- Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
- Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā
- Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
- Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas un Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta
- Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
- Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema
- Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
- Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe
- Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
- Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā
- Liepare Liepars, Svitenes pieteka
- Liepāre Liepars, Svitenes pieteka
- Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka
- Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis
- Slimnīcas strauts Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe
- Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km
- Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida
- Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā
- Gruzdovka Liepnas labā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 6 km
- Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka
- Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka
- Sebricas strauts Liezēres ezera pieteka Madonas novada Liezēres pagastā
- Ligate Līgatne, Gaujas pieteka
- Līgate Līgatne, Gaujas pieteka
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
- Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera
- Kārkliņupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Liepene Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km
- Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte
- Jāņupe Līgupe, Abavas pieteka
- Līgupis Līgupe, Abavas pieteka
- Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā
- Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka
- Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis
- Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
- Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
- Liksņanka Līksna, Daugavas pieteka
- Liksnenka Līksna, Daugavas pieteka
- Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe
- Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica
- Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa
- Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km
- Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km
- Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža
- Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka
- Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe
- Beisugas limāns limāns Beisugas upes lejtecē, pie ietekas Azovas jūras Jasenkas līcī, garums - līdz 30 km
- Paldaža Limbažu Lielezera pieteka Limbažu pagastā
- Leinupe Linupe, Gaujas pieteka
- Leinurga Linupe, Gaujas pieteka
- Linupīte Linupe, Gaujas pieteka
- Linurga Linupe, Gaujas pieteka
- Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
- Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā
- Veģupīte Lisas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 9 km
- Lisena Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
- Lisene Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
- Lisina Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
- Lisinis Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
- Lisna Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
- Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā
- Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts
- Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta
- Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā
- Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale
- Livžanka Liužanka, Rēzeknes pieteka
- Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā
- iztecieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" iedzīvotāji
- Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants
- Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka
- Lūzeņa Livžanka, Rēzeknes labā krasta pieteka
- Liuzene Livžanka, Rēzeknes pieteka
- Livšonka Livžanka, Rēzeknes pieteka
- Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka
- Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā
- Klinšupīte Loja, Gaujas pieteka
- Loģe Loja, Gaujas pieteka
- Lose Loja, Gaujas pieteka
- Lokamane Lokmene, Lobes ezera pieteka
- Lokmane Lokmene, Lobes ezera pieteka
- Lokmenīte Lokmene, Lobes ezera pieteka
- Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā
- Lokstiņa Lokstene, Daugavas pieteka
- Lone Lonaste, Stendes pieteka
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
- Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
- Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā
- Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā
- Loša Losis, Ventas pieteka
- Lose Losis, Ventas pieteka
- Luša Losis, Ventas pieteka
- Luše Losis, Ventas pieteka
- Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km
- Ločupe Lošupe, Būšnieku ezera noteka
- Lošupīte Lošupe, Būšnieku ezera noteka
- Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
- Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Lodumka Ludumka, Kokavas pieteka
- Ludonka Ludumka, Kokavas pieteka
- Ļudonka Ludumka, Kokavas pieteka
- Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
- Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte
- Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
- Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka
- Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka
- Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka
- Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka
- Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka
- Lūkne Lukne, Sventājas pieteka
- Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā
- Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā
- Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā
- Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci
- Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka
- Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka
- Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
- Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots
- Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
- Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
- Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka
- Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka
- Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka
- Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka
- Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka
- Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka
- Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka
- Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā
- Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka
- Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka
- Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka
- Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka
- Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka
- Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka
- Lazdukalna upe Mālkalne, Daugavas pieteka
- Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka
- Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka
- Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka
- Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka
- Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija
- Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
- Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
- Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā
- Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
- Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m
- Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā
- Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km
- Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
- Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
- Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe
- Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
- Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
- Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne
- Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km
- Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
- Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
- Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
- Purmaļu strauts Mālupe, Pededzes pieteka
- Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka
- Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka
- Mindaugas strauts Mandauga, Liedes pieteka
- Māra Mara, Rīvas pieteka
- Mariņa Mara, Rīvas pieteka
- Māriņa Mara, Rīvas pieteka
- Mārupīte Mara, Rīvas pieteka
- Margova Margava, Užavas pieteka
- Mergava Margava, Užavas pieteka
- Maručeva Maučuve, Īslīces pieteka
- Mauče Maučuve, Īslīces pieteka
- Maučeva Maučuve, Īslīces pieteka
- Maučupe Maučuve, Īslīces pieteka
- Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka
- Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
- Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā
- Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse
- Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts
- Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē
- Briedīte Mazbriede - Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā
- Dikļupe Mazbriede - Briedes pieteka
- Zunda Mazbriedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 10 km
- Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte
- Moziča Maziča, Ičas pieteka
- Strūžāne Maziča, Ičas pieteka
- Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka
- Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Melnupe Mazupe, Ventas pieteka
- Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā
- Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka
- Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka
- Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka
- Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
- Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
- Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts
- Medoles strauts Medole, Ventas pieteka
- Kļon Medupe, Dubnas pieteka
- Kļona Medupe, Dubnas pieteka
- Kutka Medupe, Dubnas pieteka
- Kutki Medupe, Dubnas pieteka
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
- Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka
- Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
- Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka
- Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
- Melnupīte Mellupe, Abavas pieteka
- Melupe Mellupe, Abavas pieteka
- Mellupīte Mellupe, Gaujas pieteka
- Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā
- Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe
- Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka
- Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka
- Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka
- Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka
- Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka
- Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka
- Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā
- Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka
- Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā
- Engure Melnupe, Engures ezera pieteka
- Melnupīte Melnupe, Engures ezera pieteka
- Mellupe Melnupe, Lilastes ezera pieteka
- Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā
- Mālupe Melnupe, Salacas pieteka
- Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
- Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis
- Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
- Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
- Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
- Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
- Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
- Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
- Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
- Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru
- Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka
- Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka
- Cielupe Meļļupe, Gaujas pieteka
- Meļļupīte Meļļupe, Gaujas pieteka
- Melnupe Meļļupe, Gaujas pieteka
- Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
- Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka
- Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka
- Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā
- Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
- Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km
- Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
- Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā
- Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka
- Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka
- Mergava Mērgava, Riežupes pieteka
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km
- Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
- Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
- Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja
- Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
- Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka
- Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka
- Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka
- Miega Miegupīte, Gaujas pieteka
- Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka
- Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
- Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
- Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
- Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe
- Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
- Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka
- Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka
- Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka
- Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka
- Milupe Mila, Aiviekstes pieteka
- Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu
- Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka
- Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka
- Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka
- Milzara Milzava, Valgales pieteka
- Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka
- Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī
- Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte
- Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte
- Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe
- Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m
- Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā
- Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā
- Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos
- Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka
- Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Molnīca Moļneica, Sarjankas pieteka
- Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā
- Mosieka Moseika, Kūkovas pieteka
- Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka
- Mudža strauts Mudaža, Sudaliņas pieteka
- Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Mugurve Mugurupe, Pededzes pieteka
- Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka
- Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka
- Munde Munda, Ilūkstes pieteka
- Tatula Mūsas (Mūšas) labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 66 km
- Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts
- Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
- Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km
- Lēvene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 148 km
- Mažupe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 42 km
- Pīvesa Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 95 km
- Daugivene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums 64 km
- Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
- Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
- Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe
- Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km
- stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte
- Calpa Mutulīte, Gaujas pieteka
- Calpupīte Mutulīte, Gaujas pieteka
- Dukuļupe Mutulīte, Gaujas pieteka
- Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe
- Baules loka nacionālais parks nacionālais parks Mali, Kajesas reīona austrumu daļā, Senegālas pietekas Baules kreisā krasta ielokā
- Bebžas nacionālais parks nacionālais parks Polijā, Podlases vojevodistē, platība 592,23 km^2^, ietver Narevas pietekas Bebžas palienes mitrājus, kas ir dzīves vide daudzām ūdensputnu sugām
- Karuža Nāruža, Ogres pieteka
- Noruža Nāruža, Ogres pieteka
- Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā
- Karvelis Nārvelis, Abula pieteka
- Naskānupe Naskāne, Pelavas pieteka
- Naskena Naskāne, Pelavas pieteka
- Naskene Naskāne, Pelavas pieteka
- Našupīte Naša, Cieceres pieteka
- Ērkava Nātrene, Salacas pieteka
- Nātra Nātrene, Salacas pieteka
- Nātre Nātrene, Salacas pieteka
- Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas
- Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka
- Naucupe Naudupe, Bārtas pieteka
- Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka
- Nadiena Nediene, Amatas pieteka
- Nediena Nediene, Amatas pieteka
- Vedienīte Nediene, Amatas pieteka
- Zāģerupe Nediene, Amatas pieteka
- Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu
- Nevērta Neivardes grāvis, Ventas pieteka
- ūziņa neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka
- Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
- Mažupīte neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km
- Spriņģupīte neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis
- Mailīte neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts
- rīdziņa neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka
- Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva
- Nuņdzjana Neņdzjana, Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā
- Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā
- Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka
- Nareta Nereta, Daugavas pieteka
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
- Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
- Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē
- Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā
- Neriņš Neriņa, Babītes ezera pieteka
- lātrīna Netīrumu bedre; netīrumu noteka
- Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
- Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
- Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka
- Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
- Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka
- Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka
- Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona
- Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
- Labsne Nigra, Abula pieteka
- Labzna Nigra, Abula pieteka
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
- Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa
- Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā
- Nikuča Nikuce, Salacas pieteka
- Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka
- Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
- Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai
- Baltā Nīla Nīlas upes nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km
- lejpus norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai
- Norene Noriņa, Salacas pieteka
- Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka
- Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka
- Norupe Noriņa, Salacas pieteka
- Norupe Norupīte, Ogres pieteka
- renštele Noteka
- šļāktuve Noteka
- špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā
- renstele Noteka (parasti ielas malā)
- nolaidiens Noteka, atplūdums
- lateka Noteka, caurule
- šķērsnoteka noteka, kas nodrošina ūdens ieplūdi grāvjos no ceļa seguma vai nosusinātām platībām
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums
- lāsteka Noteka; rene
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva
- Nouzenu strauts Novaziņa, Dūkšupes pieteka
- Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka
- Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
- Novaziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Novoziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Nozina Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Nozins Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Maltavupe Ņega, Daugavas pieteka
- Melderupe Ņega, Daugavas pieteka
- Norumupe Ņega, Daugavas pieteka
- Norupīte Ņega, Daugavas pieteka
- Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā
- Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km
- Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
- Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka
- Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise
- Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos)
- Kvisa Odras pietekas Bobras kreisā krasta pieteka Polijā, garums - 136 km
- Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā
- Ogulaine Oglaine, Sesavas pieteka
- Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km
- Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
- Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe
- Radžupīte Ogres kreisā krasta pieteka
- Varavīksne Ogres kreisā krasta pieteka Ērgļu pagastā
- Ilzīte Ogres kreisā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums - 12 km
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
- Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
- Kangarupīte Ogres kreisā krasta pieteka Ogres novada Meņģeles pagastā
- Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā)
- Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km
- Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km
- Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
- Kārtiņa Ogres labā krasta pieteka
- Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce
- Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera
- Veģerupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, garums - 7 km
- Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera
- Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele
- Risene Ogres labā krasta pieteka Kaives pagastā, garums - 10 km
- Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km
- Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā
- Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe
- Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža
- Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka
- Ranka Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagastā, garums - 21 km, kritums - 27 m
- Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota
- Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā
- Liepiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētas teritorijā
- Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums
- Ahangarana Ohangarona, Sirdarjas pieteka
- Angrena Ohangarona, Sirdarjas pieteka
- Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā
- Olainīte Olaine, Misas pieteka
- Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka
- Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Ola Oļa, Rūjas pieteka
- Ole Oļa, Rūjas pieteka
- Kucengrāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā
- Jungas grāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā, augštece Naukšēnu pagastā
- Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā
- Olupīte Oļupe, Rikandas pieteka
- Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka
- Riekstupe Orehovka, Pārtovas pieteka
- Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā
- Svente Osinovka, Daugavas pieteka
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports
- Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā
- Uša Oša, Dubnas pieteka
- Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
- Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe
- Īvaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts
- Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m
- Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža
- Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre
- Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe
- Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km
- Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km
- Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka
- Kemere Ošupīte, Sedas pieteka
- Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka
- Purvu upe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Otanka Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Otaņķupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Purvupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Tiltupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
- ote Ots - noteka, rene, pa kuru notek ūdens, arī virca no kūts
- Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka
- Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
- Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
- Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
- Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā
- Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka
- Svente Pakrace, Daugavas pieteka
- Pakracu upe Pakrāce, Laucesas pieteka
- Pikrača Pakrāce, Laucesas pieteka
- Pokrace Pakrāce, Laucesas pieteka
- Pakse Paksīte, Cieceres pieteka
- Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka
- Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
- Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
- Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
- lasminis Palāse, lāsteka
- patape Palāse, lāsteka
- Ide Palmute, Rūjas pieteka
- Palmaka Palmute, Rūjas pieteka
- Palmuta Palmute, Rūjas pieteka
- Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā
- Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis
- Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Tulčupīte Palsas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā
- Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
- Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā
- Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā
- Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
- Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka
- Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē
- Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
- Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe
- Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km
- Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
- Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
- Papes kanāls Papes ezera noteka uz Baltijas jūru Nīcas novada Nīcas pagastā, garums - 1,6 km
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
- Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
- Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks
- Kaunata Pārtova, Rēzeknes pieteka
- Kaunatas strauts Pārtova, Rēzeknes pieteka
- Pārtava Pārtova, Rēzeknes pieteka
- Partova Pārtova, Rēzeknes pieteka
- Partovka Pārtova, Rēzeknes pieteka
- Pērtaja Pārtova, Rēzeknes pieteka
- Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe
- Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka
- Paskuļupe Paskule, Pērses pieteka
- Gaidupe Paskules kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā
- patekaļāt Patekalēt
- pēdtecis Patekas
- pētecis patekas (1)
- tāps Patekas (1)
- pluonais ols patekas, otrās šķiras alus, kas iegūts pēc 30-36 l notecināšanas no 16 kg iesala
- Šešķu upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka
- Šešku upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka
- Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera
- Pauklīte Paukle, Ičas pieteka
- Paukše Paukle, Ičas pieteka
- Poukle Paukle, Ičas pieteka
- Poukule Paukle, Ičas pieteka
- Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka
- Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka
- Pazlauka Pazlauga, Puncuļovas pieteka
- Briede Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe
- Liepkalni Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive
- Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts
- Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
- Varžupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas
- Baltāsila grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Ponkuļu grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe
- Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis
- Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane
- Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km
- Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
- Mālupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 8 km
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
- Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
- Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
- Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
- Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas
- Vecpededze Pededzes lejteces vecupe pēc kanāla (Jaunpededzes) izbūves, garums - \~7 km, ietek Balupē \~1,3 km pirms tās ietekas Aiviekstē
- Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe
- Palva Pelava, Pērses pieteka
- Pelasta Pelava, Pērses pieteka
- Pelve Pelava, Pērses pieteka
- Odze Pelavas kreisā krasta pieteka Aiviekstes un Klintaines pagastā, iztek no Odzes ezera, garums - 7 km
- Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene
- Pelnupīte Pelnupe, Bolupes pieteka
- Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka
- Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Bāndi periodiski izsīkstoša upe Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, lietus periodos Lūni kreisā krasta pieteka
- Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā
- Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
- Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
- Baka periodiski izsīkstoša upe Namībijā un Dienvidāfrikā, Oranžas labā krasta pieteka
- Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
- Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Pērļupīte Pērļupe, Amatas pieteka
- Pērļupīte Pērļupe, Gaujas pieteka
- Pērtupe Pērļupe, Gaujas pieteka
- Greile Pērļupe, Svētupes pieteka
- Pērļupīte Pērļupe, Svētupes pieteka
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
- Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka
- Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā
- Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka
- Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka
- Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Ternovka Pernovka, Zilupes pieteka
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
- Mazā Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze
- Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km
- Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe
- Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija
- Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka
- Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km
- Ežurga Pēterupes kreisā krasta pieteka Sējas novadā, garums - 9 km
- Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
- Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers
- Sellīte Pienavas labā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā, garums - 5 km
- Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē
- Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa
- dateka Pieteka
- sānupe Pieteka
- pietaka Pieteka, pieplūdums
- pietaks Pieteka, pieplūdums
- Pietēnu urga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- Pietene Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- Pietēnupīte Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- Pietēnurga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- Ķerza Pigele, Salacas pieteka
- Pigele Piģele, Salacas pieteka
- Pīkstere Pikstere, Daugavas pieteka
- Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera
- Pikstupe Pīkstupe, Pūres pieteka
- Piķupe Piķurga, Juglas ezera pieteka
- Pitjurga Piķurga, Juglas ezera pieteka
- Ulbroka Piķurga, Juglas ezera pieteka
- Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km
- Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā
- Šingarkas strauts Pildas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā
- Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova
- Kaikaža Pīle, Tauna noteka
- Pilkomaja Pilkomajo, Paragvajas labā krasta pieteka
- Bafvasende pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwasende_), Kongo labā krasta pietekas Lindi krastā
- Kampana Pilsētā Argentīnā ("Campana"), osta Paranas attekas labajā krastā, 94300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riogaljegosa pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kanzassitija pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņūorleāna pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna
- Pitsburga pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Detroita pilsēta ASV Mičiganas štatā, pie Detroitas upes iztekas no Sentklēras ezera, 680200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bādišle pilsēta Austrijā (_Bad Ischl_), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze
- Berde pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Pinska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kobrina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzisna pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kulna pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos
- Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē
- Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā
- Badažosa pilsēta Brazīlijā (_Badajos_), Amazonasas štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Pjorini krastā
- Iļeusa pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Manausa pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
- Bendžaminkonstanta pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones pietekas Žavari labajā krastā
- Bara pilsēta Brazīlijā, Baijas štatā, pie Riugrandi ietekas Sanfransisku
- Beltera pilsēta Brazīlijā, Paras štata rietumu daļā, Tapažosas labajā krastā, netālu no tās ietekas Amazonē
- Parnaiba pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, pie Parnaibas ietekas Atlantijas okeānā, \~300000 iedzīvotāju
- Čhunčhona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gvajakila pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas Ielejas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
- Butuana pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Karagas reģiona Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā pie tās ietekas Butuanas līcī, 337000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Liona pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baijonna pilsēta Francijas dienvidrietumos, Jaunakvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.)
- Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mcheta pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs
- Sisaka pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nellūru pilsēta Indijā ("Nellore"), Āndhra Pradēšas štatā, osta netālu no Pennaras ietekas Bengālijas līcī, 600900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prajāgrādža pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Jamunas upes krastos, netālu no tās ietekas Gangā, 1220000 iedzīvotāju (2011. g.); arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), svētceļojumu vieta
- Beledrūza pilsēta Irākā, Dijālas muhāfazā, Tigras pietekas Rūzas kreisajā krastā
- Horamšahra pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amagasaki pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bēkomo pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
- Vankūvera pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Išarala pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Ilebo pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ilebo"), osta pie Kongo kreisā krasta pietekas Kasai, \~5000 iedzīvotāju
- Basankusu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Lopori un Maringas satekā, kur izveidojas Kongo pieteka Lulonga
- Mbandaka pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
- Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Zmeinogorska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
- Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ufa pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ulanude pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska
- Ustjkatava pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Troicka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alatira pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana
- Kirenska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alzamaja pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
- Guseva pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kema pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Kemas ietekas Baltajā jūrā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Miski pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osiņņiki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meždurečenska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovočepecka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Kolomna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serpuhova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losinopetrovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņijnovgoroda pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kungura pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kudimkara pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Kuvas ietekas Iņvā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
- Barnaula pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Omska pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Demidova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazaņa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jelabuga pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavodoukovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iževska pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
- Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
- Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čande pilsēta Ķīnā ("Changde"), Hunaņas provincē, pie Juandzjanas ietekas Duntinhu ezerā, 437000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Šigadze pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence
- Ibiņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Siaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Uhaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Veņdžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
- Liverpūle pilsēta Lielbritānijā (_Liverpool_), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
- Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos
- Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
- Damfrīsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Nitas lejteces krastos, dažus kilometrus no tās ietekas Solvejfērtā
- Hoika pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas pietekas krastos
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Akmene pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Muara pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bafulabe pilsēta Mali Republikā (_Bafoulabė_), Kajesas reģionā, Senegālas kreisajā krastā, pie Bafingas ietekas
- Mopti pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Benemerito de las Amerikasa pilsēta Meksikā, Čjapasas štata austrumos pie Lakantunas un Salinasas satekas, kur izveidojas Usumasinta
- Gango pilsēta Mjanmā, Chindvinas labā krasta pietekas krastos
- Beli pilsēta Nigērijā, Tarabas štatā, Benue pietekas Tarabas kreisajā krastā
- Sulina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Keleraši pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tornio pilsēta Somijā (_Tornio_), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Horega pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ģinģa pilsēta Ugandas dienvidaustrumos ("Jinja"), pie Viktorijas Nīlas iztekas no Viktorijas ezera, 72900 iedzīvotāju 2014. g.
- Husta pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krivijriha pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ustiluha pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Desava pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koblenca pilsēta Vācijā ("Koblenz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, osta pie Mozeles ietekas Reinā, 109800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pasava pilsēta Vācijā ("Passau"), Bavārijas federālajā zemē, osta pie Innas ietekas Donavā, 49500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
- Bamberga pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs
- Dīsburga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Rūras ietekas Reinā, 486900 iedzīvotāju (2013. g.), lielākā upju osta pasaulē
- Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haparanda pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gēteborga pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos, pie Gētas ietekas Kategatā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 540100 iedzīvotāju (2010. g.), lielākā Zviedrijas osta; Jēteborga
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
- Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa
- Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- Leķupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas pagastā
- Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam
- Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā
- Pilupīte Pilupe, Gaujas pieteka
- Pīļupīte Pilupe, Gaujas pieteka
- Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka
- Pīpaļu strauts Pīpāļu strauts, Zaņas pieteka
- Paurupīte Pirkenes struts, Aronas pieteka
- Sarkaņupe Pirkuļupe, Vijas pieteka
- Pirkanītes strauts Pirķene, Aronas pieteka
- Pirkenes strauts Pirķene, Aronas pieteka
- Siļauskas strauts Pirķene, Aronas pieteka
- Pirkenīte Pirķene, Aronas pieteka
- sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma (pēdējā starpledus laikmetā), kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku
- Pisla Pīsla, Gaujas pieteka
- Mežvidu valks Pitragsupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
- Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks
- Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
- Planču valks Plančvalks, ūdenstece Rojas pieteka
- Plonīte Plānīte, Īslīces pieteka
- Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā
- Avotupe Plānupe, Tumšupes pieteka
- Plātene Platene, Packules pieteka
- Plutene Plātene, Packules pieteka
- Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts
- Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā
- Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra
- Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā
- Pēterupīte Platūne, Gaujas pieteka
- Platone Platūne, Gaujas pieteka
- Platonīte Platūne, Gaujas pieteka
- Plaužupīte Plaužu ezera pieteka Oges novadā
- Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
- Plisūna Plisunka, Zilupes pieteka
- Plusona Plisunka, Zilupes pieteka
- Rezaka Ploskava, Blīgznas pieteka
- Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
- Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības
- Plepovka Pļepovka, Dvietes pieteka
- Padraudze Podraudze, Daugavas pieteka
- Aglonka Podupe, Zilupes pieteka
- Biržupe Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka
- Pudveize Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka
- Lakstīgalu grāvis Podvāzes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
- Jaunborne Poguļanka, Daugavas pieteka
- Olšanka Poguļanka, Daugavas pieteka
- Saliena Poguļanka, Daugavas pieteka
- Saliene Poguļanka, Daugavas pieteka
- Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- Pakrata Pokrateņa, Vārnienes pieteka
- Pakrate Pokrateņa, Vārnienes pieteka
- Pakratiņa Pokrateņa, Vārnienes pieteka
- Pokratiņa Pokrateņa, Vārnienes pieteka
- Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci
- Palu grāvis Poļu grāvis, Aģes pieteka
- Panakse Ponakste, Ventas pieteka
- Panākse Ponakste, Ventas pieteka
- Panakste Ponakste, Ventas pieteka
- Robalts Ponakstes kreisā krasta pieteka Skrundas pagastā
- Posmale Pormale, Šķēdes pieteka
- Pasalnīca Poseļnīca, Liepnas pieteka
- Posolnica Poseļnīca, Liepnas pieteka
- Posoļņica Poseļnīca, Liepnas pieteka
- Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka
- Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka
- Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka
- Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka
- Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā
- Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pudana Pūdānupe, Dvietes pieteka
- Pudāne Pūdānupe, Dvietes pieteka
- Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis
- Padupe Pūdupe, Zilupes pieteka
- Padupne Pūdupe, Zilupes pieteka
- Podupe Pūdupe, Zilupes pieteka
- Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka
- Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka
- Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka
- Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
- Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
- Puncuļava Puncuļova, Kūkovas pieteka
- Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā
- Gaiļupe Puntouka, Daugavas pieteka
- Puntovkas grāvis Puntouka, Daugavas pieteka
- Pūrupe Pūre, Abavas pieteka
- Auču strauts Pūres augšteces kreisā krasta pieteka Tukuma novada Sēmes pagastā, augštece Tumes pagastā
- Pīkstupe Pūres kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 10 km; Pikstupe
- Sīļupe Pūres labā krasta pieteka Tukuma novadā, iztek no Sīļu ezera, garums - \~6 km; Sīļezerupe
- Ķaka Purgaile, Sedas pieteka
- Ķēķupīte Purgaile, Sedas pieteka
- Purica Pūrica, Līčupes pieteka
- Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka
- Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā
- Puša Pušica, Rušona ezera pieteka
- Pušvča Pušica, Rušona pieteka
- Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km
- Lafnica Rābas kreisā krasta pieteka
- Pinka Rābas kreisā krasta pieteka
- Radžupīte Radžupe, Dienvidsusējas pieteka
- Šķērse Radžupe, Dienvidsusējas pieteka
- Silaciema upe Raganiņa, Bolupes pieteka
- Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka
- Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā
- Vītēgas upe Rakšupe, Gaujas pieteka
- Rakstupīte Rakšupe, Gaujas pieteka
- Rakšupīte Rakšupe, Gaujas pieteka
- Vītega Rakšupe, Gaujas pieteka
- Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā
- Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm
- Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
- Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe
- Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā
- Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks
- Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
- Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
- Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km
- Svērdele Ramatas augšteces kreisā krasta pieteka Ipiķu pagastā
- Mālgrāvis Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā
- Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
- Santupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā
- Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe
- Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe
- Raudovka Randovka, Geraņimovas Ilzas ezera pieteka
- Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka
- Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka
- Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā
- Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā
- Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka
- Raudīte Raudiņa, Skaldas pieteka
- Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera
- Vaive Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 18 km, kritums - 102 m
- Raunis Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 22 km, kritums - \~170 m; Rauna; Rauņupe
- Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
- Ķirkumu upe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā; Ķirkumupe
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
- Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km
- Viesturu strauts Raunas labā krasta pieteka Cēsu novada Liepas pagastā
- Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte
- Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe
- Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- Pūrica Raunas pietekas Līčupes kreisā krasta pieteka
- Rauņupe Raunis, Raunas pieteka
- Rauna Raunis, Raunas pieteka no Rauņa ezera
- Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi
- Mežmaļu grāvis Rauņa kreisā krasta pieteka Vaives pagastā
- Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā
- Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka
- Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
- Skrobe Rāznas ezera pieteka Rēzeknes novadā
- Rēce Recija, Pērses pieteka
- Receja Recija, Pērses pieteka
- Rēcija Recija, Pērses pieteka
- Rēdu strauts Rēda, Sesavas pieteka
- Sarkanā upe Redrivera, Misisipi pieteka
- Auopa regulāri izsīkstoša ūdenstece Namībijā, lejtece Dienvidāfrikā. Nosobas labā krasta pieteka
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
- Raiņupe Reiņupe, Cimeļupes pieteka
- Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka
- Ramesa Remese, Ādģēres pieteka
- Remesa Remese, Ādģēres pieteka
- Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka
- Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka
- Reņģīte Reņģelis, Garozes pieteka
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
- Rēva Reva, Rēzeknes pieteka
- Rezekne Rēzekne, Lubāna ezera pieteka
- Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts
- Vagaļu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums — 8 km; Vogule
- Geikinu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas un Griškānu pagastā, garums - 12 km
- Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru
- Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km
- Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera
- Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte
- Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine
- Križutu strauts Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Griškānu pagastā, garums — 12 km
- Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja
- Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
- Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka
- Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora
- Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
- Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu
- Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
- Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe
- Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka
- Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka
- rīdzīte Rīdziņa - neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka
- Lisa Riebas labā krasta pieteka Madonas novadā, iztek no Rāceņu ezera
- Riekstene Riekstiņa, Vesetas pieteka
- Riekstiņupe Riekstiņa, Vesetas pieteka
- Riekste Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā
- Riekstustrauts Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā
- Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m
- Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km
- Liekne Riežupes nosaukums tās lejtecē no Veldzes ietekas
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm
- Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Vakarbuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apdzīvotās vietas "Buļļi" dienvidrietumu daļa pie Lielupes ietekas jūrā
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
- Rigava Rīgava, Auces pieteka
- Rikande Rikanda, Sedas pieteka
- Rikarde Rikanda, Sedas pieteka
- Mauriņu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
- Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km
- Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
- Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
- Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km
- Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km
- Rīkena Rīkanu strauts, Mēmeles pieteka
- Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava
- Rīka strauts Rīkstrauts, Vadakstes pieteka
- Guģenieku valks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā
- Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks
- Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km
- Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Ritupe Rite, Daugavas pieteka
- Rites strauts Rite, Daugavas pieteka Jumpravas pagastā
- Ritmiska Riteniška, Eglonas pieteka
- Ritmiška Riteniška, Eglonas pieteka
- Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
- Rite Rites strauts, Salātes pieteka
- Udraja Rītupe, Veļikajas pieteka
- Ījevkas strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Moseju strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts
- Janiku strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā
- Lendzeišu strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā; Lendzīšu strauts
- Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā
- Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā
- Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža
- Ziblas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
- Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite
- Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts
- Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
- Rizupe Rīzupe, Pedeles pieteka
- Robalta Robalts, Ponakstes pieteka
- Robalte Robalts, Ponakstes pieteka
- Mucenieku grāvis Robežgrāvis, Vijas pieteka
- Terešku strauts Robežstrauts, Alūksnes pieteka
- Kumeļupe Robežupe, Vārnienes pieteka
- Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Bunkupe Roja, Abavas pieteka
- Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts
- Vilkaste Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā
- Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks
- Plančvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā, garums - 9 km
- Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks
- Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts
- Īlenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā
- Maušupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā
- Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
- Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks
- Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts
- Pūņu grāvis Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 9 km
- Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā
- Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
- Amulupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km
- Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis
- Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km
- Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
- Rosīca Rosica, Daugavas pieteka
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe
- Eiroporta Roterdamas osta, Nīderlandes Dienvidholandes provincē, Reinas attekas Lekas grīvā
- Robežnica Rūbežneica, Franapoles ezera pieteka
- Robežnīca Rūbežneica, Jāšas pieteka
- Robežupe Rūbežupe, Vārnienes pieteka
- Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
- Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
- Rudiķu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka
- Lūrmaņu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka
- Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā
- Rudna Rudņa, Daugavas pieteka
- Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā
- Šaltupīte Rudņas kreisā krasta pieteka Izvaltas pagastā
- Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km
- Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
- Ruduļu strauts Rūdulis, Lielupes pieteka
- Rūduls Rūdulis, Lielupes pieteka
- Rūdupe Rudupe, Ventas pieteka
- Rusāte Rudupe, Ventas pieteka
- Ruda Rūdupe, Ventas pieteka
- Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka
- Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka
- Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka
- Kurkužupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā
- Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure
- Supučupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Ķoņu pagastā, garums - 5 km
- Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode
- Tiltgaļu grāvis Rūjas kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
- Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā
- Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole
- Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga
- Rausalupīte Rūjas labā krasta pieteka
- Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte
- Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa
- Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
- Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā
- Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē
- Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka
- Rutuize Rukuze, Vilces pieteka
- Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka
- Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka
- Rukuize Rukūze, Vilces pieteka
- Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka
- Rutūze Rukūze, Vilces pieteka
- Rumbas upe Rumbiņa, Daugavas pieteka
- Ranka Rumbiņa, Daugavas pieteka
- Rumbene Rumbiņa, Daugavas pieteka
- Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka
- Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka
- Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka
- Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka
- Rundāni Rundānu strauts - Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka
- Rundānu strauts Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka
- Ruga Runga, Salacas pieteka
- Remtiņa Runtiņš, Gaujas pieteka
- Runtiņupīte Runtiņš, Gaujas pieteka
- Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece
- Rūne Ruņa, Apšes pieteka
- Žagore Ruņa, Apšes pieteka
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
- Sprecele Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, garums - 8 km; Sprecene
- Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte
- Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km
- Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa
- Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka
- Rupjupe Rūpjupe, Riežupes pieteka
- Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka
- Ruša Rušonīca, Rušona ezera pieteka
- Rušanīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka
- Rušenīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka
- Rušona Rušonīca, Rušona ezera pieteka
- Levestes strauts Rūšu strauta kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
- Saules grāvis Rūšu strauta kreisā krata pieteka Jaunpils pagastā
- Nīla Rūšu strauts, Bikstupes pieteka
- Rušu strauts Rūšupe, Lonastes pieteka
- Rušupe Rūšupe, Lonastes pieteka
- Saida Saidupe, Liepnas pieteka
- Saipīte Saipeite, Palaceņas pieteka
- Staipīte Saipeite, Palaceņas pieteka
- Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km
- Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remšvalks
- Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe
- Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas")
- Longailenda sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Long Island"), ASV, Īstriveras caurteka un Longailendas šaurums to atdala no kontinenta, platība - 4500 kvadrātkilometru, garums - \~190 km, platums - 32 km
- Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā
- Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe
- Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
- Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
- Laņģupīte Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā
- Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre
- Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte
- Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā
- Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
- Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
- Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
- Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
- Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Riosalada Salado, Kolorado pieteka Argentīnā
- Riosalada Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- Riosalado Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts
- Salate Salāte, Dienvidsusējas pieteka
- Rites strauts Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
- Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
- Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka
- Saltupis Saltupe, Azandas pieteka
- Soltupe Saltupe, Azandas pieteka
- Soltups Saltupe, Azandas pieteka
- Sanaužas strauts Sanaude, Feimankas pieteka
- Kulpju upe Sārcene, Imulas pieteka
- Sarija Sarjanka, Daugavas pieteka
- Sārija Sarjanka, Daugavas pieteka
- Sarijanka Sarjanka, Daugavas pieteka
- Sarja Sarjanka, Daugavas pieteka
- Sinicas strauts Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā
- Loborņica Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Loboržu ezera
- Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte
- Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca
- Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts
- Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā)
- Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica
- Nalogu strauts Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera
- Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
- Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka
- Sarnāte Sārnate, Užavas pieteka
- Vičaka Sārnates ezera noteka uz Baltijas jūru Ventspils novada Užavas pagastā
- Sarta Sārte, Apšes pieteka
- Sārta Sārte, Apšes pieteka
- Sārtis Sārte, Apšes pieteka
- Sorte Sārte, Apšes pieteka
- strēģele Sasalusi lāsteka
- strieģele Sasalusi lāsteka
- strūgala Sasalusi lāsteka
- tilka Sasalusi lāsteka
- streģele Sasalusi lāsteka, ledus tilka
- standala Sasalusi ledus tilka; lāsteka
- satece Sateka
- žākle Sateka
- Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka
- Saune Sauna, Ošas pieteka
- Savanka Sauna, Ošas pieteka
- Savna Sauna, Ošas pieteka
- Sovanka Sauna, Ošas pieteka
- Salamaška Saunas kreisā krasta pieteka
- Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā
- Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā
- Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka
- Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka
- Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Baji el Hāibs sausgultne Lībijā, lietus periodā Baji el Kebīra pieteka, Sidras šebījā, augštece Džufras šebījā
- Abū Sants sausgultne Sudānā (_Abū Sants_), Nūbijas tuksnesī, lietus periodā Nīlas labā krasta pieteka
- Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka
- Sausupīte Sausupe, Svētupes pieteka
- Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
- Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km
- aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas
- Sava Sāvīte, Aiviekstes pieteka
- Sāva Sāvīte, Aiviekstes pieteka
- Sāviena Sāvīte, Aiviekstes pieteka
- Salvīte Savīte, Vesetas pieteka
- Savide Savīte, Vesetas pieteka
- Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km
- Laucese Secene, Lauces pieteka
- Sece Secene, Lauces pieteka
- Setce Secene, Lauces pieteka
- Setcene Secene, Lauces pieteka
- Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe
- Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
- Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
- Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
- Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km
- Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme
- Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km
- Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
- Ērģeme Sedas pietekas Rikandas paralēls nosaukums tās augštecē
- Sēlīte Sellīte, Pienavas pieteka
- Seme Sēme, Lūšupītes pieteka
- Sēmesupe Sēmes upe, Abavas pieteka
- Nainiekstes apmetne sena dzīvesvieta Nainiekstes labajā krastā pie tās ietekas Abainē, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
- Pērkones kanāls sena Liepājas ezera noteka uz Baltijas jūru Liepājas pilsētā, pie tās dienvidu robežas, kas tagad no jūras puses aizsērējusi, platums — līdz 100 m, palicis \~1,2 km garš ezera atzars; Pērkone; Dienvidu kanāls
- sākija sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem
- Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties)
- Aizkalnes senkapi senkapi Preiļu novada Aizkalnē, Dubnas pietekas Jāšas labajā krastā, attiecināmi uz 9. gs. - 11. gs. sākumam, izmantoti gk. 10 gadsimtā
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
- Mangaļi Sens ģeogrāfisks apzīmējums apbūves rajonam Rīgas ziemeļu daļā, Daugavas un tās attekas Vecdaugavas labajā krastā
- Belgrada Serbijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Centrālajā Serbijā, pie Savas ietekas Donavā, 1167000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sērža Serža, Usmas ezera pieteka
- Sesavīte Sesava, Bērzes pieteka
- Apgulde Sesava, Bērzes pieteka Dobeles novadā
- Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine
- Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts
- Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m
- Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
- Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
- Bennihalla sezonāli izsīkstoša upe Indijā, lietus sezonā Malprabhas labā krasta pieteka
- Bata de Lairi sezonāli izžūstoša ūdenstece Čadā, Šari labā krasta pieteka
- Asaba sezonāli izžūstoša upe Namībijā, lietus perioā Fišas labā krasta pieteka
- Sidrabene Sidrabe, Platones pieteka
- Sudrabene Sidrabe, Platones pieteka
- Sudabra Sidrabe, Zizmas pieteka
- Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
- Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka
- Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka
- Žīdu grāvis Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
- Sila Silica, Daugavas pieteka
- Silīca Silica, Riču ezera pieteka
- Silupe Silica, Riču ezera pieteka
- Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka
- Vidovka Silupe, Daugavas pieteka
- Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā
- Silupīte Silupe, Stendes pieteka
- Vecupe Silupe, Stendes pieteka
- Zilupe Silupe, Stendes pieteka
- Silupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
- Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Greimica Silupīte, Rojas pieteka
- Grenica Silupīte, Rojas pieteka
- Silupe Silupīte, Rojas pieteka
- Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka
- Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā
- Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu
- Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka
- Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte
- Sīļezerupe Sīļupe, Pūres pieteka
- Silupe Sīļupe, Pūres pieteka
- Simka Simtiņa, Ogres pieteka
- Simtēnupīte Simtupe, Rakšupes pieteka
- Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā
- Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana
- Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos
- Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km
- Zisse Sise, Abzes pieteka
- Sisse Sise, Mzās Juglas pieteka
- Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā
- Vilkarūcis Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā
- Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
- Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km
- Sena Sjuņa, upe Krievijā, Belajas pieteka
- Soļanka Skaistas labā krasta pieteka Krāslavas pagastā, iztek no Balta ezera; Saļanka
- Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte
- Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe
- Smolve Skalde, Elkšķenes pieteka
- Zužupe Skaļupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes novadā
- Skalupe Skaļupe, Gaujas pieteka
- Skāļupe Skaļupe, Gaujas pieteka
- Skaļupīte Skaļupe, Gaujas pieteka
- Ķikutupe Skaļupes labā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 3 km
- Aizmata Skanstupīte, Daugavas pieteka
- Aizmatiņa Skanstupīte, Daugavas pieteka
- Skanstnieku upe Skanstupīte, Daugavas pieteka
- Šķieme Skirna, Škirnates ezera pieteka
- Šķirna Skirna, Škirnates ezera pieteka
- Straumene Skirnas labā krasta pieteka Demenes pagastā, garums - 5 km
- Skolas Skolas grāvis - Lielupes labā krasta pieteka, garums - 8 km
- Skolas Skolas strauts - Vijas kreisā krasta pieteka
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka
- Skolas Skolas upe - Skolasupe, Ogres pieteka
- Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās
- Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Skala Skolasupe, Ogres pieteka
- Bejas centra grāvis Skolasupīte, Alūksnes pieteka
- Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Skujene Skujaine, Tērvetes pieteka
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
- Kranupīte Skujas ezera pieteka Limbažu pagastā, garums - 6 km; Kranupe
- Skujaine Skujatne, Ķeibas pieteka
- Skujasupe Skujupe, Amatas pieteka
- Skuja Skujupīte, Slocenes pieteka
- Skujupe Skujupīte, Slocenes pieteka
- Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā
- Skutelis Skutule, Ventas pieteka
- Skutulis Skutule, Ventas pieteka
- Slakterenes valks Slakteru grāvis, Zaļumu strauta pieteka
- Skudrupīte Slampes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Džūkstes pagastā, augštece Slampes pagastā, garums - 12 km
- Slepkavu strauts Slepkavupīte, Iecavas pieteka
- sliežu ceļa apakšbūve sliežu ceļa apakšējā daļa – zemes klātne un inženiertehniskās būves – tilti, caurtekas, tuneļi, estakādes u. c., uz kā balstās ceļa virsbūve
- Adrakašu strauts Slišiņu grāvja kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Sloce Slocene, Kaņiera ezera pieteka
- Sudmaļupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 5 km
- Zvirgzdupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukumā un Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 6 km, iztek no Jumpravas ezera
- Smirdgrāvis Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 10 km
- Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe
- Tumes strauts Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums — 7 km
- Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts
- Samulomi Slocenes lejteces atzari pie ietekas Kaņierī Lapmežciema pagastā
- ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- Vedzerīte Smārdes labā krasta pieteka Kurmenes pagastā
- Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m
- ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- Plantago scabra smilts ceļteka
- blusenes Smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- Plantago arenaria smilts ceļtekas "Plantago scabra" nosaukuma sinonīms
- Sēragrāvis Smirdgrāvis, Slocenes pieteka
- Nierājs Snierājs, Bērzes pieteka
- Soda Sodīte, Tērvetes pieteka
- Sodagrāvis Sodīte, Tērvetes pieteka
- Sode Sodīte, Tērvetes pieteka
- Sodene Sodīte, Tērvetes pieteka
- Sodus Sodīte, Tērvetes pieteka
- Sodzeres strauts Sodzeris, Iecavas pieteka
- Sodcere Sodzeris, Iecavas pieteka
- Sodzere Sodzeris, Iecavas pieteka
- Sodzerīte Sodzeris, Iecavas pieteka
- Saltupe Soltupe, Ošas pieteka
- Saltupīte Soltupeite, Ludzas pieteka
- Saļanka Soļanka, Skaistas pieteka
- Spaļupīte Spaļu strauts, Cieceres pieteka
- Spalupe Spaļupe, Salacas pieteka
- Spaļupīte Spaļupe, Salacas pieteka
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
- Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis
- priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi
- Ģirupīte Spinnis, Loša pieteka
- Spinne Spinnis, Loša pieteka
- Spiņņupe Spinnis, Loša pieteka
- Spinupe Spinnis, Loša pieteka
- Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka
- Sprecene Sprecele, Ruņas pieteka
- Sālija Sprincupe, Lējējupes pieteka
- Sprinčupe Sprincupe, Lējējupes pieteka
- Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km
- Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka
- Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka
- Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka
- Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka
- Skampupe Stampupe, Vijas pieteka
- Stamupe Stampupe, Vijas pieteka
- Strandze Standze, Ventas pieteka
- Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
- Asiķvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 4 km
- Grūžvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 7 km
- Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
- Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
- Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km
- Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
- Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe
- Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks
- Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā
- Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km
- Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā
- Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
- Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka
- Stepes strauts Stepupe, Gaujas pieteka
- Staļļupīte Stepupe, Gaujas pieteka
- Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
- Stiglava Stiglova - Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā
- Kozlovica Stirna, Daugavas pieteka
- Kozlovka Stirna, Daugavas pieteka
- Dauguļu upe Stirna, Daugavas pieteka
- Stierna Stirna, Daugavas pieteka
- Stirenka Stirna, Daugavas pieteka
- Stirnauka Stirna, Daugavas pieteka
- Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē
- Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
- Lavīzīte Stirve, Līčupes pieteka Zaubes pagastā
- Ķūžupīte Stirves labā krasta pieteka Zaubes pagastā, iztek no Ķūžu ezera
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
- Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka
- Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka
- Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka
- Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
- Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
- Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
- Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka
- Dangupe Strīķupe, Gaujas pieteka
- Striķupe Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
- Strīķupīte Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
- Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā
- Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka
- Stropica Strope, Līksnas pieteka
- Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka
- Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka
- Sudupe Suda, Lielās Juglas pieteka
- Ārupīte Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Sudala Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Sudaļa Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Sudaliņš Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
- Sidarbe Sudarbe, Vārnienes pieteka
- Sudrabe Sudarbe, Vārnienes pieteka
- Dūberiucis Sudarbes kreisā krasta pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā, garums - 5 km; Doberūcis
- Ilgančupe Sudarbes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - 5 km, iztek no Ilganču ezera
- Kaijupīte Sudas kreisā krasta pieteka
- Zviedrupe Sudas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Rikteres strauts Sudas labā krasta pieteka Mālpils novadā
- Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte
- Dūņupe Sudas labā krasta pieteka Siguldas novadā, garums - 13 km; Kapura; Kapurga
- Lazdukalnu strauts Sudmaļu strauta kreisā krasta pieteka Kandavas novada Zantes pagastā
- Sudraba Sudrabe, Vārnienes pieteka
- Sūle Sula, Kujas pieteka
- Sula Sūla, Kujas pieteka
- Sulija Suļka, Īdeņu kanāla pieteka
- Sulka Suļka, Īdeņu kanāla pieteka
- Soļupīte Sūļupe, Rēzeknes pieteka
- Jaunmuiža Sumata, Ventas pieteka
- Jaunmuižupe Sumata, Ventas pieteka
- Sematupe Sumata, Ventas pieteka
- Sumate Sumata, Ventas pieteka
- Sumatupe Sumata, Ventas pieteka
- Sumburnieku valks Sumburvalks, Pārkaktes pieteka
- Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana
- Sungari Sunhuadzjana - Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā
- Suņupe Sūnupe, Ķekaviņas pieteka
- Sūnupīte Sūnupe, Ķekaviņas pieteka
- Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā)
- Suņugrāvis Suņu grāvis, Iežupes pieteka
- Supe Supenka, Kūkovas pieteka
- Griušļova Supenkas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km
- Zvaiga Supenkas labā krasta pieteka Baltinavas pagastā, garums - 4 km
- Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte
- Surikovas grāvis Surikavas grāvis, Liepnas pieteka
- Paramaribo Surinamas galvaspilsēta (hol. val. "Paramaribo"), osta Surinamas krastā, 20 km no ietekas Atlantijas okeānā, 226000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pustele Sustala, Ogres pieteka
- Pūstele Sustala, Ogres pieteka
- Orisāre Sustalas labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, garums - \~3 km, iztek no Ineša
- Nedzīte Sustalas labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - \~2 km, iztek no Nedža ezera
- Dzirnavupīte Sustalas labā krasta pieteka Inešu pagastā; Inese; Orizore
- Susta Suste, Vadakstes pieteka
- Šustupīte Suste, Vadakstes pieteka
- Ģibzdes valks Sustriņvalks, Pārkaktes pieteka
- sutenis Suteņu lapas - ceļtekas ("Plantago")
- Laņģupīte Sutra, Rūjas pieteka
- Lode Sutra, Rūjas pieteka
- Svārbīte Svārbe, Tirziņas pieteka
- Svārde Svārbe, Tirziņas pieteka
- Svārīte Svarīte, Ievednes pieteka
- Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis
- lejupejošā atsveķošana sveķu tecināšana, kad secīgās sāntekas iegriež citu zem citas
- Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna
- Svepane Svēpaine, Tērvetes pieteka
- Svēpene Svēpaine, Tērvetes pieteka
- Sesigale Svētaine, Skujaines pieteka
- Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija)
- Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Svēte Svētupe, Aiviekstes pieteka
- Svētupīte Svētupe, Iecavas pieteka
- Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku)
- Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
- Ķulaurga Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, garums - 5 km
- Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
- Šķirstiņa Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~7 km, tek cauri Āsteres ezeram
- Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma
- Vedamurga Svētupes labā krasta pieteka Salacgrīvas novadā, garums - 8 km
- Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
- Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
- Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka
- Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
- Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
- Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
- Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
- Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
- Šķeņovas strauts Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka
- Svilpīne Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka
- Svirējīte Svirēja, Antonīcas pieteka
- Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem
- Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā
- Šalonupīte Šaloņa, Maltas pieteka
- Šoltupe Šaltupe, Līksnas pieteka
- Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
- Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem
- šauras šaurāka vieta starp ezera krastiem, piemēram, pie upes ietekas vai iztekas
- Plantago lanceolata šaurlapu ceļteka
- dzelzene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- pole Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- polīši Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- polītes Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- popi Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- šķirzatmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- sutene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- ute Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- vilkmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- Šeļdere Šēdere, Ilūkstes pieteka
- Ščepica Šepica, Kūdupes pieteka
- Šepca Šepica, Kūdupes pieteka
- Shchepitsa Šepica, Kūdupes pieteka
- Stsepitsa Šepica, Kūdupes pieteka
- Ludze Šepka, Rauzas pieteka
- Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km
- Ludze Šepkas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā
- Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe
- Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale
- Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā
- Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
- Polīšupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā
- Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe
- Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre
- Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m
- Plaupis Šķēpu strauts, Zaņas pieteka
- Nīkrāce Šķērvelis, Ventas pieteka
- Šķerbele Šķērvelis, Ventas pieteka
- Šķērdule Šķērvelis, Ventas pieteka
- Šķervele Šķērvelis, Ventas pieteka
- Šķērvele Šķērvelis, Ventas pieteka
- Šķervelis Šķērvelis, Ventas pieteka
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
- Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka
- Šlepikava Šļapikova, Boliupes pieteka
- Šlapikava Šļapikova, Bolupes pieteka
- Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors
- Tviberi Šļūdonis Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, pie Inguri iztekas, Gruzijā, garums - 10,2 km, platība - \~42 kvadrātkilometri
- Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti
- Šnitka Šņitka, Rītupes pieteka
- Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā
- Sūnupe Šūnupe, Sedas pieteka
- Veites strauts Šūnupes kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā
- Adatiņa Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Šuņupe Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Sūnupīte Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Šuņīca Šūņu upe, Daugavs pieteka
- Šuste Šusta, Dubnas pieteka
- Šustjanka Šusta, Dubnas pieteka
- bezpietekas tāds, kam nav nevienas pietekas
- tākaļa tāds, kas tekalē apkārt un pārlieku daudz grib zināt
- lāstekains tāds, pie kā ir piesalušas lāstekas (1)
- Talīkste Talicka, Aiviekstes pieteka
- Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka
- Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km
- Tarasiene Tarasīne, Rēzeknes pieteka
- Tarasina Tarasīne, Rēzeknes pieteka
- Tarasine Tarasīne, Rēzeknes pieteka
- Terasīne Tarasīne, Rēzeknes pieteka
- Teresina Tarasīne, Rēzeknes pieteka
- Tartaka Tartaciņa, Poguļankas pieteka
- Skudrinka Tartaks, Dubnas (Luknas ezera) pieteka
- Salenieku upe Tartaks, Dubnas pieteka
- Jurka Tarupe, Pēterupes pieteka
- Tara Tarupe, Pēterupes pieteka
- Tāra Tarupe, Pēterupes pieteka
- Stulbe Tebras augšteces kreisā krasta pieteka Kalvenes pagastā
- Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade
- Jēkabvalks Tebras kreisā krasta pieteka Lažas pagastā, augštece Cīravas pagastā, garums - 8 km
- Suvēju valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā
- Teņņu valks Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā
- Metupīte Tebras kreisā krasta pieteka Vecpils un Aizputes pagastā, garums - 6 km
- Belzēju valks Tebras kreisā krasta pieteka, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, garums - 8 km
- Āžu valks Tebras labā krasta pieteka
- Laža Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kazdangas un Lažas pagastā, garums - 16 km
- Alokste Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, augštece Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 44 km, kritums - 73 m, iztek no Tīdu ezera Bandavas paugurainē, ietek Tebrā pie Apriķiem
- Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe
- Teiča Teicija, Meirānu kanāla pieteka
- Teicēja Teicija, Meirānu kanāla pieteka
- Teiša Teicija, Meirānu kanāla pieteka
- Jūdažu upe Teiļupe, Sudas pieteka
- Teiļupīte Teiļupe, Sudas pieteka
- Umerupīte Teiļupes labā krasta pieteka Siguldas pagastā
- Kambarupe Tērande, Užavas pieteka
- Sluķupīte Tērande, Užavas pieteka
- Tēranda Tērande, Užavas pieteka
- Tervende Tērande, Užavas pieteka
- Torende Tērande, Užavas pieteka
- Mazupe Tērandes labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - \~7 km
- Robežupīte Terešku strauts, Alūksnes upes pieteka
- Tērpeces Tērpeces strauts - Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
- Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m
- Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts
- Skujaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, augštece Bēnes pagastā, šķērso arī Penkules pagasta austrumu malu, garums - 32 km, kritums - 58 m; Skujene
- Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene
- Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts
- Sodīte Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Glūdas pagastā, garums - \~4 km; Soda; Sodagrāvis; Sode; Sodene; Sodus
- Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km
- Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe
- Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km
- Liepas strauts Tildurga, Gaujas pieteka
- tipa Tilka, lāsteka
- Raicene Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas pagastā, garums - 13 km
- Dūkšupe Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Daukšupe; Dukšupe
- Vakša Tilžas labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, garums - 7 km
- Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka
- Tīrogrāvis Tīro grāvis, Pededzes labā krasta pieteka
- Ausiliešu klāns Tīro grāvis, Pededzes pieteka
- Tīrumgrāvis Tīro grāvis, Pededzes pieteka
- Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
- Sūdzeru upe Tirukšupe, Tirukšezera pieteka
- Radziņa Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
- Tērukšupe Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Namupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
- Caunupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dadzulīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - \~2 km
- Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe
- Kangarupīte Tirzas labā krasta pieteka Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
- Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
- Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate
- Vaskupīte Tirzas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Aiša Tirzas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 13 km; Aise; Aišate; Aizšate
- Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
- Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
- Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā
- Ilgupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, garums - 7 km
- Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
- Maroša Tisas kreisā krasta pietekas Murešas nosaukums tās lejtecē, Ungārijā
- Tiskāde Tiskade, Maltas pieteka
- Tiskadka Tiskade, Maltas pieteka
- Tiskādne Tiskade, Maltas pieteka
- Tiskatne Tiskade, Maltas pieteka
- Tīturga Titurga, Daugavas pieteka
- Ostvalda kanāls Titurgas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā
- Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km)
- Toce Tocīte, Aiviekstes pieteka
- Graulīte Tocītes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tara Tora, Aģes pieteka
- Tārupīte Tora, Aģes pieteka
- Torupe Tora, Aģes pieteka
- Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka
- Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka
- Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā
- Tosile Tosele, Bārtas pieteka
- Kaņiere Toseles labā krasta pieteka Nīcas pagastā
- Kristupīte Toseles poldera apvadkanāla pieteka Nīcas pagastā
- Timlera grāvis Tosmares ezera pieteka tā ziemeļu daļā, Liepājā, augštece Grobiņas novada Medzes pagastā
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
- Trume Trumīte, Viesītes ezera pieteka
- Mazupe Trumpe, Stendes pieteka
- Strumpe Trumpe, Stendes pieteka
- Slieķupīte Tulijas kreisā krasta pieteka
- Alupe Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā
- Bāliņupīte Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā
- Āžupe Tūlijas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, garums \~2,5 km
- Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā
- Melnupe Tumšupe, Lielās Juglas pieteka
- Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā
- Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira
- Lapupe Turlava, Skaldas pieteka
- lejāk Tuvāk (upes) ietekai
- ūdensnoteka Ūdens noteka
- Baskatonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Kanādā, Kvebekas provincē, uzpludināta uz Otavas upes kreisā krasta pietekas
- Begenas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, uzstādināta uz Sirdarjas labā krasta pietekas Begenas
- Augštulomas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhnetulomskoe vodohranilišče_), Murmanskas apgabala rietumu daļā, Kolas pietekas Tulomas augštecē un tās satekupēs
- Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
- Jegalas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā, Jegalas upē, aptuveni 3,5 km pirms ietekas Somu līcī
- Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
- Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
- Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km
- Apšukalna grāvis ūdenstece Alūksnes novadā, Pededzes labā krasta pieteka
- Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
- Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
- Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka
- Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
- Alkšņu strauts ūdenstece Latvijā, Ķekaviņas kreisā krasta pieteka, garums - 9 km
- Anapoles strauts ūdenstece Latvijā, Ludzas novada Istras pagastā, Zeiļovas strauta kreisā krasta pieteka, garums - 5 km
- Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka
- Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts
- Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka
- Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte
- Bebrīšupe Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, Auziņu ezera noteka uz Mazezeru
- Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe
- Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija
- Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5 km
- Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts
- Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
- Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka
- Benaišu strauts ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes labā krasta pieteka
- Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā
- Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka
- Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe
- Dumpju dīķis ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība 4,6 ha, iztek Abavas pieteka Dumpju strauts
- Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka
- Odzienas strauts Ūdzeņa, Dubnas pieteka
- Odzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka
- Ūdzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka
- Odziņa Ūdzins, Ičas pieteka
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- flegetons Ugunīga straume apakšzemē, Acheronta pieteka
- Papardze Umara, Paparzes pieteka
- Prēdeļupe Umāra, Paparzes pieteka
- Umara Umāra, Paparzes pieteka
- Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru
- Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā
- Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
- Argestāna upe Afganistānā (_Arghestān_), Pseinbouras labā krasta pieteka
- Kabula upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā
- Kāšāna upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka
- Bandeamīra upe Afganistānā, Bāmijānas un Balhas vilajetā, Balhas kreisā krasta pieteka, sākas Bābas grēdas ziemeļu nogāzē
- Bātūra upe Afganistānā, Gaznī un Orūzgānas vilajetā, Helmandas kreisā krasta pieteka
- Farāha upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē
- Čāla upe Afganistānā, Kondozas labā krasta pieteka
- Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Kvando upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē
- Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
- Vama upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
- Kvango upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga
- Kvilu upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato
- Lomami upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato
- Ngoko upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai
- Lufira upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka
- Nepoko upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka
- Benue upe Āfrikā, Nigēras kreisā krasta lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē
- Labonīte upe Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, Vesetas kreisā krasta pieteka, garums - 6 km; Barisa
- Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte
- Šelīfa upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā
- Arinsala upe Andorā (_Arinsal_), Valiras labā krasta pieteka
- Kakuluvara upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Atvela upe Argentīnā (_Atuel, Rio_), Mendosas un Lapampas provincē, Salado labā krasta pieteka
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne)
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado
- Čiko upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka
- Riodulse upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni
- Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā
- Arpa upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahčivanas Autonomajā Republikā) (_Arpa_), Araksas kreisā krasta pieteka
- Debeda upe Armēnijā un Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Vorotana upe Armēnijā un Kalnu Karabahā, Araksas kreisā krasta pieteka
- Kasaha upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka
- Hrazdana upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā
- Ahurjana upe Armēnijā, kā arī Armēnijas un Turcijas (kur saucas - Arpa) robežupe, Araksas kreisā krasta pieteka
- Agvafrija upe ASV (_Agua Fria River_), Arizonas štata vidienē, Soltas labā krasta pieteka
- Alamitokrīka upe ASV (_Alamito Creek_), Teksasas štata rietumu daļā, Riograndes kreisā krasta pieteka
- Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka
- Alatna upe ASV (_Alatna River_), Aļaskas ziemeļu daļā, Kajukukas labā krasta pieteka
- Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka
- Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka
- Anaktūvaka upe ASV (_Anaktuvuk River_), Aļaskas štata ziemeļu daļā, Kolvilas labā krasta pieteka
- Androskogina upe ASV (_Androscoggin River_), Meinas un Vērmontas štatā, Konektikutas kreisā krasta pieteka
- Anīaka upe ASV (_Aniak River_), Aļaskā, Kuskovimas kreisā krasta pieteka
- Animasa upe ASV (_Animas River_), Kolorādo štatā, Ganisonas kreisā krasta pieteka
- Apomatoksa upe ASV (_Appomattox River_), Virdžīnijas štatā, Notovejas kreisā krasta pieteka
- Ārkanzasa upe ASV (_Arkansas River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem
- Avuna upe ASV (_Awuna River_), Aļaskas štatā, Kolvilas kreisā krasta pieteka
- Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Ārkanzasas štatā, Vaitriveras labā krasta pieteka
- Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Minesotas štatā, Redriveras labā krasta pieteka
- Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Tenesī un Alabamas štatā, Tenesī kreisā krasta pieteka
- Ganisona upe ASV (_Gunnison River_), Kolorādo štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka
- Aiditaroda upe ASV (_Iditarod River_), Aļaskas rietumu daļā, Inoko kreisā krasta pieteka
- Aiova upe ASV (_Iowa River_), Aiovas štatā, Misisipi labā krasta pieteka
- Kajukuka upe ASV (_Koyukuk River_), Aļaskā, Jukonas labā krasta pieteka
- Redrivera upe ASV (_Red River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī)
- Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka
- Šaiena upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka
- Kamberlenda upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas
- Ilinoisa upe ASV ("Illinois River"), Ilinoisas štatā, Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 439 km
- Kanzasa upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km)
- Nortkaneidjana upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka
- Ohaio upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos
- Ovaihī upe ASV ("Owyhee River"), Sneikas kreisā krasta pieteka
- Šaiena upe ASV ("Sheyenne River"), Ziemeļdakotas štatā, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka
- Tanana upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos
- Plata upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos
- Sneika upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m)
- Hīla upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla
- Pekosa upe ASV dienvidrietumos ("Pecos"), Riograndes kreisā krasta pieteka, garums - 1480 km, sākas Klinšu kalnos
- Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
- Sanfrancisko upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
- Vērdī upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
- Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka
- Kaneidjana upe ASV, Arkanzas labā krasta pieteka ("Canadian River"), garums - 1458 km, sākas Klinšu kalnu Sangredekristo grēdā
- Baiudorčīta upe ASV, Ārkanzas un Luiziānas štatā, Reriveras kreisā krasta pieteka
- Baiudevjū upe ASV, Ārkanzasas štatā, Vaitriveras kreisā krasta pieteka
- Baiumeikona upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
- Befa upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
- Baiubārtolomjū upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošītas kreisā krasta pieteka
- Džeimsa upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota
- Bedrivera upe ASV, Misūri labā krasta pieteka Dienviddakotas štatā
- Belfurša upe ASV, Misūri pietekas Šaienas kreisā krasta pieteka
- Tenesī upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai
- Šenandoa upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka
- Barabū upe ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas labā krasta pieteka
- Balta upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda
- Bovena upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Satora upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Goulberna upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Lodona upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Mitamita upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Moulameinkrīka upe Austrālijā, Marejas labā krasta pieteka
- Avoka upe Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Dārlinga upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas
- Laklana upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas
- Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
- Murumbiģi upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst
- Laionsa upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Tomsona upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka
- Klonkari upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km
- Saksbi upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē
- Ensa upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos
- Ille upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km
- Zalca upe Austrijā ("Salza"), Ensas labā krasta pieteka
- Šteire upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka
- Trauna upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru
- Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
- Rābca upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka
- Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
- Leha upe Austrijā un Vācijā (_Lech_), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
- Zalcaha upe Austrijā un Vācijā (_Salzach_), lejteces posmā - robežupe, Innas labā krasta pieteka, garums - 220 km
- Agere upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera
- Išle upe Austrijā, Traunas kreisā krasta pieteka
- Aghsu upe Azerbaidžānā (_Ağsu_), Kūras kreisā krasta pieteka
- Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā
- Gejčaja upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā
- Talačaja upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē
- Vileščaja upe Azerbaidžānas dienvidaustrumos, izteka Tališu kalnu ziemeļu daļā, ietek Kaspijas jūras Gizilaghačas līcī
- Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Ascjora upe Baltkrievijā (_Ascior_), Sožas kreisā krasta pieteka, robežupe ar Krieviju, kur saucas - Ostjora
- Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
- Avuta upe Baltkrievijā (_Avuta_), Vitebskas apgabalā, Dzisnas kreisā krasta pieteka
- Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
- Nareva upe Baltkrievijā un Polijā ("Narew"), Bugas labā krasta pieteka, garums - 438 km, ietek Zegžes ūdenskrātuvē (Bugas lejtecē)
- Pripete upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Loša upe Baltkrievijā, Ašmjankas kreisā krasta pieteka
- Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
- Pina upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Jasjeļda upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km
- Mišanka upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka
- Ļva upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka
- Ščara upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē
- Ļasnaja upe Baltkrievijā, Bugas labā krasta pieteka
- Bjarezina upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes
- Svislača upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē
- Ubarca upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km
- Zilupe upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha
- Nemuna upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. _Nemunas_), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā
- Uša upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Uša upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Hajna upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Laņa upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Aresa upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka
- Sluča upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Oļsa upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Pciča upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē
- Basja upe Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
- Ala upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Kļava upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Proņa upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka
- Hariņa upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa
- Ašmjanka upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Strača upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Narača upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera
- Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka
- Megna upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru
- Atrai upe Bangladešā, Rādžšāhī apgabalā, Džamunas labā krasta pieteka
- Semuā upe Beļģijā un Francijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Urta upe Beļģijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 166 km
- Alibori upe Beninas ziemeļu dalā (_Alibori_), Nigēras labā krasta pieteka
- Apere upe Bolīvijā (_Apere, Rio_), Mamores kreisā krasta pieteka
- Itonamasa upe Bolīvijā ("Rio Itonamas"), Gvapores kreisā krasta pieteka
- Ortona upe Bolīvijā ("Rio Orthon"), Pando departamentā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Bermeho upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē
- Rapulo upe Bolīvijā, Jakumas labā krasta pieteka
- Benisito upe Bolīvijā, Jatas kreisā krasta pieteka
- Ičilo upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Jakuma upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Jata upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Krivaja upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Spreča upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
- Vrbasa upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km
- Unaca upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka
- Sana upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km
- Šaše upe Bostvānā un Zimbabvē ("Shashe"), lielā daļā garuma šo valstu robežupe, Limpopo kreisā krasta pieteka
- Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka
- Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
- Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka
- Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe
- Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
- Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka
- Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka
- Anamu upe Brazīlijā (_Anamu, Rio_), Paras štata ziemeļos, Trombetasas kreisā krasta pieteka
- Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka
- Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
- Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe
- Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka
- Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka
- Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
- Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka
- Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka
- Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka
- Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka
- Iriri upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka
- Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka
- Katrimani upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
- Mukažai upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Ronuro upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka
- Surumu upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka
- Verdi upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
- Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
- Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
- Šingu upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m
- Tokantinsa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru
- Tapažosa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m
- Korumba upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
- Itui upe Brazīlijā, Itakvaji kreisā krasta pieteka
- Balsasa upe Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Anjandui upe Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
- Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka
- Bakaža upe Brazīlijā, Paras štatā, Šingu labā krasta pieteka
- Gurgeja upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Kaninde upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Urusuipretu upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
- Tiete upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā
- Itakvaji upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
- Kurusa upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
- Igvasu upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu
- Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
- Žutai upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km
- Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Struma upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Nišava upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km
- Tundža upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna
- Drjanovska upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Rosica upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Krumovica upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka
- Iskara upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
- Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Osema upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā
- Baba upe Centrālāfrikas Republikā (_Baba_), Vamas labā krasta pieteka
- Koto upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka
- Lobaje upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka
- Vaka upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka
- Sanga upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km
- Bangorana upe Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā, Bamingi labā krasta pieteka
- Pama upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka
- Kasai upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi
- Ubangi upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km
- Asiņupīte upe Cēsu novada Kaives pagastā, Risenes augšteces kreisā krasta pieteka
- Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Bailli upe Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
- Salamata upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Jizera upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km
- Morāva upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni
- Orlice upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka
- Vltava upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā
- Dije upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km
- Svratka upe Čehijā, Dijes kreisā krasta pieteka, garums - 172 km
- Bečva upe Čehijā, Morāvas kreisā krasta pieteka
- Uslava upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka
- Uhlava upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km
- Odera upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī
- Svitava upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka
- Jihlava upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km
- Otava upe Čehijā, Vltavas kreisā krasta pieteka, garums - 138 km
- Lužnice upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 208 km
- Sāzava upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 219 km
- Laha upe Čīlē, Biobio reģionā, Biobio labā krasta pieteka
- Alinga upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka
- Nereja upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka
- Bafalo upe Dienvidāfrikā (_Buffalo_), Kvazulu-Natālas provincē, Tugelas kreisā krasta pieteka
- Hartsa upe Dienvidāfrikas Republikā ("Harts"), Vālas labā krasta pieteka
- Krokodilrifīra upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka
- Rita upe Dienvidāfrikas Republikā ("Riet"), Vālas kreisā krasta pieteka
- Vāla upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos
- Feta upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vet"), Vālas kreisā krasta pieteka
- Vilge upe Dienvidāfrikas Republikā, Vālas kreisā krasta pieteka
- Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna
- Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
- Gvapore upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos
- Adera upe Dienvidsudānā (_Adar, Khwar_), Baltās Nīlas labā krasta pieteka
- Bahrelgazāla upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst
- Sobāta upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km
- Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
- Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
- Abanga upe Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonā (_Abanga_), Ogoves labā krasta pieteka
- Anseba upe Eritrejā (_'Anseba_), Barkas labā krasta pieteka
- Angereba upe Etiopijā un Sudānā (_Angereb Wenz_), Atbaras labā krasta pieteka
- Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
- Pampanga upe Filipīnās ("Pampanga River"), Lusonas salā, garums - 260 km, izteka Sjerramadres kalnos, ietek Lusonas jūras Manilas līcī
- Čiko upe Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas kreisā krasta pieteka
- Magata upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā, Kagajanas kreisā krasta pieteka
- Ala upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
- Malbula upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
- Ēna upe Francijā (_Ain_), Ronas labā krasta pieteka
- Ēra upe Francijā (_Aire_), Ēnas labā krasta pieteka
- Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka
- Anglēna upe Francijā (_Anglin_), Krēzas kreisā krasta pieteka
- Ardēša upe Francijā (_Ardèche_), Ronas labā krasta pieteka
- Aržantona upe Francijā (_Argenton_), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, Tuē kreisā krasta pieteka
- Armansona upe Francijā (_Armancon_), Jonnas labā krasta pieteka
- Arā upe Francijā (_Arrats_), Garonnas kreisā krasta pieteka, izceļas Pireneju ziemeļu atzaru kalnos
- Aro upe Francijā (_Arros_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju un Žēras departamentā, Aduras labā krasta pieteka
- Arū upe Francijā (_Arroux_), Burgundijā, Luāras labā krasta pieteka
- Asa upe Francijā (_Asse_), Diransas kreisā krasta pieteka
- Avra upe Francijā (_Avre_), Augšfrancijas reģiona Uāzas un Sommas departamentā, Sommas kreisā krasta pieteka
- Ēra upe Francijā (_Eure_), Sēnas kreisā krasta pieteka
- Oba upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km
- Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
- Gāra upe Francijā ("Gard"), Ronas labā krasta pieteka
- Endra upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā
- Jonna upe Francijā ("Yonne"), Sēnas kreisā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Morvāna masīvā, lejtece Parīzes baseinā
- Luēna upe Francijā ("Loing"), Sēnas kreisā krasta pieteka
- Lo upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē
- Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
- Usta upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka
- Rila upe Francijā ("Risle"), Sēnas kreisā krasta pieteka
- Seša upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka
- Arjēža upe Francijā (Ariège), Dienvidu-Pireneju reģionā, Garonnnas labā krasta pieteka
- Sambra upe Francijā un Beļģijā (_Sambre_), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
- Zāra upe Francijā un Vācijā (fr. "Sarre", vācu "Saar"), Mozeles labā krasta pieteka, garums - 246 km, izteka Vogēzos
- Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Vezēra upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Ila upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 235 km
- Draka upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka
- Arka upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka, garums - 150 km
- Kīra upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
- Serēna upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
- Vela upe Francijā, Lielā austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Suipa upe Francijā, Lielo Austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Selē upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
- Trijēra upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
- Šjēra upe Francijā, Māsas labā krasta pieteka
- Droma upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
- Ega upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
- Klēna upe Francijā, Vjennas kreisā krasta pieteka
- Krēza upe Francijā, Vjennas labā krasta pieteka, garums - 267 km
- Dū upe Francijas austrumos (_Doubs_), Sonas kreisā krasta pieteka, garums 440 km, sākas Juras austrumu nogāzē
- Oņona upe Francijas austrumos ("Ognon"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka, garums - 185 km
- Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka
- Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka
- Sona upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu
- Lū upe Francijas austrumu daļā (_Loue_), Dū kreisā krasta pieteka
- Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos
- Izēra upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus
- Verdona upe Francijas dienvidaustrumos ("Verdon"), Diransas kreisā krasta pieteka, garums 175 km
- Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
- Agū upe Francijas dienvidrietumos (_Agout_), Tarnas kreisā krasta pieteka
- Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu
- Aveirona upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka
- Gavdepo upe Francijas dienvidrietumos ("Gave de Pau"), Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums 170 km
- Tarna upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato
- Lija upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums \~120 km
- Midūza upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras labā krasta pieteka, garums \~100 km
- Sēņa upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka
- Vjenna upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni
- Bandiā upe Francijas rietumos, Šarantas kreisā krasta pieteka
- Butona upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka
- Uina upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka
- Arnona upe Francijas vidienē (_Arnon_), Šēras kreisā krasta pieteka
- Šēra upe Francijas vidienē ("Cher"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 320 km, izteka Centrālā masīva ziemeļos, kur iegrauzusies priekškalnu plato
- Orona upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
- Sodra upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
- Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
- Uāza upe Francijas ziemeļos (_Oise_), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km
- Sera upe Francijas ziemeļos (_Serre_), Adrēnu un Ēnas departamentos, Uāzas kreisā krasta pieteka
- Terēna upe Francijas ziemeļos, Pikardijas reģionā, Uāzas labā krasta pieteka, izteka Augšnormandijas reģiona ziemeļaustrumu pierobežā
- Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni
- Marna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. _Marne_), lielākā Sēnas pieteka, garums - 525 km, izteka Langras plato, lietusūdeņu uzplūdieni (līdz 5 m) ziemā
- Kujuvini upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē
- Rupununi upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē
- Potara upe Gajānā, Esekibo kreisā krasta pieteka, tajā Kajetura ūdenskritums
- Aframa upe Ganā (_Afram_), Voltas labā krasta pieteka, ietek Voltas ūdenskrātuvē un paplašina to
- Aoja upe Grieķijā (_Aóös_), Epiras perifērijā, Vjosas labā krasta pieteka
- Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Enipefa upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka
- Strimona upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Angita upe Grieķijas ziemeļaustrumu daļā (_Angitis_), Strimonas kreisā krasta pieteka
- Kvirila upe Gruzijā ("Kvirila"), Rioni labā krasta pieteka
- Chenisckali upe Gruzijā ("Tsenistskali"), Rioni labā krasta pieteka, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, ieteka Kolhidas zemienē
- Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē
- Iori upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē
- Hrami upe Gruzijā, Debedas kreisā krasta pieteka
- Mašavera upe Gruzijā, Hrami labā krasta pieteka
- Ksani upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka
- Pochovisckali upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka
- Akstafa upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Algeti upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Dzegamčaja upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Šamhorčaja upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Džodžora upe Gruzijā, Rioni kreisā krasta pieteka
- Abaša upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Civi upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Hanisckali upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
- Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
- Pasjona upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas
- Bafinga upe Gvinejā un Kotdivuārā, Nzo labā krasta pieteka
- Bale upe Gvinejā un Mali, Nigēras augšteces labā krasta pieteka
- Bafinga upe Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā krasta pieteka
- Kupa upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā
- Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
- Bosuta upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Dobra upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
- Gļina upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
- Korana upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
- Krapina upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Loņa upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Bedņa upe Horvātijā, Varaždinas županijā, Dravas labā krasta pieteka
- Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka
- Antsla upe Igaunijā (_Antsla_), Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka, iztek no Lēdlas ezera
- Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā
- Elva upe Igaunijā, Emajegi labā krasta pieteka
- Leivajegi upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka
- Sauga upe Igaunijā, ietek Pērnavas līcī, izteka Raplas apriņķa dienvidos
- Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
- Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
- Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
- Līvi upe Igaunijā, Kazari labā krasta pieteka, augštece Harju un Raplas apriņķa rietumos
- Pedja upe Igaunijā, Lielās Emajegi kreisā krasta pieteka, garums - 128 km
- Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos
- Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
- Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka
- Enge upe Igaunijā, Pērnavas un Raplas apriņķī, Velizes kreisā krasta pieteka
- Reiju upe Igaunijā, Pernu kreisā krasta pieteka, iztek no Sokas ezera Latvijā, pie Igaunijas robežas
- Vigala upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Velizes labā krasta pieteka
- Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka
- Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums
- Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Vendra upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Jegala upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums
- Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka
- Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē
- Rāzika upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas kreisā krasta pieteka
- Ambla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka
- Jeneda upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka; Jeni
- Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka
- Adžaja upe Indijā (_Ajay_), Bhāgīrathi pieteka Rietumbengāles štatā
- Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
- Arna upe Indijā (_Arna_), Mahārāštras štatā, Pengangas kreisā krasta pieteka
- Bāgha upe Indijā (_Bāgh_), Mahārāštras štata austrumos, Vaigangas kreisā krasta pieteka
- Bāghmati upe Indijā (_Bāghmati Nadī_), Gangas kreisā krasta pieteka
- Gomati upe Indijā (_Gomati_), Utarpradēšas štatā, Gangas kreisā krasta pieteka
- Dudna upe Indijā ("Dudna"), Mahārāštras štatā, Godāvari kreisā krastā pieteka
- Girna upe Indijā ("Girnā"), Mahārāštras štatā, Tāpi kreisā krastā pieteka
- Prānhita upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai
- Pūrna upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata vidienē, Dudnas kreisā krasta pieteka
- Pūrna upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā, Tāpi kreisā krasta pieteka
- Vainganga upe Indijā ("Waingangā"), Madhja Pradēšas un Mahārāštras štatā, Prānhitas kreisā krasta pieteka
- Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
- Sārda upe Indijā un Nepālā, Ghāgharas labā krasta pieteka
- Čināba upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā
- Džheluma upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā
- Rāvi upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti
- Benithora upe Indijā, Bhīmas kreisā krasta pieteka Karnātakas štata ziemeļos, izteka un augštece Mahārāštras štata dienvidos
- Banāsa upe Indijā, Čhatisgarhas un Madhja Pradēšas štatā, Sonas labā krasta pieteka
- Barākara upe Indijā, Džhārkhandas štatā, Damodaras kreisā krasta pieteka
- Beārma upe Indijā, Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā, Narmadas labā krasta pieteka
- Bandžāra upe Indijā, Madhja Pradēšas štatā, izteka un augštece Čhatisgarhas štatā
- Tela upe Indijā, Odišas štatā, Mahas labā krasta pieteka
- Banāsa upe Indijā, Rādžastānas štata austrumos, Čambalas kreisā krasta pieteka
- Beāsa upe Indijā, Satledžas labā krasta pieteka Pendžābas štatā, augštece Himāčala Pradēšas štatā
- Belana upe Indijā, Utarpradēšas štata dienvidos, Gangas pietekas Tonsas labā krasta pieteka
- Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka
- Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
- Belajana upe Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Austrumkalimantānas provincē, Telenas labā krasta pieteka
- Melavi upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas kreisā krasta pieteka
- Sekajana upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas labā krasta pieteka
- Alanda upe Irānā (_Aland_), Rietumazerbaidžānas ostānā, Āgčājas kreisā krasta pieteka
- Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka
- Dijala upe Irānā un Irākā ("Diyala"), Tigras kreisā krasta pieteka, garums - \~500 km
- Karasū upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka
- Kotura upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka
- Bāzofta upe Irānā, Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā, Kārūnas labā krasta pieteka
- Kešgana upe Irānā, Karhes kreisā krasta pieteka
- Deza upe Irānā, Kārūnas labā krasta pieteka
- Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona
- Finna upe Īrijā, Donegolas grāfistē, Foilas kreisā krasta pieteka
- Meiga upe Īrijā, Limerikas grāfistē, Šenonas kreisā krasta pieteka
- Nora upe Īrijā, Līšas un Kilkeni grāfistē, Berovas labā krasta pieteka
- Moja upe Īrijā, Mejo grāfistē, Konna ezera noteka uz Atlantijas okeānu
- Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe
- Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla
- Tungnaau upe Islandē, Tjoursau kreisā krasta pieteka
- Svardau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, Blandas labā krasta pieteka
- Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
- Eistriraungau upe Islandes Dienvidu Zemes rietumos, Idriraungau kreisā krasta pieteka
- Nordirau upe Islandes Rietumu Zemē, Tvērau labā krasta pieteka
- Kraukau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Lahsau labā krasta pieteka
- Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Ada upe Itālijā (_Adda_), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos, caurtek Komo ezeru
- Anjēne upe Itālijā (_Aniene_), Tibras kreisā krasta pieteka
- Aterno upe Itālijā (_Aterno_), Abruco kalnos, Peskāras kreisā krasta pieteka
- Avīzio upe Itālijā (_Avisio_), Adidžes kreisā krasta pieteka
- Izarko upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka
- Noče upe Itālijā, Adidžes labā krasta pieteka
- Toče upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lago Madžores ezerā
- Sēzija upe Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, izteka Pjemontas reģiona Verčelli provinces ziemeļrietumos
- Stura di Demonte upe Itālijā, Tanāro kreisā krasta pieteka
- Bormida upe Itālijā, Tanāro labā krasta pieteka
- Anhilāra upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera
- Bakiljone upe Itālijā, Venēcijas reģionā, Brentas labā krasta pieteka
- Kjani upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka
- Nera upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka
- Kjeze upe Itālijas ziemeļos (_Chiese_), Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka
- Oljo upe Itālijas ziemeļos (_Oglio_), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos
- Minčo upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera
- Mella upe Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka
- Tanāro upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu
- Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos
- Neļgese upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km
- Čarki upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km
- Tuostaha upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km
- Striklenda upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, Flajas kreisā krasta pieteka, garums - 500 km
- Kavarava upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera
- Vaimakariri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Otira upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Tertera upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā
- Hakari upe Kalnu Karabahā, Vorotanas kreisā krasta pieteka
- Mbama upe Kamerūnā ("Mbam"), Sanagas labā krasta pieteka
- Abitibi upe Kanādā (_Abitibi River_), Mūsas (_Moose River_) labā krasta pieteka, iztek no Abitibi ezera, garums 540 km, kritums 265 m
- Ārktikredrivera upe Kanādā (_Artic Red River_), Ziemeļrietumu Teritoriju rietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
- Aukpara upe Kanādā (_Aukpar River_), Bafina salas dienvidu daļā, Aumaģuaka ezera noteka uz Foksa baseinu
- Asiniboina upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km
- Fortnelsona upe Kanādā ("Fort Nelson River"), Britu Kolumbijā, Liārdas labā krasta pieteka
- Frānsisa upe Kanādā ("Frances River"), Jukonā, Liārdas kreisā krasta pieteka
- Kazana upe Kanādā ("Kazan River"), Dubontas labā krasta pieteka, garums 732 km
- Kenogami upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
- Klondaika upe Kanādā ("Klondike River"), Jukonas teritorijā, Jukonas upes labā krasta pieteka
- Liārda upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni
- Ogoki upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
- Petito upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera
- Sageneja upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka
- Sautnahani upe Kanādā ("South Nahanni River"), Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas kreisā krasta pieteka
- Otava upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē
- Bella upe Kanādā, Jukonas teritorijas ziemeļrietumu daļā, Porkjupainas labā krasta pieteka
- Batiskāna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Sentlorensas (Svētā Labrenča upes) kreisā krasta pieteka
- Bella upe Kanādā, Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā, Notavejas kreisā krasta pieteka
- Greitbēra upe Kanādā, Makenzi labā krasta pieteka
- Beili upe Kanādā, Nuavutā, izteka un augštece Ziemeļu Teritorijā, Bakas labā krasta pieteka
- Pīsrivera upe Kanādā, Sleivas kreisā krasta pieteka, garums - 1920 km, veidojas Klinšu kalnos, satekot Finli un Parsnipai
- Tompsona upe Kanādas rietumos ("Thompson River"), Freizeras kreisā krasta pieteka
- Arktiskā Redrivera upe Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
- Pīla upe Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
- Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
- Aršali upe Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabalā, Sileti labā krasta pieteka
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Karaezenas pieteka
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas (Žajikas) labā krasta pieteka
- Eleka upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
- Išima upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā
- Ilkenkobda upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km
- Irghiza upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs
- Temira upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka
- Begena upe Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Sirdarjas labā krasta pieteka
- Turgaja upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā
- Ubagana upe Kazahstānā, Tobolas labā krasta pieteka
- Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
- Ati upe Kenijā (_Athi_), Vidusprovincē, Galanas kreisā krasta pieteka
- Alabuka upe Kirgizstānā (_Ala-Buka_), Narinas apgabala dienvidrietumos, Narinas kreisā krasta pieteka
- Atbaši upe Kirgizstānā (_At-Bașı_), Narinas kreisā krasta pieteka
- Aksu upe Kirgizstānā un Ķīnā, Tarimas kreisā krasta pieteka
- Jasi upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
- Kugarta upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
- Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
- Kuršaba upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai
- Kekemerena upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka
- Sonkela upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka, iztek no Sonkela
- Arjari upe Klumbijā (_Ariari, Rio_), Gvavjares labā krasta pieteka
- Ačerjoka upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Losinga upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Purna upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka
- Ariporo upe Kolumbijā (_Ariporo, Rio_), Kasanares departamentā, Metas kreisā krasta pieteka, izceļas Austrumkordiljeras kalnos
- Apaporisa upe Kolumbijā (_Rio Apaporis_), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Kagvana upe Kolumbijā ("Rio Caguan"), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Kauinari upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka
- Kaketa upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē
- Jari upe Kolumbijā ("Rio Yari"), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Miritiparana upe Kolumbijā ("Rio Miriti Parana"), Amazonasas departamenta ziemeļu daļā, Kaketas kreisā krasta pieteka
- Neči upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
- Kauka upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
- Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
- Arauka upe Kolumbijā un Venecuēlā (_Arauca, Rio_), \~60 km posmā arī šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Sinu upe Kolumbijā, Antjokijas un Kordovas departamentā, izteka Rietumkordiljeru ziemeļu galā, ietek Karību jūrā
- Sesara upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka
- Sogamoso upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka
- Lukenije upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Lukenie"), Kasai labā krasta pieteka
- Ruki upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km)
- Lulonga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km
- Lulva upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi
- Sankuru upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato
- Luiza upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka
- Lukoši upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka
- Lukuga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina
- Giri upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Giri"), Ubangi kreisā krasta pieteka
- Lua upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Lua"), Ubangi kreisā krasta pieteka
- Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe
- Likvalaozerba upe Kongo Republikā, Sangas kreisā krasta pieteka
- Beli Drima upe Kosovā, izteka Ziemeļalbānijas Alpos pie Melnkalnes robežas, lejtece Albānijā, kur satakot ar Drini Zi izveido Drini upi, kas ietek Adrijas jūras Drini līcī
- Bagoe upe Kotdivuārā un Mali (_Bagoé_), Bani labā krasta pieteka
- Baule upe Kotdivuārā un Mali, Bani labā krasta pieteka, izteka un augštece Kotdivuārā
- Jula upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Pokšeņga upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Ježuga upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
- Aktaja upe Krievijā (_Aktai_), Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisā krasta pieteka
- Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka
- Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
- Alaja upe Krievijā (_Alaj_), Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Tereškas labā krasta pieteka
- Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka
- Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka
- Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
- Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē
- Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka
- Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka
- Amņa upe Krievijā (_Amnja_), Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka
- Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Andarma upe Krievijā (_Andarma_), Tomskas apgabalā, Obas baseinā, Parbigas labā krasta pieteka
- Andoga upe Krievijā (_Andoga_), Vologdas apgabalā, Sudas kreisā krasta pieteka
- Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka
- Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
- Anuja upe Krievijā (_Anjuj_), Piejūras novadā, Amūras labā krasta pieteka
- Anuja upe Krievijā (_Anuj_), Obas kreisā krasta pieteka Altaja novadā, augštece Altaja Republikā
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
- Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka
- Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
- Askiza upe Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā, Abakanas labā krasta pieteka
- Asa upe Krievijā (_Assa_), Ingušijas Republikā, Sunžas labā krasta pieteka
- Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā
- Aškadara upe Krievijā (_Aškadar_), Baškortostānas Republikas dienvidu daļā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Ašlika upe Krievijā (_Ašlyk_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas pietekas Vagajas kreisā krasta pieteka
- Atkara upe Krievijā (_Atkara_), Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Atmisa upe Krievijā (_Atmis_), Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
- Avāru Koisu upe Krievijā (_Avarskoe Kojsu_), Dagestānas Republikas dienvidos, Sulakas labā krasta pieteka
- Babka upe Krievijā (_Babka_), Permas novadā, Silvas kreisā krasta pieteka
- Badarma upe Krievijā (_Badarma_), Irkutskas apgabalā, Angaras kreisā krasta pieteka
- Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
- Iļeka upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
- Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. _Agizela_), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna
- Olima upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
- Iputa upe Krievijā un Baltkrievijā (Ipuca), Sožas kreisā krasta pieteka, garums - 437 km
- Baldža upe Krievijā un Mongolijā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Ņukža upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka
- Čikoja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km
- Hiloka upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera
- Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
- Gazimura upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā
- Menza upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Čikojas kreisā krasta pieteka
- Čita upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas kreisā krasta pieteka
- Oļenguja upe krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka
- Džila upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka
- Čara upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē
- Tungira upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Oļokmas labā krasta pieteka
- Borzja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
- Unda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
- Bludnaja upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
- Ungo upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
- Suhara upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, Obas pietekas Čarišas kreisā krasta pieteka
- Koksa upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
- Barnaulka upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka
- Čumiša upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā
- Iša upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka
- Pesčanaja upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka
- Čariša upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs
- Baškausa upe Krievijā, Altaja Republikā, Čulišmanas kreisā krasta pieteka
- Sema upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
- Ursula upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
- Arguta upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka
- Kadrina upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka
- Čuja upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km
- Uļma upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka
- Nora upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka
- Selemdža upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā
- Giļuja upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē
- Kosma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
- Šapkina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera
- Kolva upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km
- Kima upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Soina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka
- Vija upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Iļeša upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Ustja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos
- Piņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai
- Vitima upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā
- Boļšojika upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Sakmara upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē
- Zilaira upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Tanalika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
- Ika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
- Malijinzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Inzeras labā krasta pieteka
- Baza upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Karmasana upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Uršaka upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Čermasana upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena
- Sjuņa upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena
- Inzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē
- Nuguša upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka
- Bira upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka
- Psjola upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km
- Sņežeta upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka
- Uņeča upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
- Bulakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Cirika upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Demjada upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Gorbiloka upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Ima upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Kevekte upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Krivaja upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Majgunda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Nimnokita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Sivakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Talikita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Uakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Želbana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Aktragda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bira upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bojme upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bugarikta upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bulanki upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Konnorina upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Nerungda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Olingda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Vojmakana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Cipa upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs
- Molbo upe Krievijā, Čaras kreisā krasta pieteka
- Toko upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka
- Aksaja upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka
- Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
- Miasa upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
- Belaja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Anadiras kreisā krasta pieteka
- Oloičana upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Oloja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
- Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
- Bula upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Karla upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Kubņa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Boļšojciviļa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka
- Hopjora upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē
- Aksaja upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā
- Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
- Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
- Judoma upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā
- Gorbi upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka
- Akačana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka
- Aima upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
- Batomga upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
- Maimakana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
- Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Serdoba upe Krievijā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Savala upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka
- Dimka upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
- Meļļa upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
- Menzeļa upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
- Useņa upe Krievijā, Ikas labā krasta pieteka
- Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
- Iļima upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars
- Čerčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Čermančeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Kremenšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Ļistvenņičnaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Ņersa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Penčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tagula upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tenišeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tumanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Verhņaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Hindičeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Izana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kočetara upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kunčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Peja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Sļudjanka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Takučeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Toporoka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Žuja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē
- Ikeja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
- Iļira upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
- Kireja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka
- Čora upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
- Turiga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
- Kočenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka
- Handa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka
- Miņa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
- Uļkana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
- Kirenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm
- Ņepa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā
- Teza upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Luha upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Ņerļa upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kasta upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Sota upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Abakana upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana)
- Baksana upe Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas kreisā krasta pieteka, sākas no Elbrusa ledājiem
- Protva upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka
- Lava upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km
- Oklana upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Penžinas labā krasta pieteka
- Bistraja upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka
- Jelovka upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka
- Ščapina upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes labā krasta pieteka
- Urupa upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Boļšojzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Malijzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Teberda upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Kasma upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Iņa upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā
- Sisola upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km
- Lala upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka
- Pušma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
- Baisa upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Moloma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km
- Luza upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km
- Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
- Debina upe Krievijā, Kolimas kreisā krasta pieteka
- Bahapča upe Krievijā, Kolimas labā krasta pieteka
- Lopju upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka
- Vaška upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km
- Šoča upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Ļohta upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka
- Tobiša upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Mila upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka
- Paļju upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas kreisā krasta pieteka
- Kogeļa upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka
- Aijuva upe Krievijā, Komi Republikā, Ižmas labā krasta pieteka
- Jurjaha upe Krievijā, Komi Republikā, Lajas labā krasta pieteka
- Iliča upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē
- Boļšaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
- Malaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
- Lopju upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka
- Ožina upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka
- Poruba upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka
- Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
- Andoba upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Gaļičska upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Meza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Šača upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Tebza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Veksa upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Meža upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos
- Laba upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai
- Farsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka
- Beisužekļevija upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Beisugas kreisā krasta pieteka
- Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Afipsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Psekupsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Pšiša upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Čamlika upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka
- Agapa upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
- Jangoda upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
- Tareja upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
- Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka
- Kungusa upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka
- Agula upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka
- Kana upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos
- Anža upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
- Ribnaja upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
- Kuriša upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka
- Poima upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Hantaika upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka
- Dudipta upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera
- Jeika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Čerčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Čipinšeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Kojoka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Pakanačeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Početa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Podkamennaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Šigašeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Talaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Kņazeva upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Osinovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Tenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Tulenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kimču upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
- Mutoraja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
- Tičani upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
- Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
- Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
- Maimeča upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km
- Bahta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka
- Kureika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē
- Turu upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka
- Embemčime upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
- Tembenči upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
- Mojero upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem
- Ambardaha upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka
- Mojerokona upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka
- Kočečuma upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato
- Iļimpeja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Učami upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Tutončana upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Čuņa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai
- Pura upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
- Čistjakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Durakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Kuzminka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Ņikoļskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Poģelannaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Šišina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Usolka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Bojarskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Lugovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Mašukovka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Rižkova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Rodina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Barņeva upe Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas labā krasta pieteka
- Iseta upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
- Svapa upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka
- Tuskara upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka
- Tima upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka
- Kšeņa upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Ižora upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Oredeža upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka
- Mga upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Tosna upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Ohta upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka
- Tihvinka upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km
- Paša upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Baigora upe Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Matiras kreisā krasta pieteka, Matiras ūdenskrātuves augšgalā
- Molongda upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka
- Jasačnaja upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka
- Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
- Baligičana upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
- Korkodona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
- Kedona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka
- Kegaļi upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
- Drezna upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
- Pehorka upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka
- Nara upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē
- Kļazma upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē
- Siviņa upe Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka
- Redja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
- Holova upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Ļņanaja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Huba upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Mda upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Uvera upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Polometa upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka
- Holiņja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka
- Berezaika upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Koboža upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Kamenuška upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
- Ora upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
- Iča upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Kama upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Tartasa upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Tara upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Šegarka upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Baksa upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Šegarkas labā krasta pieteka
- Hosedaju upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka
- Adzjva upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
- Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
- Pjana upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves
- Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka
- Tjoša upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka
- Urga upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Aipima upe Krievijā, Obas baseinā, Pungas labā krasta pieteka
- Kosesa upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Limbeļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Sangiļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Suunduka upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
- Borovka upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka
- Djoma upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē
- Kupagana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka
- Kargalka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Salmiša upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Buzuluka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
- Boļšojurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Kuvaja upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Malijurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Toka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Kutuluka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Malijkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Boļšojkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē
- Soka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
- Sosna upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Isa upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka
- Vada upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
- Mokša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju
- Viša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka
- Buja upe Krievijā, Permas apgabalā un Baškorostānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
- Tanipa upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka
- Piza upe Krievijā, Permas novadā un Baškorostānas Republikā, Bujas labā krasta pieteka
- Kambarka upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Kuva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Iņvas kreisā krasta pieteka
- Iņva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Koiva upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
- Usvja upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
- Uļviča upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka
- Obva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Jaiva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Velva upe Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidū, Iņvas kreisā krasta pieteka
- Barda upe Krievijā, Permas novadā, Silvas labā krasta pieteka
- Aloja upe Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā, Veļikajas (Mudes) labā krasta pieteka
- Pļusa upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē
- Poļista upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
- Kuņja upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka
- Vasjugana upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1082 km
- Čižapka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
- Ņuroļka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
- Čertala upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
- Jagiļjaha upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
- Ranova upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
- Proņa upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi
- Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
- Kaļitva upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē
- Boļšaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Oļhovaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
- Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
- Karasala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka
- Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
- Derbeke upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km
- Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka
- Moma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā
- Bitantaja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km
- Abirabita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka
- Ožogina upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju
- Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
- Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
- Kengkeme upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km
- Morkoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka
- Hanja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka
- Birekte upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Bura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Pura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Ukukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Unukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Merčimdena upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Siļigira upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Hoska upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka
- Čočoļugjuna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka
- Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
- Ņuja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato
- Betinče upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Hamaki upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Očugujmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Timpičana upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Ulahanmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Sutama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka
- Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
- Karalika upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka
- Sjezžaja upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
- Kondruča upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka
- Surguta upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka
- Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
- Sestra upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Boļšojkušuma upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Kameļika upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Idolga upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Karamiša upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Balanda upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
- Medvedica upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina
- Jeruslana upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā
- Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
- Ostjora upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora
- Voroņica upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
- Gračovka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas kreisā krasta pieteka
- Aigurka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas labā krasta pieteka
- Kalausa upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē
- Kosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka
- Alapaiha upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka
- Beļakovka upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
- Kakva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Ļaļa upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka
- Ņica upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
- Balda upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
- Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
- Pišma upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Cna upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km
- Ertiļa upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka
- Maizasa upe Krievijā, Taras labā krasta pieteka
- Kazanka upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana
- Azasa upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Hamsira upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Baliktighema upe Krievijā, Tivas Republikas austrumu daļā, Kizilhemas kreisā krasta pieteka
- Balahļeja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Irtišas pietekas Vagajas labā krasta pieteka
- Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka
- Poluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km
- Malijjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka
- Boļšojaltima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Ļamina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Nazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Tromjogana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Konda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru
- Boļšojtapa upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Jukonda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Kama upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Mulimja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka
- Ščučja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka
- Soruma upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka
- Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās
- Boļšojsalima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Boļšojjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1063 km, kuģojama 457 km no ietekas
- Kazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu
- Purpe upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka
- Vingapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka
- Hadute upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Jevojaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Tabjaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Ļapina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Vogulka upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka
- Vagaja upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
- Mendeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas kreisā krasta pieteka
- Ļisica upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Orlovka upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Sočura upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Čaja upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Labrjogana upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Parabeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai
- Mogoča upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka
- Mologa upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē
- Vala upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka
- Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
- Iža upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Nilga upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
- Uva upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
- Biserta upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka
- Tjuja upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka
- Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Bariša upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km
- Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
- Kiržača upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kolokša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Pekša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Sudogda upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
- Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
- Bahtemira upe Krievijā, Volgas labā krasta atteka lejpus Astrahaņas
- Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
- Buzuluka upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Torguna upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka
- Arčeda upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Kičmeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Šaržeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Jentala upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
- Čagodošča upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Uftjuga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka
- Tolšma upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Vologda upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Suhona upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera
- Obnora upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Monza upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Ojata upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Čembara upe Krievijā, Voronas kreisā krasta pieteka
- Bogučarka upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā, Voroņežas apgabalā, lejtece Ukrainā (_Bila_), Ajdaras kreisā krasta pieteka
- Uruha upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē
- Aga upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Aguca upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Kira upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Kalakana upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
- Kalara upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
- Karenga upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
- Zeja upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā
- Depa upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka
- Toma upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka
- Brjanta upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka
- Urkana upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka
- Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Vovča upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka
- Vorkslica upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka
- Vorskla upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē
- Džida upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Temnika upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Uda upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka
- Muja upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka
- Veļikaja upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī
- Ahtičaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka
- Oka upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas
- Maja upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka
- Tirkana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
- Ujana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
- Čogara upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
- Džana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
- Galama upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
- Gerbikana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
- Ševļi upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
- Toma upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē
- Sunža upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē
- Mama upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka
- Tuba upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka
- Žizdra upe Krievijas Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka
- Reseta upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka
- Resa upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka
- Pissa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā
- Agrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā
- Zlaja upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Rževkas kreisā krasta pieteka
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
- Ura upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Kondoma upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Mrasu upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Taidona upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Vjatka upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē
- Lumpuna upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Soza upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka
- Soma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka
- Ivkina upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka
- Lobaņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Fedorovka upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka
- Kuzjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
- Šubrjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
- Volmanga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka
- Bokovaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
- Juma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
- Iža upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Jaraņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Bistrica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kiškiļa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Ludjana upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Ņemda upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Voja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Pižma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Veļikaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Suma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka
- Irdoma upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka
- Usta upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Vičegda upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā
- Kobra upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Ļetka upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Berjozovka upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka
- Junjaha upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka
- Paga upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos
- Ižma upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva
- Ļebeda upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai
- Kosju upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos
- Boļšaja Siņa upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos
- Ļemva upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Polāro Urālu dienvidrietumu nogāzēs
- Seida upe Krievijas Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
- Lokčima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
- Ņema upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
- Višera upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka
- Voļa upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka
- Vima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Koina upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka
- Vesļana upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka
- Jelva upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
- Požega upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
- Vorikva upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
- Vorkuta upe Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, Usas labā krasta pieteka
- Ņelša upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka
- Belijluha upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
- Kņažaja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
- Ņeja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Ponga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Viga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Boļšaja Šanga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Ņeja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Piščuga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Voča upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka
- Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka
- Tasejeva upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km)
- Tima upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka
- Turuhana upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem
- Taimura upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni
- Vivi upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera
- Amila upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas
- Kazira upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos
- Seima upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Oskola upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Černaja upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Tigoda upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Usmaņa upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Laža upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka
- Ņemda upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Keresta upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Oskuja upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Pževča upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Čeka upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka
- Oma upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska
- Laja upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera
- Juronga upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Rutka upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē
- Ižma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka
- Čornaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
- Vaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
- Lapšanga upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ļunda upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Vola upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ošma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Šukša upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Uza upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Aiva upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras labā krasta pieteka
- Vorona upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km
- Višera upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Berjozovaja upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka
- Jazvja upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Ulsa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Veisa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Usuri upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km
- Maniča upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera
- Berjozovaja upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Timptona upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni
- Ujandina upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros
- Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
- Argajurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Buhuruka upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Kuranahjurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Ulahanbaki upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Ulahankuegulura upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka
- Boļšojillimaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Čuļmana upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Hatimi upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Dželtulaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
- Seimdže upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
- Ginima upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka
- Igiata upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka
- Ulahanbotuobuja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
- Ulahanvava upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
- Tjukjana upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē
- Čagra upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē
- Tersa upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Vorja upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka
- Soža upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē
- Ugra upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji
- Jegorlika upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde
- Boļšojousa upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka
- Pelima upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km
- Tagila upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Matira upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Voroņeža upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka
- Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Vaha upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina
- Koļikjegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Kulinigola upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Sabuna upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Upa upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Plava upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka
- Šata upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
- Uperta upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
- Toropa upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km
- Seļižarovka upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka
- Ļuga upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
- Umjaka upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Uta upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Juza upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kunoža upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kokšenga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka
- Vaga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu
- Vohma upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ida upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka
- Unža upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē
- Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka
- Čuruksa upe Krimā, Kačas labā krasta pieteka
- Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
- Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka
- Aruna upe Ķīnā (_Arun He_), Neņdzjanas labā krasta pieteka
- Babiaņdzjana upe Ķīnā (_Babian Jiang_), Da labā krasta pieteka Vjetnamā
- Jalundzjana upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi
- Lohita upe Ķīnā un Indijā, Brahmaputras kreisā krasta pieteka
- Čhuma upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas (Jandzi) kreisā krasta pieteka
- Dančhu upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas labā krasta pieteka, Jandzi augštece
- Manāsa upe Ķīnā, Butānā un Indijā, Brahmaputras labā krasta pieteka, sākas Tibetas dienvidos
- Daduhe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjanas kreisā krasta pieteka
- Sjaņšuihe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjaņas kreisā krasta pieteka
- Haņšui upe Ķīnā, Dzjalindzjanas kreisā krasta pieteka Šaaņsji provincē
- Taodzjana upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Gunšui kreisā krasta pieteka
- Gunšui upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Taodzjanas labā krasta pieteka
- Hesui upe Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā, Gandzajanas kreisā krasta pieteka
- Eņdzjana upe Ķīnā, Dzjansji provinces vidusdaļā, Gandzjanas labā krasta pieteka
- Baišuidzjana upe Ķīnā, Gaņsu provincē, Bailundzjanas labā krasta pieteka
- Guidzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
- Hedzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
- Beipaņdzjana upe Ķīnā, Guidžou provinces rietumos, Hunšuihe pieteka
- Beižuhe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Dzjaluhes labā krasta pieteka
- Baihe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Tanhe labā krasta pieteka
- Mišui upe Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā, Siandzjanas labā krasta pieteka
- Satledža upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā
- Dzjalindzjana Upē Ķīnā, Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - 119 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
- Ghāghara upe Ķīna, Nepālā un Indijā (_Ghāghara_), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus
- Kosī upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus
- Fudzjana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Dzjalindzjanas labā krasta pieteka
- Lithana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Jalundzjanas labā krasta pieteka
- Baihe upe Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļrietumos, Huanhe labā krasta pieteka
- Huanhuahe upe Ķīnā, Sjuņdžjanas kreisā krasta pieteka Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, augštece un izteka Guandunas provinces dienvidu daļā
- Hulanhe upe Ķīnā, Sungari labā krasta pieteka
- Benhe upe Ķīnā, Šaņdunas provincē, Ihes labā krasta pieteka
- Huaihe upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi
- Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
- Hotana upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi
- Mudaņdzjana upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos
- Siļaohe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka
- Sinkaihe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka
- Taidzihe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka
- Ļuhe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe labā krasta pieteka
- Banfai upe Laosā, Khammūanas provincē, Nojas labā krasta pieteka
- Banhjena upe Laosā, Savannakhētas provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
- Bena upe Laosā, Udomsai provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
- Īslīce upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis)
- Rītupe upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja
- Abaine upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa
- Akmeņupe upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte
- Alainīte upe Latvijā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Ērgļu pagastā, Ogres labā krasta pieteka, garums - 12 km
- Aiviekste upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km)
- Akmeņvalks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes kreisā krasta pieteka; Akmeņu valks
- Ālave upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave
- Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
- Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
- Akmeņrūcis upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka
- Abrupe upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku
- Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
- Alūksnīte upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte
- Aktīca upe Latvijā, Krāslavas novadā, Asūnīcas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km; Aktica
- Āriņupīte upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Alekšupīte upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe
- Akmeņupe upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte
- Aronīte upe Latvijā, Madonas novada Vestienas un Sausnējas pagastā, Vesetas labā krasta pieteka, garums - 7 km
- Abrupe upe Latvijā, Saldus novadā, Zaņas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km
- Aims upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava
- Āriņa upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte
- Ančupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka
- Ārņupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka
- Abava upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā
- Vecaldaunīca upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte
- Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas
- Stora upe Lielbritānijā (_Stour_), Anglijā, izteka Kembridžšīras grāfistes austrumos, lielākajā daļā tecējuma ir Sfolkas un Eksesas grāfistes robežupe, ietek Ziemeļjūrā
- Trenta upe Lielbritānijā (_Trent_), Anglijā, garums - 274 km, izteka Peninu kalnu dienvidos, ietek Ziemeļjūrā
- Eivona upe Lielbritānijā, Anglijā, izteka austrumos no Bristoles, ietek Lamanšā (Angļu kanālā) uz austrumiem no Bornmutas
- Aidla upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
- Dava upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
- Sora upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka
- Dērventa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas kreisā krasta pieteka
- Vorfa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas labā krasta pieteka
- Tīma upe Lielbritānijā, augštece Velsā, nelielā posmā Velsas un Anglijas robežupe, lielākā daļa tecējuma Anglijā, Sevērnas labā krasta pieteka
- Kesli upe Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, izteka Saterlendas rietumos, ietek Dornofērtā salas austrumos
- Benna upe Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, izteka Mornas kalnos, caurtek Neja ezeru, ietek Foilas līcī
- Temza upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km)
- Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka
- Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā
- Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km
- Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka
- Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Telšu apriņķa ziemeļos, Ezeres kreisā krasta pieteka
- Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka
- Audrupe upe Lietuvā (_Audrupys_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Audras pieteka
- Aunuva upe Lietuvā (_Aunuva_), Šauļu apriņķī, Ventas pietekas Šatrijas kreisā krasta pieteka
- Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes
- Širvinta upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka
- Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka
- Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka
- Veivirža upe Lietuvā, Ašvas labā krasta pieteka
- Šimša upe Lietuvā, Dubīsas kreisā krasta pieteka
- Šventoja upe Lietuvā, izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Utenas apriņķa Ignalinas rajonā; ietek Nēres upē pie Jonavas
- Šīša upe Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā, Nemunas pieteka, tās deltas ziemeļu atzarā
- Jotija upe Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļos, Šešupes labā krasta pieteka
- Verseka upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka
- Šaļča upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izteka uz Baltkrievijas robežas
- Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas
- Lukna upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka
- Varēne upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka
- Minija upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu
- Strēva upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, ietek Kauņas jūras austrumu galā
- Dubīsa upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, izteka netālu no Šauļiem
- Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā
- Naroča upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka
- Serveča upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka
- Barupe upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Joda upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Linkava upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Obele upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Dotnuvēle upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka
- Josta upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka
- Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku
- Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka
- Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
- Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka
- Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka
- Dovine upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
- Nova upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
- Pilve upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
- Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī
- Babrunga upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera
- Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka
- Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
- Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka
- Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
- Varduva upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka uz Latvijas robežas, iztek no neliela ezera pie Telšiem
- Virvīča upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Lūksta ezera Telšu apriņķa dienvidos
- Šerkšne upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Plinkšu ezera
- Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
- Lakaja upe Lietuvā, Žeimenas labā krasta pieteka, iztek no Lakaju ezera
- Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte
- Buļļupe upe Ludzas novada Ņukšu pagastā, Lielā Zurzu ezera noteka uz Mazo Zurzu ezeru, garums \~0,5 km
- Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
- Asna upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā
- Muara upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā
- Muara upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidaustrumu daļā, izteka Negerisembulanas štata vidienē, lejtece Džohoras štata ziemeļaustrumos, ietek Malakas šaurumā
- Šire upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu
- Banifinga upe Mali Republikā, Bani kreisā krasta pieteka
- Baule upe Mali, Kulikoro un Kajesas reģionā, Senegālas labā krasta pieteka
- Abida upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
- Tesauta upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti
- Asunsjona upe Meksikā (_Asunción, Río_), Sonoras pavalstī, Konsepsjonas kreisā krasta pieteka
- Atengo upe Meksikā (_Atengo, Rio_), Najaritas pavalstī, Riograndes labā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
- Bolanjosa upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Končosa upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Hučipila upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Salado upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Sanhuana upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Verde upe Meksikā ("Rio Verde"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
- Lakantuna upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka
- Ibara upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km
- Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
- Dū upe Menas salā, Glesas labā krasta pieteka
- Athajana upe Mjanmā (_Attayan Muit_), Salvinas kreisā krasta pieteka, tās lejtecē
- Baseina upe Mjanmā, Iravadi apgabalā, Iravadi labā krasta atteka, ietek Preparisas ziemeļu šaurumā
- Kubolta upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka
- Reuta upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi
- Čugura upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
- Rakoveca upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
- Ariga upe Mongolijā (_Arig_), Huvsgula un Bulganas aimakā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Hurahgola upe Mongolijā un Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
- Halhingola upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā)
- Baidraga upe Mongolijā, Bajonhongora aimakā, izteka Hangaja kalnos, ietek Būccagānnūra ezerā
- Barha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
- Hurha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
- Šūsa upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
- Tola upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā
- Orhona upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
- Egingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Hanuingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka
- Šangane upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos
- Sangutane upe Mozambikā ("Sangutane"), Šanganes labā krasta pieteka
- Luženda upe Mozambikā, Ruvumas labā krasta pieteka
- Šigombe upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka
- Šīpemba upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka
- Kāli upe Nepālā un Indijā, Gangas kreisa krasta pieteka
- Rāpti upe Nepālā un Indijā, Ghāgharas kreisā krasta pieteka
- Eisela upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī
- Shipbēka upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka
- Vehta upe Nīderlandē, izteka Vācijā, Lejassaksijas rietumos, Eiselas labā krasta pieteka
- Holandsdīpa upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Nive Mervede upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Anambra upe Nigērijā (_Anambra_), Kogi un Anambras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka
- Avuna upe Nigērijā (_Awun_), Kvaras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Ojo štatā
- Kaduna upe Nigērijā ("Kaduna"), Nigēras kreisā krasta pieteka
- Sokoto upe Nigērijā ("Sokoto"), Nigēras kreisā krasta pieteka
- Ankve upe Nigērijā, Benue labā krasta pieteka, lejtecē Nasaravas un Tarabas štata robežupe
- Atna upe Norvēģijā (_Atna_), Oplannes un Hēdmarkas filkē, Lomas labā krasta pieteka
- Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
- Vinstra upe Norvēģijā, Oplannes filkē, Logenes labā krasta pieteka
- Uta upe Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā, Logenes labā krasta pieteka
- Jēra upe Norvēģijā, Oplennes filkē, Logenes labā krasta pieteka
- Bārana upe Pakistānā, Sindas provincē, Indas labā krasta pieteka
- Sepika upe Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Sepik"), garums - 1120 km, grīvā platums - 18 km, dziļums - 16-30 m, plūdmaiņas 100 km augšpus ietekas Jaungvinejas jūrā
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
- Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka
- Valjaga upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m
- Pjedrasa upe Peru ("Rio de las Piedras"), Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Javari upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari
- Inambari upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka
- Žurua upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V
- Purusa upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas
- Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka
- Mantaro upe Peru, Apurimakas kreisā krasta pieteka
- Obra upe Polijā (_Obra_), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km
- Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
- Lisvarta upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
- Nera upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km
- Noteca upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru
- Pilica upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei
- Prosna upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km
- Sana upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā
- Vidavka upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km
- Orava upe Polijā un Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka
- Rata upe Polijā un Ukrainā, Bugas kreisā krasta pieteka
- Hučva upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka
- Kšna upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 116 km
- Liveca upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 120 km
- Vkra upe Polijā, Bugas labā krasta pieteka, garums 246 km
- Velna upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km
- Šešupe upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā
- Ožica upe Polijā, Mazovijas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 146 km
- Gvda upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 147 km
- Drava upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 199 km
- Bariča upe Polijā, Odras labā krasta pieteka
- Suprasla upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
- Bebža upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 164 km
- Visloka upe Polijā, Sanas kreisā krasta pieteka, garums - 228 km
- Taneva upe Polijā, Sanas labā krasta pieteka
- Omuleva upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Mazovijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
- Pisa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
- Pisa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Linas labā krasta pieteka
- Lina upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km
- Drvenca upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas
- Vepša upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē
- Dunajeca upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas
- Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni
- Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
- Alva upe Portugālē (_Alva_), Mondegu kreisā krasta pieteka, izteka Eštrelas kalnos
- Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu
- Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā
- Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā
- Arješa upe Rumānijā (_Arieș_), Murešas labā krasta pieteka
- Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
- Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
- Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
- Žižija upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km
- Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Birzava upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka
- Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
- Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
- Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
- Sabara upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka
- Bašeu upe Rumānijā, Botošani žudecā, Prutas labā krasta pieteka
- Miletina upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
- Sihna upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
- Bahluja upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka
- Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
- Birlada upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka
- Somešulmika upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā
- Somešulmare upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos
- Pogeniša upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka
- Džilorta upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka
- Motru upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka
- Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos
- Auza upe Sanmarino ziemeļu daļā un Itālijā (_Ausa_), Marekijas kreisā krasta pieteka
- Baģara upe Senegālā (_Badiara_), Ņēri Ko kreisā krasta pieteka
- Raška upe Serbijā ("Raška"), Ibaras kreisā krasta pieteka
- Resava upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka
- Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Toplica upe Serbijā ("Toplica"), Južna Moravas kreisā krasta pieteka
- Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai
- Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
- Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Pčiņa upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km
- Arupīte upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km
- Avadža upe Sīrijā (_Aʻwaj, Nahr al_), Āsī kreisā krasta pieteka
- Jermūka upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka
- Belīha upe Sīrijā, Rakas muhāfazā, Eifratas kreisā krasta pieteka, lietus periodā augštece Turcijā, Šanliurfas ilā
- Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
- Poprada upe Slovākijā un Polijā, Dunajecas labā krasta pieteka, garums 154 km
- Bodroga upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km
- Vāha upe Slovākijā, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, izteka Tatros, pie ietekas Komārno osta
- Laboreca upe Slovākijā, Latoricas labā krasta pieteka, garums - 135 km
- Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
- Nitra upe Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka, garums - 243 km
- Bodva upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka
- Sutla upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka
- Saviņa upe Slovēnijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Krka upe Slovēnijā, Savas labā krasta pieteka
- Rauza upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera
- Simojoki upe Somijā (_Simojoki_), Lapzemes dienvidu daļā, Simojervi ezera noteka uz Botnijas līci
- Oulujoki upe Somijā, Kainū un Ziemeļpohjanmā reģionā, Oulujervi ezera noteka uz Botnijas līci
- Luiro upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka
- Raudanjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka
- Ounasjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km
- Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā
- Livojoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Ījoki labā krasta pieteka
- Kimijoki upe Somijas dienvidos ("Kymijoki"), Peijenes ezeru sistēmas \~600 ezeru noteka uz Somu līci, garums - 208 km
- Kiunena upe Somijas ziemeļos, Lapzemē, Raudanjoki kreisā krasta pieteka
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli
- Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
- Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
- Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka
- Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka
- Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos
- Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē
- Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē
- Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
- Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
- Aragona upe Spānijā (_Aragón_), Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km
- Aravjana upe Spānijā (_Araviana_), Dvero kreisā krasta pieteka
- Arva upe Spānijā (_Arba_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, Erbo kreisā krasta pieteka
- Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka
- Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka
- Arlansa upe Spānijā (_Arlanza_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Arlansonas kreisā krasta pieteka
- Asvera upe Spānijā (_Azuer_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgaballa Sjudadrealas provincē, Gvadjanas kreisā krasta pieteka
- Kavrjela upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km
- Sinka upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Henila upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē
- Gvadalimara upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka
- Magre upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka
- Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka
- Gvadalkivira upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru
- Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē
- Ardila upe Spānijā un Portugālē (_Ardila_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka
- Gvadjana upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī
- Adaha upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 191 km
- Tormesa upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 284 km
- Galjego upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 190 km
- Gvadalope upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka
- Halona upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km
- Hardina upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomā reģiona dienvidrietumu daļā, Hukaras labā krasta pieteka
- Balasote upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Hardinas labā krasta pieteka
- Mundo upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka
- Sangonera upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka
- Segura upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā
- Segre upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā
- Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka
- Boedo upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka
- Sea upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Esla upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā
- Pisverga upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni
- Porma upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Torio upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Karrjona upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka
- Aliste upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē
- Esgeva upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka
- Orvigo upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē
- Tera upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā
- Araba upe Sudānā un Dienvidsudānā (_‘Arab, Baḩr al_), Bahrelgazālas kreisā krasta pieteka
- Tūra upe Šveicē (_Thur_), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km
- Arva upe Šveicē un Francijā (_Arve_), Ronas kreisā krasta pieteka
- Tičīno upe Šveicē un Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, tek cauri Lagomadžore ezeram
- Albula upe Šveicē, Aizreinas labā krasta pieteka
- Sarina upe Šveicē, Āres kreisā krasta pieteka, garums - 129 km
- Emme upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka
- Reisa upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km
- Limmate upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km
- Moeza upe Šveicē, Graubindenes un Tičīno kantonā, Tičīno kreisā krasta pieteka
- Hanaka upe Tadžikistānā ("Hanaka"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
- Iļjaka upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka
- Kofarnihona upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā
- Varzoba upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
- Jahsu upe Tadžikistānā, Kizilsu pieteka
- Jazgulema upe Tadžikistānā, Pandžas labā krasta pieteka
- Kizilsu upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē
- Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka
- Slampe upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi
- Akčaja upe Turcijā (_Akçay_), Lielās Menderesas kreisā krasta pieteka Ajdinas ilā
- Akčasu upe Turcijā (_Akçasu_), Osmanijas un Adanas ilā, Žejhanas labā krasta pieteka
- Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka
- Ankara upe Turcijā (_Ankara Çayı_), Sakarjas labā krasta pieteka
- Bagirsaka upe Turcijā (_Bağırsak Deresi_), lejtece Sīrijā, Eifratas labā krasta pieteka
- Afrīna upe Turcijā un Sīrijā (_‘Afrīn, Nahr_), Āsas labā krasta pieteka
- Seihana upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā
- Balata upe Turcijā, Balikesiras ila austrumu daļā, Mustafakemalpašas kreisā krasta pieteka
- Baščaji upe Turcijā, Erzurumas ilā, Karasu labā krasta pieteka
- Araksa upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas
- Porsuka upe Turcijā, Sakarjas kreisā krasta pieteka
- Kirmira upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka
- Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka
- Etreka upe Turkmenistānā un Irānā (daļēji robežupe), Atrakas lejteces posms no Sumbaras ietekas
- Sumbara upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka
- Guški upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst
- Asva upe Ugandā (_Aswa_), Alberta Nīlas labā krasta pieteka, kas kopā izveido Balto Nīlu
- Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
- Oržica upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos
- Psela upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km
- Stira upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē
- Krinka upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka
- Buga upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā)
- Tjasmina upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Viļšanka upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Udaja upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka
- Ostera upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka
- Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
- Bazavluka upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē
- Siverskijdoneca upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km
- Bika upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka
- Sluča upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji
- Zolota Lipa upe Ukrainā, iun Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Sivca upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka
- Čeremoša upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka
- Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
- Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
- Strija upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē
- Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Ikva upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka
- Kodima upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka
- Stviha upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha)
- Balakļeika upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Pena upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka
- Gruņa upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
- Horola upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
- Sereta upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Zbruča upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Soba upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka
- Gnilopjata upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Hujva upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Rosa upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē
- Rostovica upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka
- Luha upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka
- Turija upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka
- Stohida upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km
- Lva upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka
- Vovča upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē
- Uborta upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km
- Irša upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka
- Irpiņa upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka
- Teteriva upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Uža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km
- Zdviža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
- Kolomaka upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Merlo upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
- Hajčura upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Asi upe un sausgultne Kazahstānā (_Ası_), Žambilas apgabala dienvidos, lietus periodā Talasas pieteka
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
- Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
- Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
- Egera upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka
- Ģeņģeša upe Ungārijā, Rābas kreisā krasta pieteka
- Marcala upe Ungārijā, Rābas labā krasta pieteka
- Šajo upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava
- Hernāda upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
- Surhondarja upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai
- Guzardarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
- Jakabagdarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
- Kačigdžara upe Uzbekistānā, Kaškadarjas labā krasta pieteka
- Čirčika upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai
- Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
- Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē
- Altmīle upe Vācijā (_Altmühl_), Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Alca upe Vācijā (_Alz_), Innas labā krasta pieteka, iztek no Kīmezera
- Aue upe Vācijā (_Aue_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka
- Hunte upe Vācijā (_Hunte_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
- Īzāra upe Vācijā (_Isar_), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā)
- Lāna upe Vācijā (_Lahn_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
- Leine upe Vācijā (_Leine_), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē
- Zīge upe Vācijā (_Sieg_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km
- Bode upe Vācijā ("Bode"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 169 km
- Elde upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km
- Enca upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km
- Erfta upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km
- Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
- Ilme upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
- Ilmenava upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka
- Jagsta upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km
- Kohere upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km
- Lipe upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos
- Mulde upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei
- Nāe upe Vācijā ("Nahe"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 116 km
- Oste upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km
- Rēgnica upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas
- Remsa upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka
- Rota upe Vācijā ("Rott"), Bavārijas austrumu daļā, Innas kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
- Rūra upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas
- Zāle upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos
- Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km
- Šprē upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā
- Unštrute upe Vācijā ("Unstrut"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 188 km
- Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
- Vera upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m
- Ohrže upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē
- Rūra upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km
- Berkela upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka
- Nīrsa upe Vācijā un Nīderlandē, Māsas labā krasta pieteka, garums - 120 km
- Rēgene upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Nāba upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čehijā, Plzeņas apgabalā
- Ampere upe Vācijā, Bavārijā, Izāras kreisā krasta pieteka, garums - 175 km, iztek no Ammerezera
- Loizaha upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka
- Virme upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka, iztek no Štarnbergas ezera
- Vertaha upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka
- Plane upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka
- Dose upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums 120 km
- Nute upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka
- Rīne upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka, garums 105 km
- Kincinga upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka
- Hāze upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Emsas labā krasta pieteka
- Vimme upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka
- Leda upe Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā, Emsas labā krasta pieteka
- Vupere upe Vācijā, Reinas labā krasta pieteka, garums - 105 km
- Mēne upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka
- Lenne upe Vācijā, Reinas pietekas Rūras pieteka, garums - 131 km
- Pleise upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km
- Vipere upe Vācijā, Zāles kreisā krasta pieteka
- Nekāra upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu
- Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
- Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā
- Apongvao upe Venecuēlā (_Aponguao, Rio_), Bolivara štatā, Karoni labā krasta pieteka, izteka Lagransabanas kalnu grēdā
- Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos
- Aro upe Venecuēlā (_Aro, Rio_), Bolivara štatā, Orinoko labā krasta pieteka
- Kujuni upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē
- Atabapo upe Venecuēlā un Kolumbijā (_Atabapo, Rio_), vidustecē un lejtecē šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Aragva upe Venecuēlā, Ansoategi štatā, Prespuntalas labā krasta pieteka
- Areo upe Venecuēlā, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Kukenana upe Venecuēlā, Orinoko labā krasta pietekas Karoni pieteka
- Lūžupe upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
- Bakzana upe Vjetnamā, Bakkanas un Lansonas provincē, Dzuodzjanas labā krasta pieteka
- Be upe Vjetnamā, Biņfiokas, Biņzionas un Donnajas provincē, Donnajas labā krasta pieteka
- Bana upe Vjetnamā, Kaobanas provincē, lejtece Ķīnā, kur saucas - Dzuodzjana, Joudzjanas labā krasta pieteka
- Kafue upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza
- Luangva upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi
- Lufupa upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka
- Lunga upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka
- Iecava upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m
- Bregalnica upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km
- Crna upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km
- Treska upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km
- Vardara upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Umzinvani upe Zimbabvē ("Umzingwani"), Limpopo kreisā krasta pieteka
- Mvenezi upe Zimbabvē un Mozambikā ("Mwenezi"), Limpopo kreisā krasta pieteka
- Anva upe Zimbabves ziemeļu daļā (_Angwa_), lejtece Mozambikā, Maņames kreisā krasta pieteka
- Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka
- Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka
- Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
- Fjelša upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
- Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
- Vojmona upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka
- Engesona upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Kaituma upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka
- Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km
- koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka)
- Reža Upele, Sesavas pieteka
- pietaka Upes atzarojums, neliela pieteka
- jūrgals Upes ieteka jūrā
- lejasdaļa Upes ietekai tuvākā (salas) daļa
- mute Upes izteka; sākums
- upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība
- grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku
- saka Upju satekas vieta
- žāklis Upju, ceļu satekas vieta
- Vilkupurva upe Upsta labā krasta pieteka Indrānu pagastā
- Upsta Upsts, Kujas pieteka
- Upste Upsts, Kujas pieteka
- Lācīte Urdava, Kujas pieteka
- Lačupīte Urdava, Kujas pieteka
- Lāčupīte Urdava, Kujas pieteka
- Ločupīte Urdava, Kujas pieteka
- Caunupīte Urga, Mazās Juglas pieteka
- Ureikste Uriekste, Gaujas pieteka
- Ušūrupe Uriekste, Gaujas pieteka
- Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Uša Urpele, Iesalas pieteka
- Ušupe Urpele, Iesalas pieteka
- Užupe Urpele, Iesalas pieteka
- Āpe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Āpšupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Apupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Bikina Usuri labā krasta pieteka Krievijā, Piejūras un Habarovskas novadā, garums - 560 km
- Ušurga Ušurupe, Liedes pieteka
- Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
- Baišaņas ūdenskrātuve uzpludināta Ķīnā, Dzjiliņas provincē uz Huifahe labā krasta pietekas
- Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha
- Katvaru dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Katvaru pagastā uz Braslas pietekas no Katvaru ezera, platība — \~3 ha
- Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
- Lēdurgas dzirnavezers uzpludināts uz Aģes labā krasta pietekas Lēdurgas pagastā, platība — 2,5 ha
- Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha
- Blīdenes dzirnavezers uzpludināts uz Blīdenes upes un tās pietekas "Biržu strauts" Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — \~10 ha
- Rundāles dzirnavezers uzpludināts uz Īslīces un tās pietekas Bērsteles, platība — 5 ha
- Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
- Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
- Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers
- Tiemene Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā
- Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
- Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Sārnate Užavas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, iztecēja no Sārnates ezera, pēc meliorācijas darbu veikšanas dabā vairs nepastāv
- Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka
- Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē)
- Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava
- Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe
- Gaiļvalks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
- Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka
- Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende
- Elku strauts Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā
- Stradze Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, garums - 5,9 km
- Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē
- Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
- Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
- Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vadakstis Vadakste, Ventas pieteka
- Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe
- Bernātu grāvis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā
- Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
- Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km
- Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts
- Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts
- Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte
- Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe
- Vadžupīte Vadžupe, Gaujas pieteka
- Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka
- Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā
- Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe
- Lauru strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka
- Dedestiņu strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe
- Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts
- Maltaunieku strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Melnāpurva grāvis Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā pie Igaunijas robežas
- Jašupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Apes pilsētā
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
- Ilgāju strauts Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts
- Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts
- Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
- Salu grāvis Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, iztek no Vītuma ezera
- Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
- Vaipe Vaipa, Alokstes pieteka
- Benču attekas vairākas attekas Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novada Priekuļu pagastā pie Benču mājām
- Vaivīte Vaive, Raunas pieteka
- Ķauķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
- Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
- Kaķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, iztek no Slaņķu dīķiem, garums - \~3 km
- Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte
- Daukšupīte Vaives labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
- patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
- Galupīte Valgale, Abavas pieteka
- Jānīšgrāvis Valgale, Abavas pieteka
- Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km
- Ceplīšu upīte Valolas labā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums — \~6 km
- Vāļupīte Vāļkalnu upīte, Gaujas pieteka
- Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka
- Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km
- Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka
- Bebriena Vanka, Užavas pieteka
- Mazupe Vanka, Užavas pieteka
- Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā
- Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
- Mergava Vardene, Abavas pieteka
- Mežzīles upe Vardene, Abavas pieteka
- Vardupe Vārdupe, Vilgāles ezera pieteka
- Vārzaubes strauts Vārgūzne, Ziemeļsusējas pieteka
- Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte
- Spārupīte Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums
- Strumpe Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē
- Strumpīte Vārmes pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē
- Vārmene Vārniene, Bolupes pieteka
- Vārniena Vārniene, Bolupes pieteka
- Vornīne Vārniene, Bolupes pieteka
- Vuornīne Vārniene, Bolupes pieteka
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe
- Pokrateņa Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, izteka Vectilžas pagastā, garums - 14 km, kritums - 20 m; Pakrata; Pakrate; Pakratiņa; Pokratiņa
- Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte
- Rūbežupe Vārnienes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 11 km; Robežupe
- Cimpīte Vārnienes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - \~6 km
- Vārna Vārniņa, Misas pieteka
- Vārnupis Vārnupe, Līgupes pieteka
- Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka
- Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
- Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka
- Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
- Vartāja Vārtāja, Bārtas pieteka
- Vārtaja Vārtāja, Bārtas pieteka
- Vārtava Vārtāja, Bārtas pieteka
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
- Krūzēnu grāvis Vārtājas labā krasta pieteka
- Krūtes strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 5 km
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe
- Varobka Varubka, Liepnas pieteka
- Vārupīte Varubka, Liepnas pieteka
- Vorobka Varubka, Liepnas pieteka
- Vārsgūne Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka
- Varzgune Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka
- Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā
- Varijas strauts Vasijas strauts, Lisiņas pieteka
- Vāšleja Vašleja, Slocenes pieteka
- Viļņu strauts Vašlejas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, izteka Degoles pagastā
- Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā
- Vecā Bērze Vecbērze, Lielupes pieteka
- Sviķupe Veciere, Raķupes pieteka
- Soltupīte Veclaicenes ezera pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Akmeņupīte Vecpalsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā
- Bolupe Vecpededzes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 82 km, kritums - 17 m, sākas Adzeles pacēlumā; Balupe; Balvupe; lejtecē Pērdeja
- Sloka Vecslocene, Lielupes pieteka
- Slokasupe Vecslocene, Lielupes pieteka
- Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte
- Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka
- Veda Vēda, Veļikajas pieteka
- Vjada Vēda, Veļikajas pieteka
- Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m
- Vedzīte Vedze, Līčupes pieteka
- Kukša Vēdzele - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā
- Zilupīte Vēdzele, Abavas pieteka
- Beģupīte Veģupīte - Lisas labā krasta pieteka
- Veģe Veģupīte, Abavas pieteka
- Veģupe Veģupīte, Abavas pieteka
- streģelēt veidot lāstekas
- Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka
- Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts
- Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi
- Aboras apmetne I vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta (2. gt. - 1. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, uz sauszemes pacēluma Aboras labajā krastā pie tās ietekas Abainē, platība - >15000 m^2^
- Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas
- Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks
- Brūverupe Velkumupe, Rojas pieteka
- Valkumupe Velkumupe, Rojas pieteka
- Velkamupe Velkumupe, Rojas pieteka
- Velkule Velkumupe, Rojas pieteka
- Velkume Velkumupe, Rojas pieteka
- Ziepanvalks Velkumupe, Rojas pieteka
- Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā
- Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka
- Kūdupe Veļikajas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā un Krievijā, garums - 83 km (Latvijā 17 km, no tiem \~5 km posmā ir Latvijas un Krievijas robežupe), kritums - 22,1 m; Krievijā saucas Kudeba
- Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
- Vēda Veļikajas kreisā krasta pieteka Viļakas novadā un Krievijā, garums - 87 km (Latvijas teritorijā 46 km), kritums - 53 m (Latvijā 49 m); Vjada; Veda
- Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem
- Kuiļupīte Ventas kreisā krasta pieteka
- Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača
- Krebicupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā; Olarājupe
- Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe
- Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe
- Koja Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 25 km, kritums - 70,2 m, iztek no mežezera "Ilziks" Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu malā
- Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce
- Līgutu strauts Ventas kreisā krasta pieteka Raņķu pagastā, garums — 5 km
- Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
- Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas
- Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure
- Dūmiķe Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 9 km
- Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe
- Lētīža Ventas kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Skrundas novadā, garums - 32 km, kritums - 100 m, sākas Vaiņodes apkaimē; Leitiža; Leitīža; Letiža; Lētiža
- Bāliņu grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspilī, garums — 8 km
- Bebrupīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā
- Jaunmuižas grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā
- Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte
- Vārves upīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums — 7 km; Vārves strauts
- Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis
- Kaļķupīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ziru pagastā, garums - \~8 km
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe
- Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne
- Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe
- Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe
- Grozila Ventas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu pagastā, garums - 6 km; augštecē arī - Aizporu grāvis, lejtecē - Jaunkariņa, Junkariņa, Junkuriņa
- Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe
- Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis
- Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe
- Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste
- Ciecere Ventas labā krasta pieteka Saldus un Skrundas novados, garums - 51 km, kritums - 78 m, iztek no Cieceres ezera
- Kumbrupe Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā
- Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe
- Neivardes grāvis Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā; Nevērta
- Packule Ventas labā krasta pieteka Ventspilī un Ventspils novadā, garums - 8 km, kritums - 5 m
- Kustes grāvis Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā
- Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe
- Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
- Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe
- Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze
- Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts
- Dokupe Ventas labā krasta pietekas Kamārces paralēls nosaukums tās lejtecē
- Plāņupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē
- Vadžupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē
- Kaža Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Kažupe Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Sudmalnieku strauts Ventas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās augštecē
- Lēnu upīte Ventas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe
- Reža Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums
- Režupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums
- Eģenieku grāvis Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Rimzātupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- Krača Ventas pietekas Veckuldīgas paralēls nosaukums tā augštecē
- Riuverdi Verdi, upe Brazīlijā, Paranaibas pieteka
- Vergupe Vērģupe, Iecavas pieteka
- Vērgupe Vērģupe, Iecavas pieteka
- Vērģupis Vērģupe, Iecavas pieteka
- Kaļķupīte Vēršāda, Cieceres pieteka
- Nabagupe Vēršādas labā krasta pieteka Cieceres pagastā
- Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
- Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka
- Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem
- Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots
- Verteža Vērteža, Līkupes pieteka
- Vertoksne Vertukšne, Maltas labā krasta pieteka
- Verotņica Vertukšne, Maltas pieteka
- Vertukšņa Vertukšne, Maltas pieteka
- Vertūkšņa Vertukšne, Maltas pieteka
- Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts
- Savīte Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 123 m, iztek no Kaņepēnu (Savītes) ezera; Salvīte; Savide
- Riekstiņa Vesetas lejteces labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā; Riekstene; Riekstiņupe
- Vēžovnīca Vēžaunīca, Aronas pieteka
- Varždūka Vēždūka, Ventas pieteka
- Varžupe Vēždūka, Ventas pieteka
- Vežupe Vēždūka, Ventas pieteka
- Vēžupe Vēždūka, Ventas pieteka
- Zūrupe Vēždūka, Ventas pieteka
- Kāršmežupe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
- Krēziņģe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
- Sirgumupe Vēždūkas labā krasta pieteka Ventspils novadā, garums - 6 km
- Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
- Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
- Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
- Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
- Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka
- Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā
- Videga Vidaga, Gaujas pieteka
- Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
- Plantago media vidējā ceļteka
- diloņa zāle vidējā ceļteka ("Plantago media")
- dzīslu lapas vidējā ceļteka ("Plantago media")
- bullītis Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- ceļmale Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- ceļmalīte Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- dālderis Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- dūcīši Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- polīši Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- polītes Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- saldati Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- vālīte Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- zaldāteņš Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- zaldāti Vidējā ceļteka ("Plantago media")
- Dzedziekstes apmetne vidējā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aiviekstes labajā krastā, iepretī Abaines ietekai
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
- Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
- Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem
- Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka
- Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka
- Aizvīķupe Vidvide - Ruņas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā
- Viduvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vidve Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vidvidus Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vitvite Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Vitvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
- Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka
- Smuku upe Viesata, Abavas pieteka
- Vēžu upe Viesata, Abavas pieteka
- Remtes upe Viesata, Abavas pieteka
- Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts
- Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km
- Krievānu strauts Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā
- Roņupīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā
- Ļaudīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā, iztek no Kugres ezera
- Dzelzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - \~5 km
- Veccēzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km
- Pīkstulīte Viesītes labā krasta pieteka
- Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča
- Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts
- Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe
- Melnupīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes pagastā, garums - \~6 km, daļā tecējuma ir Sunākstes un Viesītes pagasta robežupe
- Sunīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums - 13 km
- Vieslavēnu grāvis Vieslavēnu ezera noteka uz Dūķi, Raunas novada Drustu pagastā
- Grāvupīte Viešupe, Ogres pieteka
- Vēžupe Viešupe, Ogres pieteka
- Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte
- Mēmupīte Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
- Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
- Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis
- Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km
- Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe
- Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
- Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā
- Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe
- Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
- Vieta Vijata, Tirzas pieteka
- Vijate Vijata, Tirzas pieteka
- Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Foreļstrauts Vikmeste, Gaujas pieteka
- Baliņa Vīksniņa, Misas pieteka
- Viļaune Vilaune, Tirzas pieteka
- Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
- Purvsalas grāvis Vilbaudīte, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
- Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
- Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts
- Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā
- Ķīve Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novadā un Lietuvā, garums - 23 km (Latvijā 10 km), kritums - 53 m; KIve
- Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km
- Jāņupīte Vildoga - Gaujas kreisā pieteka Cēsu novadā
- Vildodziņa Vildoga, Gaujas pieteka
- Krāčupīte Vildogas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Ūdensrijēju upe Vildogas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Vilkata Vilkate, Amatas pieteka
- Vilku grāvis Vilkates labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
- Ķeņģupīte Viltums, Gaujas pieteka
- Viltuma Viltums, Gaujas pieteka
- Viltumupe Viltums, Gaujas pieteka
- Dvorišče Viļeika, Daugavas pieteka
- Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
- Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
- Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
- Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
- Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē
- Viluma Viļuma, Mērgupes pieteka
- Saliņupīte Viļumupe, Mergupes pieteka
- Plantago winteri Vintera ceļteka
- Vīragnas strauts Vīragne, Jāšas pieteka
- Viranīte Virāne, Tirzas pieteka
- Virānīte Virāne, Tirzas pieteka
- Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
- Jaunpagaste Virbupe, Abavas pieteka
- Karone Virbupe, Abavas pieteka
- Žuburupīte Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts
- Alkšņstrauts Virbupes labā krasta pieteka Talsu novadā
- Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā
- Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis
- Virdīte Virde, Gaujas pieteka
- Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka
- Priekule Virga, Vārtājas pieteka
- Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
- Pūces grāvis Virgas labā krasta pieteka
- Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele
- Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km
- Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km
- Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m
- Plintauka Virgulica - Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā
- Vergulica Virgulica, Pededzes pieteka
- Virgulīca Virgulica, Pededzes pieteka
- Virguļica Virgulica, Pededzes pieteka
- Virguļiča Virgulica, Pededzes pieteka
- Stuburovas grāvis Virguļicas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Narica Virica, Vēdas pieteka
- Virīca Virica, Vjadas pieteka
- Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka
- Virķe Virķīte, Rūjas pieteka
- Virķene Virķīte, Rūjas pieteka
- Virķupīte Virķīte, Rūjas pieteka
- Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis
- Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā
- Vitkopupīte Vitkops, Daugavas pieteka
- Dzirnupīte Vitrupes labā krasta pieteka Viļķenes pagastā
- Robežupīte Vizlas labā krasta pieteka, Grundzāles un Virešu pagasta robežupe
- Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas
- Berounka Vltavas kreisā krasta pieteka Čehijā, garums (kopā ar Mže) – 239 km, veidojas pie Plzeņas satekot Mže un Radbuzai
- Volničas strauts Volčica, Sarjankas pieteka
- Sarija Volčica, Sarjankas pieteka
- Sarja Volčica, Sarjankas pieteka
- Volčīca Volčica, Sarjankas pieteka
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā
- Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā
- Zalva Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka
- Zalve Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka
- Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km
- Vilkupe Zalvītes kreisā krasta pieteka Zalves pagastā, garums - 8 km
- Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve
- Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km
- Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe
- Zaļčupe Zaļcupe, Kurnas pieteka
- Zaļene Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka
- Zaļenis Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka
- Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā
- Puteņu grāvis Zaņas augšteces labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
- Kārklupe Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Kursīšu un Zvārdes pagastā, garums - 12 km
- Pīpāļu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā
- Zaļēnstrauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā; Zaļenis; Zaļene
- Mellupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km
- Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte
- Šķēpu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Plaupis
- Plocīte Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, garums - 7 km
- Zirnāju strauts Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu un Zaņas pagastā, garums - 13 km; Zaņas strauts
- Mazā Zaņa Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Zaņas strauts
- ceļmallapa Zarainā ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka
- Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte
- Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka
- Dzirnavupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka
- Sudmalupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka
- Sudmaļupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka
- Sudmalstrauts Zasas upe, Ziemeļsusējas pieteka
- Āmurupīte Zaubes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā
- Ļūkānu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā
- Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā
- Zeiļi Zeiļu strauts - Dukanu ezera noteka uz Zeiļu ezeru Cirmas un Isnaudas pagastā
- Zeļčeva Zeļčevas strauts - Zeļčovas strauts, Rītupes pieteka
- renstele Zema vieta, noteka, pļava
- Zemdegu strauts Zemdega, Režu strauta pieteka
- Zemdegu valks Zemdegsupe, Raķupes pieteka
- Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
- Veronica officinalis zemteka
- ātrenājs Zemteka ("Veronica officinalis")
- ātrene Zemteka ("Veronica officinalis")
- ātrenes Zemteka ("Veronica officinalis")
- bebrenāji Zemteka ("Veronica officinalis")
- zemesapiņi Zemteka ("Veronica officinalis")
- dīkers Zemteka, cauruļveida būve ūdens plūsmas izvadīšanai pa šķēršļa apakšu (zem upes, ceļa u. tml.)
- Ziede Ziedene, Briedes pieteka
- Ziedupe Ziedene, Briedes pieteka
- krīks Ziemeļamerikā - pieteka vai strauts
- Mazsusēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka
- Mazā Susēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
- Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts
- Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte
- Piestiņa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Viesītes pagastā, garums - 15 km, kritums - 15 m
- Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize
- Landzānu upīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - \~7 km
- Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte
- Vīpīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - \~10 km
- Liepupurva grāvis Ziemeļsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Sinica Zilupe, Veļikajas pieteka
- Robeža Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, gandrīz visā garumā ir Latvijas un Krievijas robežupe, caurtek Peiteļa ezeru, garums - 11 km
- Kurjanka Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, garums - 11 km
- Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri
- Pūdupe Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā; Aglonka; Padupe; Padupne; Podupe
- Plisunka Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pasienes pagastā, augštece Istras pagastā, iztek no Plisūna; Plisūna; Plusona
- Istra Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novadā, garums - 39 km, kritums - 34,3 m, iztek no Dziļezera; Istrenka
- Koršupe Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā
- Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts
- Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka
- Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe
- Malva Zizmas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 9 km
- Sidrabe Zizmas labā krasta pieteka Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 7 km
- Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe
- Laipa Zolvas ezera pieteka
- Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu
- Zunda Zunds, Daugavas atteka Rīgā
- Dižmežgrāvis Zušvalks, Rojas pieteka
- Vīgriežu grāvis Zušvalks, Rojas pieteka
- Zušu valks Zušvalks, Rojas pieteka
- Zvāre Zvarīte, Abavas pieteka
- Zvārīte Zvarīte, Abavas pieteka
- Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
- Maizaste Zvidzes kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
- Mazais Pabrauklis Zvidzes kanāla pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
- Zviedrvalks Zviedrgrāvis, Pitragsupes pieteka
- Stokholma Zviedrijas Karalistes galvaspilsēta (zviedru valodā "Stockholm"), atrodas Nūrdstremas starptekas (savieno Mēlerena ezeru ar Baltijas jūru) krastos un salās, 910000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
- Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
- Zveraža Zviergža, Ošas pieteka
- Zvergža Zviergža, Ošas pieteka
- Bensonupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Piltenes upe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Pūčiņupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Zvirgzda Zvirgzde, Misas pieteka
- Zvirgzdupe Zvirgzde, Misas pieteka
- Augustupe Zvirgzdes kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā, garums - 10 km
- Rūsiņupīte Zvirgzdes labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 7 km; Rūšupe
- Kļaviņupīte Zvirgzdupe, Amatas pieteka
- Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
- Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
- Zaugupe Žaugupe, Pērkonu ezera pieteka
- Žīdu Žīdu grāvis - Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
- Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā
- Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km
- Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
- Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
- Pīrāgu strauts Žūku strauts, Mūsas pieteka
- Žuža Žūku strauts, Mūsas pieteka
- Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā
- Žūžu Žūžu strauts - Žūku strauts, Mūsas pieteka
teka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV