Paplašinātā meklēšana
Meklējam teicējs.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (53):
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā
- izņēmējs Bēru runas teicējs
- saimiektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks)
- saimniektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks)
- saku tēvs brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
- tēta Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
- tēte Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
- tetus Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- kungs cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko)
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
- valdnieks cilvēks, kas (kaut kur) ir noteicējs, rīkotājs
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos)
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2)
- proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
- proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša
- predikāts Izteicējs
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva)
- adverbiāls izteicējs izteicējs, ko veido apstākļa vārds kopā ar saitiņu
- verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu
- nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma)
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs
- kondominantes Kondominācijas komponentes - teikuma priekšmets un izteicējs
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi
- kondolents Līdzjūtības izteicējs
- lāgmans Likumu teicējs skandināvu paražu tiesībās
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis
- nominators Nosaucējs, ieteicējs, iecēlējs amatā
- nosacītājs Noteicējs
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs
- spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
- spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
- fiziognoms Sejas pētītājs, rakstura noteicējs pēc vaibstiem
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs
- divkopu tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs
- predikatīvs tāds teikums vai teikuma daļa, kurā ir realizēts izteicējs; tāds, kam piemīt predikativitāte
- avots tas, kas nodrošina (kā) esamību, noteicējs faktors; arī cēlonis
- sakulis teicējs, stāstītājs
- arguments Teikuma loceklis, ko teikumā piesaista darbības vārds resp. izteicējs, - teikuma priekšmets, papildinātājs, apstāklis
- teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs
- divkopu teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs
- adverbiāls teikums teikums, kurā ir adverbiāls izteicējs vai galvenais loceklis
- nomināls teikums teikums, kurā ir nomināls izteicējs vai galvenais loceklis
- pilns teikums teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs
- verbāls teikums teikums, kurā ir verbāls izteicējs vai galvenais loceklis
- valstība telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
- tātiņš Tētiņš; brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
- ūdeņskatis Ūdens noteicējs (atradējs)
- cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs
Atrasts piemēros (4):
- noteicējs Es apvainojos, jo pēdējā laikā pats jūtos noteicējs pār savu dzīvību.
- noteicējs Jau labu brīdi jūs vairs neesat noteicējs pār sevi, bet tas jūs vairs nebiedē.
- atbrīvošana Pieteicējs ir izrādījis gatavību fiziskās sagatavotības ieskaites kārtošanai, bet tā nav veikta sakarā ar atbrīvošanu no dienesta.
- noteicējs Toreiz Baltijas provincēs noteicējs bija ģenerālis Gorko.
teicējs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv