Paplašinātā meklēšana
Meklējam teicējs.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (53):
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- izņēmējs Bēru runas teicējs.
- saimiektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
- saimniektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
- saku tēvs brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- tēta Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- tēte Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- tetus Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
- proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva).
- adverbiāls izteicējs izteicējs, ko veido apstākļa vārds kopā ar saitiņu.
- verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinīta formā viens pats vai kopā ar saitiņu.
- nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma).
- predikāts Izteicējs.
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
- kondominantes Kondominācijas komponentes - teikuma priekšmets un izteicējs.
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
- kondolents Līdzjūtības izteicējs.
- lāgmans Likumu teicējs skandināvu paražu tiesībās.
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis.
- nominators Nosaucējs, ieteicējs, iecēlējs amatā.
- nosacītājs Noteicējs.
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs.
- spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
- spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
- priekšmets Savienojumā "teikuma priekšmets": teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- fiziognoms Sejas pētītājs, rakstura noteicējs pēc vaibstiem.
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs.
- divkopu Tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- predikatīvs tāds teikums vai teikuma daļa, kurā ir realizēts izteicējs; tāds, kam piemīt predikativitāte
- avots Tas, kas nodrošina (kā) esamību, noteicējs faktors; arī cēlonis.
- arguments Teikuma loceklis, ko teikumā piesaista darbības vārds resp. izteicējs, - teikuma priekšmets, papildinātājs, apstāklis.
- teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- divkopu teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs.
- adverbiāls teikums teikums, kurā ir adverbiāls izteicējs vai galvenais loceklis.
- nomināls teikums teikums, kurā ir nomināls izteicējs vai galvenais loceklis.
- pilns teikums teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- verbāls teikums teikums, kurā ir verbāls izteicējs vai galvenais loceklis.
- valstība telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
- tātiņš Tētiņš; brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- ūdeņskatis Ūdens noteicējs (atradējs).
- cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
teicējs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV