Paplašinātā meklēšana

Meklējam taš.

Atrasts vārdos (105):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (307):

Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rijnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Kvietaines apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā
Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā
apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem
murlīt Apsmulēt, aptašķīt
nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt
nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt
apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt
apsmullāt Apsmulēt, notašķīt
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu)
nostraikšķīt Aptašķīt
nostrakšķīt Aptašķīt
saslāt Aptašķīt
noplančkāt Aptašķīt (ar kādu šķidrumu)
notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem
nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem
izšnorgāt Aptašķīt ar puņķiem
lorzāt Aptašķīt, apsmulēt
nolezēt Aptašķīt, apsmulēt
nomuļīt Aptašķīt, apsmulēt
nopļuņčot Aptašķīt, apsmulēt
nopurzāt Aptašķīt, apsmulēt
nošmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
nostemēt Aptašķīt, apsmulēt
noteslāt Aptašķīt, apsmulēt
pieķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
saķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
sašļuncināt Aptašķīt, apsmulēt
smekšēt Aptašķīt, apsmulēt
šmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt
saželināt Aptašķīt, aptraipīt
ķezināt Aptašķīt, nosmērēt
nošmurklāties Aptašķīties
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu)
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet
noķērināt Apziest, aptašķīt
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
istaščīt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt
Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā
Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
Ataše Ataša, Neretas pieteka
Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski
Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums
grandānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Grandāni" iedzīvotāji
kozulinieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliņi" iedzīvotāji
Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski
marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski
Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski
troškānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" iedzīvotāji
Ziernaites Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukuma variants
Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Teiču II ezers Brēku ezers Atašienes pagastā
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
detache Detašē
Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Borch Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1901.-1918. g.
Borķi Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1918.-1919. g.
Ataišiene Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1919.-1929. g.
nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt
Veigantu ezers ezers Atašienes pagastā, Teiču purvā, platība - 12 ha
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha
Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers
Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
satept Ieziest, apziest, aptašķīt
Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā
Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski
Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski
Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski
krepeles kaut kas netīrs, notašķīts
sasmekstēt kļūt netīram, notašķīties
noplūžņāties kļūt pavisam slapjam, notašķīties
skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas
stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji
joslainā kriptante kriptašu suga ("Cryptanthus zonatus")
rijnieki Krustpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji
atašāni Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
atašānieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
atašēnieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
ķīznāties ķēpāties, notašķīties
ķirnāties Ķērnēties, aptašķīties, apsmulēties
šļempis lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces
Melnais ezers Liepsalas ezers Atašienes pagastā
Patašine Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašiene" nosaukuma variants
Zamošje Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašīene" otrs nosaukums
kors Maiss, taša, kurvis
ķoris Maiss, taša, kurvis; kors
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
Mariņezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Mariensejas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Marindzes ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Marijas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
ķēbainis Mazs, notašķījies bērns
Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt
patašķīt neilgu laiku, mazliet tašķīt
patašķīties neilgu laiku, mazliet tašķīties
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē
šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts
ruize netīrs, notašķījies bērns
ķezains Netīrs, notašķīts
lasks Netīrs, notašķīts
netīrens Netīrs, notašķīts
noturlīts Netīrs, notašķīts
plekšīgs Netīrs, notašķīts
čoka Netīrs, notašķīts caurums
noslempēties Nobristies, notašķīties
apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt
sašmuķēt Nosmērēt, aptašķīt (apģērbu)
aizķēzīt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt
aizpujāt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt, noķērnāt, nogānīt
ķērināt Nosmērēt, aptašķīt, saķēzīt
noplančot Nosmērēt, notašķīt (apģērbu)
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt
apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
nošlidzināt Nosmulēt, notašķīt
sanižģināt Nosmulēt, notašķīt
apcūkāt Nosmulēt, notašķīt (sevišķi ar mēsliem)
appļūtēt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot
appļūtīt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
ķemplēties Nosmulēties, aptašķīt
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties
knervele Notašķījies bērns
notaišķīt Notašķīt
notašķāt Notašķīt
notašķēt Notašķīt
aizpļekāt Notašķīt ar dubļiem
aplasināt Notašķīt, aptašķīt
aizdirst Notašķīt, nosmērēt, noķērnāt, nogānīt
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem
nodrēbties Notašķīties
notašķāties Notašķīties
peckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt
nošļamāties Notraipīties, notašķīties
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties
nošļampāties Notraipīties, notašķīties
karbonāts Ogļskābes sāls (piemēram, soda, potaša)
smuļāt padarīt netīru, notašķīt
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
satašķīt pilnīgi aptašķīt
satašķīties pilnīgi aptašķīties
Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
aptašķīties refl. --> aptašķīt; tikt aptašķītam
notašķīties refl. --> notašķīt; tikt notašķītam
pietašķīties refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti
uztašķīties refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam
Vacstašuļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukuma variants
Vacstašuli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukums latgaliski
tašistisks saistīts ar tašismu, tam raksturīgs
sašļampāt samitrināt, notašķīt
turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
ieķērnāt Sasmuļļāt, notašķīt
nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties
šmuķēt Smērēt, tašķīt
peļāt smulēt, aptraipīt, notašķīt
svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks
sasprauslāt Sprauslājot aptašķīt
saspraušļāt Sprauslājot aptašķīt
Staskeviča ezers Staškeviča ezers Šēderes pagastā
sutaša Sutašs
zotašs Sutašs
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
staškevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Satskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
staskevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Staskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants
tašķīgs tāds, kas mēdz tašķīties
aptašķīt Tašķot, arī tašķoties aptraipīt
iztašķīt Tašķot, arī tašķoties izšķiest, izšķaidīt
Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts
Aklā upīte ūdenstece Krustpils novada Atašienes pagastā, iztek no Teiču purva, ietek Marinzejas ezerā, garums - \~7 km
Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
uztrašķīt Uztašķīt
Teičas ezers Veiganta ezers Atašienes pagastā
Teiču purva I ezers Veiganta ezers Atašienes pagastā
aizvemt Vemjot notašķīt, aptraipīt
jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
Ararata viena no 10 Armēnijas marzām (_Ararat_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Erevēnas, administratīvais centrs - Artašata
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt

taš citās vārdnīcās:

MEV

taš