Paplašinātā meklēšana
Meklējam strīda.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (57):
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- kontroverss Apstrīdams, diskutabls.
- reus Apsūdzētais civilprocesā, arī strīda puse.
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
- bezstrīda Bez strīda.
- strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība; neapstrīdama patiesība.
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- ratiniece kāda, kas bieži strīdas
- streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku
- krūklis Kruiklis - strīda uzsācējs.
- izlīgums Līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.
- apodiktisks Neapstrīdams, loģiski nepieciešams (par spriedumiem).
- indisputābils Neapstrīdams.
- rekrēdence Pagaidu valdīšana par strīdamu mantu.
- salaist matos panākt, ka sastrīdas, sanaidot
- de gustibus non (est) disputandum par gaumi nav jāstrīdas
- vanags Persona, kas par politiska strīda izšķiršanas līdzekli uzskata militāru rīcību, nevis trešās puses starpniecību.
- liecenieks Persona, kas tiesā atstāsta savus novērojumus par strīda vai nodarījuma apstākļiem.
- kontroversija Polemika; apstrīdams jautājums.
- tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam
- streika norise process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā darba strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus
- mierizlīgums Pušu vienošanās par tiesas strīda izbeigšanu uz savstarpējās piekāpšanās pamata civilprocesā.
- arbitrāža Saimnieciska strīda izšķiršana, konflikta likvidēšana.
- grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu
- kā āmen (baznīcā) saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- tikpat kā āmen baznīcā saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- (tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu
- un āmen (baznīcā) saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu
- kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta)
- nav divu domu saka, ja kas nav apstrīdams, ja par ko nav šaubu
- plēšas kā suņi saka, ja nemitīgi strīdas, plēšas, nepavisam nesatiek
- saiet lielajā saka, ja sastrīdas, sanaidojas ar kādu
- kāda tēvzeme jādala saka, norādot, ka nav pamata strīdam, ķildai
- salīgt Savienojumā ar "miers": panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- līgt (arī derēt) mieru savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu
- starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā
- status controversialis strīdīgs, apstrīdams stāvoklis
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; tāds, ko apstrīd vai par ko strīdas.
- kruilis Strīdnieks, strīda uzsācējs.
- logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu.
- nesaticīgs Tāds, kas bieži (arī bez pietiekama iemesla) ķildojas, strīdas.
- strīdīgs Tāds, kas bieži strīdas.
- pēdējais Tāds, kas ir galīgi nolemts, nepārstrīdams, izšķirošs.
- pārliecinošs Tāds, kas ir neapstrīdams.
- negrozāms Tāds, kas nav apšaubāms, apstrīdams.
- kontroversāls Tāds, kas viegli apstrīdams, diskutējams.
- strīdus ābols tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu, strīda priekšmets
- strīda ābols tas, par ko strīdas; strīda objekts
- neapstrīdamība Vispārināta īpašība --> neapstrīdams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
strīda citās vārdnīcās:
MEV