Paplašinātā meklēšana
Meklējam spītīgs.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (36):
- stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
- iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
- timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs.
- dūzenis Ļauns, spītīgs bērns.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs.
- paspītīgs Nedaudz spītīgs.
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
- buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
- nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs.
- ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs.
- cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs.
- krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
- spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
- spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
- smaule spītīgs.
- spicīgs spītīgs.
- iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
- atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs.
- iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs.
- kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
- trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
- smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
- stabausis Tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks.
- lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs.
- tītīgs Tiepīgs, spītīgs.
- iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
- spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
spītīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV