Paplašinātā meklēšana
Meklējam smails.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- Aborigēna smaile
- Abū Alī ibn Sīnas smaile
- Ādama smaile
- Aneto smaile
- Bolivara smaile
- Dankova smaile
- Difūra smaile
- Dženiša smaile
- Garmo smaile
- Gerlaha smaile
- Ismoila Somonī smaile
- Kristobala Kolona smaile
- Lasena smaile
- Ļeņina smaile
- Linarda smaile
- Lomnicas smaile
- Sairamas smaile
- smails zīmulis
- Tutoko smaile
- Vīlera smaile
- Zengisa smaile
Atrasts skaidrojumos (50):
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- ožive Arehitektūrā smails spraislis gotu stilā.
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem.
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
- špiļka Augsts, smails papēdis (sieviešu kurpēm).
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- smaileņš Dem. --> smails.
- pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
- pīķis Garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.).
- zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
- požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
- smaidrs Lokans, smails.
- kā iesms ļoti ass, smails; sāpīgi, asi.
- kā īlens ļoti ass, smails; tievs (augumā), vājš.
- zods kā ķīlis ļoti smails zods.
- kā naža mugura ļoti šaurs, smails, plāns.
- kā āža mugura ļoti šaurs, smails.
- ieass Mazliet smails.
- scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
- pasmails Nedaudz, mazliet smails.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- snibis Neliels, pasmails izcilnis.
- smailināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks.
- špīķis Pīķis - garš, smails elements, detaļa vai ierocis.
- verdga Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts metāla stienis.
- dūre Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts stienis; āliņģa cērtamā cērte.
- rags Smaila klints; smails klints izvirzījums.
- nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu.
- smaigs smails^1^.
- smuils smails^1^.
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- ass Tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts; smails.
- smailspārnains Tāds, kam ir smaili spārni; smailspārnu.
- smaildegunīgs Tāds, kam ir smails deguns.
- smailgalis tāds, kam ir smails gals.
- smailgala Tāds, kam ir smails gals.
- smeilpurnu Tāds, kam ir smails purns.
- strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
- nospics Tāds, kas nav ļoti smails; mazliet smails.
- piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
- smaildegunis Tas (tāds), kam ir smails deguns.
- smailums Vispārināta īpašība --> smails, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta.
smails citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV