Paplašinātā meklēšana
Meklējam smadzenes.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes
- cāļa smadzenes
- galva (arī smadzenes) izvēdinās
- galvas smadzenes
- iegarenās smadzenes
- izkustināt smadzenes
- izvēdināt galvu (arī smadzenes)
- izvēdināt smadzenes (arī galvu)
- kaula smadzenes
- kompostrēt smadzenes
- kustināt smadzenes
- mugurējās smadzenes
- pakustināt smadzenes
- pavēdināt galvu (arī smadzenes)
- pavēdināt smadzenes (arī galvu)
- pūderēt smadzenes
- skalot smadzenes
- smadzenes ar kājām
- vēdināt galvu (arī smadzenes)
Atrasts skaidrojumos (61):
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes.
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
- smadzenītes Dem. --> smadzenes.
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka.
- kompresijas mielīts ekstramedulārs audzējs, patoloģiski procesi mugurkaulā u. tml., kas saspiež muguras smadzenes.
- telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
- bēniņi Galva; smadzenes.
- hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes.
- papidsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes.
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
- smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
- neirokrānijs Galvaskausa daļa, kurā atrodas smadzenes.
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes.
- mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
- diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes.
- kodolmagnētiskā rezonanse izmeklēšanas metode, kurā ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību izmeklē iekšējos orgānus, smadzenes.
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas.
- markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark").
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
- smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes.
- iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes.
- durālais maiss maisveidīgs veidojums, kurā atrodas galvas un muguras smadzenes.
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- bulbārais mielīts mielīts, kas skar iegarenās smadzenes un rada elpošanas un asinsrites traucējumus.
- hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- mikroencefālija Nenormāli mazas galvas smadzenes normāla auguma cilvēkam.
- mikromiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes.
- mikrumiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes.
- centrālā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
- mežģīt Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli).
- rinencefalons Ožas smadzenes, filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu daļa.
- atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
- arhencefalons Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes.
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
- prozencefalons Priekšējās smadzenes, ko iedala starpsmadzenēs un galasmadzenēs; attīstās no primārā priekšējā smadzeņu pūslīša.
- pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
- fiška Sapratnes spējas; smadzenes.
- neiroencefalomielopātija Slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes un nervus.
- encefalomiopātija Slimība, kas skārusi galvas smadzenes un muskuļus; mitohondriālā e., slimība, kam raksturīgas traucētas mitohondriju funkcijas; skar galvas smadzenes un skeleta muskulatūru; -vairumā gadījumu novēro laktātacidozi.
- atmiņa smadzenes, psihe kā vieta, kur glabājas agrāk saņemta informācija
- smadzeņi smadzenes.
- smadzinis smadzenes.
- mielogēns Tāds, kas radies kaulu smadzenes.
- limfadenoīds Tāds, kas uzbūves ziņā līdzīgs limfmezglam (liesa, kaulu smadzenes, mandeles un gļotādu limfaudi).
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki.
- mugurējās smadzenes vistālāk uz mugurpusi novietotā un primitīvākā galvas smadzeņu daļa, kuru veido rombveida smadzenes un papildsmadzenes.
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- neirolingvistika Zinātnes nozare, kas pēta valodas neiroloģisko pamatu, it sevišķi to, kā smadzenes kontrolē runas procesus.
smadzenes citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV