Paplašinātā meklēšana
Meklējam skanis.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (128):
- paronīmija Atšķirīgas nozīmes vārdu skaniskās formas līdzība.
- laringāls līdzskanis balsenē artikulēts līdzskanis.
- laringālis Balsenē artikulēts līdzskanis.
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
- frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
- tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis.
- īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi.
- īss divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā visi divskaņi ir īsie divskaņi.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā.
- ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā.
- nebalsīgs līdzskanis fonētikā - līdzskanis, kuru izrunā bez balss saišu vibrācijas.
- monoftongizēšanās Fonētisks process, kurā divskanis pārvēršas par patskani.
- diftongizēšanās Fonētisks process, kurā patskanis pārvēršas par divskani.
- feniķiešu raksts fonogrāfisks konsonantisks raksts; katrai no 22 burtu zīmēm atbilst viens līdzskanis + jebkurš patskanis, kas liecina par izcelsmi no zilbju raksta.
- vokalizēšanās Fonoloģisks process, kurā līdzskanis pārvēršas par vokāli (parasti - patskani) vai puspatskani.
- gāmurenis Guturāls līdzskanis.
- hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
- algriim Igauņu tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus.
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
- reducēts patskanis izrunā vājināts patskanis.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- skaņas celiņš kinolentes daļa, kurā fiksēts filmas skaniskais saturs.
- diftongoīds Kvalitatīvi (tembrāli) neviendabīgs patskanis, kura sastāvā kā pieskaņa ir elements, kam artikulācija ir tuva galvenā elementa artikulācijai.
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
- vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- aspirāta Līdzskanis ar piedvesumu: th, ph.
- lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām.
- mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli.
- labiāls līdzskanis līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis.
- dentāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- dorsāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- priekšējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles priekšējā daļa.
- laterāls līdzskanis līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, "l").
- ciets līdzskanis līdzskanis, kura izrunā mēle nav pie cietajām aukslējām.
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž).
- sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis (2).
- skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonors līdzskanis.
- pusgarš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni 1,5 reizes lielāku pagarinājumu nekā tās pašas kvalitātes nepagarinātu līdzskani.
- garš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni dubultu pagarinājumu, latviešu valodā tam parasti nav fonoloģiskas funkcijas.
- bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
- unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
- laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās.
- mīksts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
- alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas.
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- konsonants Līdzskanis.
- līdzskaņa Līdzskanis.
- dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa.
- fonoloģijas likums likums, kas regulē valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju (saistīšanās) modeļus.
- labiālis lūpenis - līdzskanis, ko artikulē ar lūpām; labiālskaņa.
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
- palatalizēts līdzskanis mīkstināts līdzskanis.
- palatāls līdzskanis mīksts līdzskanis.
- nāsenis Nazāls līdzskanis.
- onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
- pārgarš līdzskanis noteiktā pozīcijā pagarināts garais līdzskanis.
- pārīss patskanis noteiktā pozīcijā saīsināts īsais patskanis.
- pauska Paskanis.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- tematisks patskanis patskanis, kas savieno darbības vārda sakni ar galotni.
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts.
- pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu.
- labiāls patskanis patskanis, kuru izrunājot lūpas ir noapaļotas.
- patskaņa Patskanis.
- vokālis Patskanis.
- garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- runāt Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
- paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā.
- īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu.
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
- glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis.
- retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ.
- faringāls līdzskanis rīkles jeb faringa dobumā artikulēts frikatīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē.
- faringālis Rīkles jeb faringa dobumā artikulēts friktīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē.
- lāpāmais vokālis (arī patskanis) ritma patskanis.
- lāpāmais patskanis (arī vokālis) ritma patskanis.
- dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
- glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
- sonants Sonors līdzskanis.
- runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- aspirēts Tāds (līdzskanis), ko izrunā ar h pieskaņu, piedvesumu.
- eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts.
- frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
- alveopalatāls Tāds (līdzskanis), kur izrunājot mēles priekšējā daļa pieskaras daļēji alveolām, daļēji cietajām aukslējām.
- faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- obstruents Tāds līdzskanis, kuru izrunājot balsi nav iespējams modulēt (slēdzeņi, afrikātas, berzeņi); troksnenis.
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas.
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
- trīsskanis Trijskanis (1).
- tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- trijdaļība Trijskanis.
- vārdspēle Uz dažādas nozīmes vārdu skanisko līdzību balstīta izteiksme, ko izmanto komiska vai asprātīga efekta iegūšanai.
- runas valoda valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
- fonoloģiskā analīze valodas skanisko elementu funkciju un skaņu attieksmju (saistīšanās) modeļu noteikšana.
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības.
- skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus - zilbes un skaņas; fonogrāfiskā rakstība.
- fonogrāfiskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus - zilbes un skaņas; skaniskā rakstība.
- tautas etimoloģija vārda cilmes nezinātnisks skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam.
- zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis.
- gardiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir garš patskanis.
- īsdiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir īss patskanis.
- trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas.
- savienotājpatskanis vienotājpatskanis.
- skaniskums Vispārināta īpašība --> skanisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puspatskanis Vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis; glaids.
- garā zilbe zilbe, kuras kodolu veido garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums.
skanis citās vārdnīcās:
MEV